«Sistemātiska ietekmes izdarīšana uz lēmumu pieņemšanas procesu... ārvalsts vārdā ar nolūku nodarīt kaitējumu»
Pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā Igaunija izraidīja vairāk nekā 20 valstī dzīvojošu prokrievisku aktīvistu. Deportācijas notika drošības policijas iniciatīvas kārtībā, bet policisti un robežsardze tieši atbildēja par to īstenošanu. Daļa no izraidītajiem bija dzimuši Igaunijā, citi valstī bija dzīvojuši ilgu laiku. Pirms izraidīšanas viņiem tika anulētas uzturēšanās atļaujas.
Somijā izrādījās grūti iegūt no varas iestādēm sīkāku informāciju pat par to, vai tika veiktas līdzīgas izraidīšanas, tas ir, vai no valsts tika izraidīti Krievijas pilsoņi par prokremlisku darbību kara laikā.
Supo drošības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Anni Lehtonena tikai paziņoja, ka iestāde nosūtīja Migrācijas dienestam iesniegumus par uzturēšanās atļauju anulēšanu un izraidīšanu.
«Bet, diemžēl, mēs nevaram komentēt pieteikumu skaitu pa dažādām kategorijām vai šo personu pilsonību,» norādīja Lehtonena.
- gadā Supo Migri iesniedza 50 negatīvus slēdzienus nacionālās drošības jautājumos. Puse no tiem attiecās uz Krievijas pilsoņiem. Tomēr iestāde neatklāj, kādu tieši draudu nacionālajai drošībai šīs personas rada.
Yle arī vērsās pie somu imigrācijas dienesta ar jautājumu par Krievijas pilsoņu izraidīšanām nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Dienestā norādīja, ka nevar sniegt «informāciju par izraidīšanas lēmumiem ar tādu precizitātes pakāpi».
Supo Yle pavēstīja, ka Krievija īsteno dažādas un plaša mēroga ietekmes dažādās Eiropas valstīs, taču Somija nav tās galvenais mērķis.
«Somijas interneta un plašsaziņas līdzekļu segmentā praktiski netika publicēts atbalsts Krievijas izraisītajam karam vai cita prokrieviska propaganda. To izskaidro tas, ka karš Ukrainā tiek nosodīts Somijas sabiedrībā,» uzsvēra Lehtonena.
Tajā pašā laikā Somija tagad tiecas pēc efektīvākiem līdzekļiem cīņai pret informatīvo ietekmi. Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie likumprojekta, kas kriminalizētu palīdzības sniegšanu ārvalstu izlūkdienestam, tostarp informācijas ietekmes jomā.
«Supo mērķis ir tas, lai mums būtu iespēja sodīt par sistemātisku nepatiesas informācijas izplatīšanu, kad pārkāpējs apzināti rīkojas ārvalstu izlūkdienesta vārdā,» piebilda Lehtonena.
Tieslietu ministrijas eksperte Venera Mahmud, savukārt, pastāstīja, ka likumprojekts pašlaik atrodas sagatavošanas stadijā.
Par likumprojekta pamatu kalpo valdības programmas punkts: «Sistemātiska ietekmes izdarīšana uz lēmumu pieņemšanas procesu Somijā ārvalsts vārdā ar nolūku nodarīt kaitējumu, kā arī nepatiesas informācijas izplatīšana par lēmumu pieņemšanas procesu Somijā <...> tiks kriminalizētas.»
Yle uzdeva Mahmud divus precizējošus jautājumus. Ko praksē nozīmēs frāze «ārvalsts vārdā»? Vai jābūt pierādītai saiknei, piemēram, ar citas valsts izlūkdienestu, vai pietiks ar sociālajos tīklos publicētu ierakstu, kura saturs atbilst naidīgas valsts ārpolitikai? Un kāda būs maksimālā soda sankcija par šādiem nodarījumiem?
Pēc Mahmud teiktā, šobrīd nav iespējams sniegt papildu detaļas par likumprojektu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/ZwyY9Ybgcn4?si=dv4f74J4fqaf8mSo" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
