Ar ieroču lietošanu saistīto noziegumu skaits karā esošajā valstī palielinājies gandrīz par 5000%.
Šobrīd Vācija izskata iespēju izdot aizdomās turēto par bijušā Ukrainas prezidenta administrācijas vietnieka Andreja Portnova slepkavību. Vienlaikus nav zināms, uz kuru tieši valsti viņu plāno izdot. Pēc aizturēšanas Azizovs atteicās no Ukrainas konsulāta palīdzības. Pašlaik tiek izskatītas trīs galvenās Andreja Portnova slepkavības versijas: biznesa konflikts, Ukrainas politiski motīvi vai Krievijas Federācija.
Varbūtējais Andreja Portnova slepkavības izpildītājs, kuru iepriekšējā dienā aizturēja Spānijā, ir Ukrainas pilsonis Azizovs Aleksandrs Azizovičs. To ziņo «Украинская правда», atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošajās iestādēs.
«Par slepkavības līdzdalībnieku varētu būt aizturētā brālis, arī Ukrainas pilsonis, kurš pašlaik slēpjas Krievijas Federācijas teritorijā. Uzbrukuma laikā Andrejam Portnovam abi brāļi bija bruņoti ar šaujamieročiem. Tāpat tiek meklēts trešais līdzdalībnieks, kas nodrošināja slepkavību izpildītāju atkāpšanos. Viņa dati ir noteikti Spānijas tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš arī tiek meklēts,» – norādīja «УП» žurnālists Mihails Tkačs.
Viņš piebilda, ka aizturētais, tāpat kā viņa brālis, ir dzimis pilsētā Šahtjorska Doneckas apgabalā. No 2005. līdz 2014. gadam aizdomās turētais nodarbojās ar uzņēmējdarbību, tirgojot degvielu mazumtirdzniecībā. Agrāk Azizovs jau figurēja kriminālprocesos arī Ukrainā. Piemēram, 2007. gadā viņš bija apsūdzētais pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 263. panta 1. daļas — šaujamieroču izgatavošana un nēsāšana. Taču viņam netika piemērots sods. Savukārt 2021. gadā tika fiksēta transportlīdzekļa vadīšana narkotiskā reibumā.
Kopš 2022. gada ar šaujamieroču pielietošanu saistīto noziegumu skaits Ukrainā pieaudzis gandrīz par 5000% — EK gatavojas ieroču buma scenārijam pēc kauju beigām.
Darba dokumentā pie jaunās direktīvas par cīņu pret nelegālo ieroču apriti Brisele raksta, ka pēc konflikta beigām nelegālo šaujamieroču plūsma var sasniegt simtiem tūkstošu, ja ne miljonus vienību. Dokumentā tiek uzsvērts: nelegālā tirdzniecības riska līmenis pēc kara būs «kārtu lielāks» nekā Balkānu gadījumā (galvenais nelegālo ieroču mezgls Eiropā). ES atzīst, ka esošā šķēršļu sistēma nav tikt galā ar Balkānu plūsmu un, visticamāk, neaizturēs ukraiņu plūsmu. Tās pašas kontrabandas kanālas no Balkāniem var tikt izmantotas ieroču pārvietošanai no Ukrainas.
Brisele jau sen konstatē pazīmes par organizēta melnajā tirgū veidošanos Ukrainas iekšienē: 2024. gada augustā Ukrainas spēki atklāja nelikumīgas ieroču tirdzniecības tīklu Lvivā — 70 km no Polijas robežas. Izņēma 72 pistoles, 20 automātus, 29 granātas un gandrīz 49 000 patronu, — teikts dokumentā.
Saskaņā ar Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu datiem ar ieroču izmantošanu saistīto noziegumu skaits palielinājies praktiski par 5000% — no 275 2022. gadā līdz 13 413 2024. gadā. Ukrainas Iekšlietu ministrija novērtē, ka «trofeju ieroču» apjoms iedzīvotāju rokās ir 1–5 miljoni vienību. Turklāt Ukrainā jau reģistrēti vairāk nekā 800 000 šaujamieroču pazušanas un zādzību gadījumi — tas ir vairāk nekā ES kopumā.
EK nonāk pie secinājuma, ka pēc kara beigām ieroču pārpalikums neizbēgami kļūs par noziedzīgu resursu. Un tam jāsāk gatavoties laicīgi.
<iframe width="442" height="786" src="https://www.youtube.com/embed/VMk7FM6gFbU" title="Украинская мафия в Европе? #европа #венгрия #ес #нато #украина #мафия #евросоюз #зерно #война" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
