Izteikti biežāk jeb 60% gadījumu ugunsnelaimes izcēlušās dzīvokļos. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apdrošināšanas gadījumu pieteikumu skaits par ugunsgrēkiem dzīvokļos palielinājies 11 reizes.
Atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēku nodarītajiem postījumiem mājokļos šā gada janvārī ir par 290% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā identiskā periodā pirms gada. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada decembri, tas pieaudzis par 160%, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Janvārī saņemti jau 39 atlīdzību pieteikumi par ugunsgrēkiem mājokļos, kuru kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz 1 miljonu eiro. Apdrošinātājs norāda, ka statistika vērtējama kā ļoti traģiska – šomēnes saņemto pieteikumu skaits divas reizes pārsniedz līdzšinējo “rekordu”. Proti, pēdējo desmit gadu laikā lielākais vienā mēnesī saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēka nodarītiem zaudējumiem bija 20.
Pie vainas – lielais aukstums un neuzmanīga rīcība ar uguni
Lai arī atsevišķu gadījumu izmeklēšana nav noslēgusies, BALTA Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs Arnolds Linītis norāda, ka janvāra negadījumu tendences iezīmējas ļoti skaidri. Privātmājās ugunsgrēkus visbiežāk izraisīja elektrības īssavienojums un apkures sistēmas, tostarp bojātu apkures katlu lietošana, aizķepuši dūmvadi un neuzmanīga rīcība ar karstiem pelniem. Savukārt dzīvokļos katrs otrais negadījums izcēlies no ugunsgrēka kaimiņu īpašumos.
“Protams, negadījumu pieaugumu ir ietekmējuši laikapstākļi – cilvēki krāsnis kurina biežāk un apkures katlus darbina intensīvāk. Tāpat aukstā laikā elektriskie sildītāji tiek izmantoti vairāk, kas nereti rada elektrotīklu pārslodzi,” skaidro BALTA eksperts. “Nedaudz pārsteidzoši, bet šogad janvārī salīdzinoši liels ir arī sadzīves negadījumu izraisīto ugunsgrēku skaits. Kaut Ziemassvētki ir nosvinēti un gadu mija sagaidīta, mūsu dati rāda, ka sveces un brīnumsvecītes tiek aktīvi izmantotas joprojām – tās izraisījušas vairākus ugunsgrēkus. Vienā gadījumā privātmāja aizdegās, jo uz tās jumta nokrita salūta raķete,” atklāj BALTA eksperts.
Viņš piebilst, ka saskaņā ar uzņēmuma datiem ikdienā ugunsnelaimes mājokļos visbiežāk izceļas elektrības īssavienojumu dēļ. Salīdzinoši bieži tos izraisa arī ugunsgrēki kaimiņos, sadzīves negadījumi, piemēram, neuzmanīga rīcība ar uguni un citi iemesli.
Janvārī, februārī un aprīlī – lielākais risks ir apkure
Visvairāk jeb trešā daļa no gada laikā reģistrētajiem ugunsgrēkiem notiek trīs mēnešos – decembrī, janvārī un aprīlī. Gandrīz katrs otrais ugunsgrēks šajā laikā izceļas apkures sistēmu, piemēram, bojātu, netīrītu vai nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ, liecina BALTA dati.
“Decembris un janvāris – tie ir aukstie mēneši, pastāv pārkurināšanas risks un kopējais ugunsgrēku risks palielinās. Savukārt, aprīlis, pavasara mēnesis, ir bīstams apkures sistēmām, ja visu ziemu ir bijusi lēna kurināšana ar ilgdedzes krāsniņām, kas tiek kurinātas ilgāk par trīs stundām. Šādā gadījumā sodrēji mēdz nosēsties dūmvadā, un tas jau rada risku ugunsgrēkam,” stāsta sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs Almants Bērziņš.
Primāri – novērst riskus, kas ir pašu kontrolē
Lai pasargātu sevi no zaudējumiem, primāri ir jāfokusējas uz lietām, kuras mēs varam kontrolēt, uzsver A. Linītis: “Piemēram, mēs nevaram ietekmēt kaimiņu rīcību, kas ne vienmēr ir ļaunprātīga – cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties. Tāpat mēs nevaram ietekmēt trešo personu rīcību. Piemēram, viens no janvāra ugunsgrēkiem izcēlās, jo kāds ļaunprātīgi aizdedzināja dzīvokļa durvis. Taču mēs varam rūpēties par apkures sistēmu, uzstādot sertificētas iekārtas, regulāri veicot apkopes, tīrot dūmvadus, nekurinot mājokli ar slapju malku u.tml.”
Dūmvadu regulāru tīrīšanu kā vienu no būtiskākajiem ugunsgrēka risku samazināšanas aspektiem akcentē arī A. Bērziņš, piebilstot, ka, kurinot mājokli ar ilgdedzes krāsniņām, tās ir jātīra ne tikai apkures sezonas sākumā – rudenī, bet arī sezonas vidū, lai izvairītos no tā, ka pavasarī dūmvads ir tik ļoti netīrs ar sodrējiem, ka kļūst par potenciālu ugunsgrēka iemeslu.
Ļoti nozīmīga loma ugunsgrēka riska mazināšanā ir arī dūmu detektoru uzstādīšanai, regulārai elektrosistēmu pārbaudei un to nepārslogošanai. Piemēram, BALTA novērojumi liecina, ka daudzi mājokļu īpašnieki diemžēl nezina, ka elektroinstalāciju pārbaudes jāveic vismaz reizi 10 gados, turklāt ne vien privātmājās, bet arī dzīvokļos.
Tāpat būtiska ir sadzīves risku mazināšana, piemēram, uzmanīgi rīkojoties ar atklātu liesmu un karstām ierīcēm, atbildīgi dedzinot sveces u.tml.
A. Linītis atzīst - arī tad, ja ievērojam mājoklī piesardzības pasākumus, nelaimes risks pastāv joprojām, jo ne visas situācijas iespējams paredzēt: “Ugunsgrēki rada vispostošākos bojājumus. Ja emocionālās vērtības atjaunot ir gandrīz neiespējami, īpašumam nodarītos zaudējumus var novērst, jo pat māju var uzbūvēt no jauna. Taču ir jārēķinās ar augstām izmaksām. Šādos negadījumos būtisks atspaids ir mājokļa apdrošināšana. Vairāku dzīvokļu mājās – arī kopīpašuma jeb jumta, kāpņu telpas u.c. apdrošināšana.”
