Par šādām banknotēm saskaņā ar Vācijas likumiem kompensācija nav paredzēta.
Berlīnē fiksēts straujš viltojumu pieaugums: galvaspilsētu ir pārpludinājuši viltoti eiro. 2025. gadā Berlīnē atklāja 6 925 viltotas banknotes. Tas ir par 77 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad galvaspilsēta demonstrē pamanāmu pieaugumu, neskatoties uz visvācijas samazinājumu. Pēc Bundesbankas datiem 2025. gadā visā Vācijā atklāja apmēram 68 000 viltotu banknošu. Tas ir par 6,1 % mazāk nekā 2024. gadā.
No vienas puses samazinājums saistīts ar lielo nominālu viltojumu skaita samazināšanos. No otras puses noziedznieki pārgājuši uz vienkāršākām shēmām. Rezultātā kopējie zaudējumi bija apmēram 4 miljoni eiro — aptuveni par pusmiljonu mazāk nekā gadu iepriekš.
Kuras banknotes vilto visbiežāk
Populārākā mērķa grupa krāpniekiem joprojām ir vidēja nomināla banknotes. Tas skaidrojams ar to biežāku izmantošanu ikdienas norēķinos un mazāku aizdomu radīšanu.
Viltoto banknošu sadalījums Vācijā:
50 eiro — 33 956 gadījumu;
20 eiro — 16 198 gadījumu;
100 eiro — 2 954 gadījumi.
Ir skaidri redzams, ka gandrīz puse no visiem viltojumiem ir tieši 50 eiro.
Galvaspilsētā aina kopumā sakrīt ar valsts līmeni, tomēr ir svarīgas atšķirības.
Kā situācija Berlīnē
50 eiro arī vada — 3 374 gadījumi (aptuveni 53 %).
Neparasti augstu otro vietu ieņem 200 eiro banknotes — 823 gadījumi.
20 eiro tika atklātas 690 reižu.
Īpaši strauji pieaudzis lielo nominālu viltojumu skaits.
Viltojumu pieaugums pēc nomināliem:
200 eiro — +239 %;
5 eiro — +173 %;
500 eiro — +112 %;
50 eiro — +90 %.
Tātad noziedznieki aktīvi eksperimentē; Berlīnē var sastapt viltotus eiro dažādos nominālos.
Naudas norēķinu risks palielinās
Berlīnes policija uzsver: viltotas naudas izplatība ir plaša mēroga noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka krāpnieki izmanto jebkuru iespēju.
Riski sevišķi bieži rodas pie:
- preču tirdzniecības caur tiešsaistes platformām;
- norēķiniem skaidrā naudā bez pārbaudes;
- tikšanās tumšā diennakts laikā.
Krāpnieki nereti piedāvā samaksāt bez tirgošanās, lai paātrinātu darījumu un pazeminātu modrību.
Policija iesaka vienkāršu noteikumu: «skatīt, noliekt, aptaustīt». Šīs darbības palīdz atklāt viltojumu bez speciālas tehnikas.
Galvenās pārbaudes metodes
Aptaustīšana. Papīrs ir blīvs un raupjš, drukas elementi viegli izceļas.
Pārbaude pret gaismu. Redzama ūdenszīme un drošības diega (vai šķiedras) iestrāde.
Noliešana. Hologrammas maina attēlu, cipari — krāsu.
Pārbaude ar lupa. Redzama mikrodrukā un skaidras līnijas.
UV gaisma. Atsevišķi elementi spīd.
Pat pamata piesardzība ļauj izvairīties no lielākās daļas risku.
Viltotas monētas arī ir apritē
Papildus banknotēm Vācijā plaši izplatītas ir arī viltotas monētas.
Konkrēti 2025. gadā:
vairāk nekā 117 000 viltojumu — tās ir 2 eiro monētas (91 %);
apmēram 8 % — 1 eiro monētas.
Svarīgi zināt: viltotās monētas spēcīgāk pievelkas pie magnēta, izskatās spožākas un sver mazāk nekā oriģinālās.
Ko darīt, ja saņem viltojumu
Ja saņemat aizdomīgu banknoti, jārīkojas nekavējoties.
Pareizie soļi:
- nodot naudu policijai;
- nemēģināt to izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, iegaumēt saņemšanas apstākļus.
Jāņem vērā: par viltotu naudu kompensācija nav paredzēta. Turklāt par apzinātu viltojuma izmantošanu draud kriminālatbildība — līdz brīvības atņemšanai.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/3xoOPfpRj4Y?si=DzCxwTaawzwnqumv" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>