Izrādījās, ka tiesnesis ir pieredzējis alpīnists.
Tiesa Insbrukā atzina 37 gadus veco alpīnistu Tomasu Plambergeru par vainīgu neuzmanības dēļ izdarītā slepkavībā un piesprieda viņam piecu mēnešu nosacītu brīvības atņemšanu un naudas sodu 9 400 eiro apmērā. Tas, kas kvalificēts kā slepkavība no neuzmanības, rada diskusijas.
Neizdevies kāpiens
Plašu rezonansi guvušo tiesvedību izraisīja notikums, kad 2025. gada janvārī alpīnists Tomass kopā ar savu draudzeni, 33 gadus veco Kerstīni G., mēģināja uzkāpt Austrijas augstākajā kalnā Grossglockner (3 798 m) pa vissarežģītāko maršrutu.
Naktī, mazāk nekā 50 metru no virsotnes, sieviete vairs nespēja turpināt kāpienu. Vēja ātrums tajā brīdī bija 74 km/h, bet temperatūra noslīdēja līdz –8 °C.
Tomass atstāja Kerstīni, lai izsauktu palīdzību.
Sasniedzot tuvāko kalnu būdu, Tomass nevienu neatrada. Tikai pēc tam viņš izsauca glābējus. Helikopters sniega vētrā nevarēja pacelties gaisā. Glābšanas grupa devās uz kalnu kājām un plkst. 10.00 atrada Kerstīni mirušu no apsaldējumiem.
Tomasas aizstāvība Tomass, Zalcburgas šefpavārs, neatzina sevi par vainīgu. Viņš tiesā sacīja, ka «neizmērojami nožēlo» savas draudzenes nāvi. Viņa advokāts sievietes nāvi raksturoja kā «traģisku nelaimes gadījumu».
Aizstāvība noraidīja pieņēmumu, ka viņa klients bijis pieredzējušāks alpīnists un tādēļ «faktiskais» grupas vadītājs. Viņam neesot bijusi alpīnista kvalifikācija, un savas zināšanas viņš guvis no video un citiem avotiem. Pāris darbojušies «līdzīgā statusā».
Kerstīni aprakstīja kā cilvēku ar izciliem fiziskajiem parametriem un stipru gribu. Agrāk viņa kopā ar Tomassu veica citus «sarežģītus kāpienus», tostarp Dachsteina dienvidu sienu (Steinerweg) un Watzmanna austrumu sienu (Salzburgerweg).
Alpīnists nespēja izskaidrot, kāpēc viņš nebija ietinus draudzeni glābšanas segu, ko viņa nesa, vai neievietoja viņu guļammaisā. Kad vēlāk viņas ķermeni atrada, šīs lietas bija viņas mugursomā.
Prokurors Johanns Frišmans apsūdzēja apsūdzēto nespējā pildīt savu «faktisko» grupas vadītāja lomu, jo viņš ir pieredzējušāks kāpējs. Pēc prokurora teiktā, Tomasa fatālās kļūdas ietvēra nespēju pamanīt, ka Kerstīnei bija piemērota apavi — tie nebija piemēroti šādai vietai, laikapstākļu ignorēšana šajā gada laikā un nevēlēšanās atgriezties agrāk, ņemot vērā laika apstākļus.
Pēc tam, kad helikopters tika nosūtīts, lai uzraudzītu pāri saistībā ar bažām par viņu drošību, policists piezvanīja Tomasam. Taču alpīnists atbildēja: «Mums nekas nav vajadzīgs… viss kārtībā». Saruna pēkšņi pārtrūka.
Policists vēl divas reizes mēģināja piezvanīt, lai noskaidrotu, vai pārim nepieciešama palīdzība, un sūtīja īsziņas. Atbildes nebija. Vēlāk apstākļi kļuva pārāk bīstami, lai helikopters mēģinātu veikt glābšanas operāciju.
Pēc prokuroru teiktā, apsūdzētais pārāk vēlu izsauca ārkārtas dienestus un par vēlu reaģēja uz glābšanas mēģinājumiem.
Tas ir precedents
Vienas dienas tiesas sēde piesaistīja pasaules alpīnisma sabiedrības uzmanību. Tā ir ārkārtīgi reta lieta, kad par notikumu kāpiena laikā tiek ierosināta krimināllieta.
Eksperti norāda, ka šis lēmums rada precedentu, kas var ietekmēt starptautiskos atbildības standartus kalnu sportā.
Tomass jau reiz pameta savu draudzeni kāpiena laikā
Ir nianses. Alpīnista bijusī draudzene, kura tika izsaukta kā lieciniece, liecināja, ka 2023. gadā viņa arī kāpa uz to pašu Grossglockner kopā ar Tomassu. Viņa pastāstīja, ka naktī, kad viņas priekšējā luktura baterija izbeidzās, viņš viņu pameta maršrutā, atstājot bezpalīdzībā. Taču tas notika zemāk nogāzē un viņai bija labāka ekipēšana, tāpēc viņa izdzīvoja.
Šī tēma aktīvi tika apspriesta sociālajos tīklos. Piemēram:
«Diskusijās alpīnisma kopienā cilvēki sadalījās divās frakcijās.
Viena uzskata, ka tipam vienkārši gribējās kādu nogalināt un paskatīties, vai par to būs sekas, un pirmajā reizē tas neizdevās, tāpēc viņš izdarīja „darbu pie kļūdām” — otrreiz atstāja meiteni gandrīz pie virsotnes, pats kāpienu organizēja vēlāk dienā, tāpēc nolaišanos sāka gandrīz naktī, neaizdeva glābšanas segu utt.
Otra frakcija saka: «Es arī domātu, ka tas ir slepkavība ar apzinātu nodomu, ja vien man nebūtu nācies sastapt kalnos tūkstošiem idiotu, un ja tas nebūtu standarta vīrieša uzvedības modelis, kad meitene pārgājienā iet lēnāk. Tas notiek tik bieži, ka tam ir dots nosaukums „Alpu šķiršanās” (Alpine divorce)».»
Tiek minētas līdzīgas stāstījumu epizodes, lai gan ne vienmēr ar letālu iznākumu.
Tiesnesis: slepkavība no neuzmanības
Sēdi vadīja tiesnesis Norberts Hofer, pieredzējis alpīnists, kurš aktīvi darbojas kā glābējs kalnos un helikoptera misijās, un viņš secināja, ka atbildētājs rīkojies nolaidīgi, nespējot laikus atpazīt, ka Kerstīne nespēs pabeigt kāpienu, vēl pirms pāris saskārās ar smagām grūtībām.
Tiesnesis iztaujāja Tomassu par lēmumu atstāt Kerstīni nedaudz zem virsotnes. Tomass atbildēja, ka tajā brīdī pats cieta no nosalšanas un izsīkuma, kas samazināja viņa spēju adekvāti novērtēt situāciju. Pēc viņa teiktā, viņš piekārtoja draudzeni pie akmens ar cilpu un it kā nolēmis apgulēties blakus, bet viņa iesaucās: «Ej prom tūlīt, ej prom!» Viņš sacīja, ka tā viņa izglābusi viņa dzīvību.
Tiesnesis sacīja, ka viņam «ir grūti ticēt» šai notikumu versijai.
Tiesas paziņojumā par spriedumu tika minēts, ka Tomasa P. iepriekš nevainojamā reputācija un viņam tuvas personas zaudējums ir «atslogojoši apstākļi».
Spriedums pagaidām nav stājies spēkā. Apsūdzētais var iesniegt apelāciju.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/dZ-xSMpSuFg?si=S5Tf6EorgfpKYkC9" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
