Savas grāmatas ietvaros bijušais prezidents apraksta, kā lūdzis «spēku nest netaisnības krustu».
Bijušais Francijas prezidents 20 dienas pavadīja aiz restēm Parīzes cietumā Santē: no 21. oktobra līdz 10. novembrim. Apelācijas instancē viņš gaidīs brīvībā, zem tiesas uzraudzības.
Pēc trīs nedēļu pavadīšanas cietumā Sarkozī izdod 216 lapu «Ieslodzītā dienasgrāmatu». Grāmatu izdod izdevniecība Fayard, kas pieder miljardierim Vinsanam Bolore. Bolore arī kontrolē vairākus Francijas medijus ar labējo un ekstrēmi labējo politisko orientāciju.
Grāmata tiks laista tirdzniecībā 10. decembrī. Tajā pašā laikā Sarkozī uzsāks autogrāfu tūri pa Franciju, kas sāksies kādā no greznākajiem Parīzes rajoniem.
Vairāki Francijas mediji publicējuši fragmentus no jaunās Nikolas Sarkozī grāmatas. Tajā stāstīts, ka bijušais prezidents «bija pārsteigts par krāsu trūkumu: pelēks dominēja visā, uzsūcot visu, pārklājot visas virsmas».
Sarkozī arī apraksta cietuma uzturu, kas sastāv no «piena produktiem, musli batoniņiem, minerālūdens, ābolu sulas un dažām saldumiem».
Bijušais prezidents cietumā atradās divu drošības dienesta darbinieku aizsardzībā un palika savā kamerā 23 stundas diennaktī, izņemot vizītes. Starp apmeklējušajiem Sarkozī bija pašreizējais tieslietu ministrs, viņa bijušais partijas biedrs Žeralds Darmanen. Tagad viņiem ir aizliegts sazināties tiesas uzraudzības ietvaros. Viņš arī regulāri tiekas ar savu sievu Karlu Bruni vizīšu telpā.
Savas grāmatas ietvaros Sarkozī apraksta, kā lūdzis «spēku nest netaisnības krustu» un sarunājies ar cietuma kapelānu. Viņš arī pateicas cietuma darbiniekiem.
Tomēr arī pašreizējā politika neizbēg no viņa uzmanības cietuma kamerā. Sarkozī piemin, starp citu, savas saspringtās attiecības ar prezidentu Emanuēlu Makronu un atbalstu no ekstrēmi labējiem politiķiem Marī Le Pen un Sebastjēna Šenjū. Viņš arī kritizē divus kreiso «Nepakļāvīgās Francijas» deputātus, kuri ieradās cietumā Santē kopā ar žurnālistiem.
Intervijā Le Figaro Sarkozī pastāstīja, ka katru dienu cietumā rakstījis ar lodīšu pildspalvu uz saplākšņa galda.
«Es nodevu lapas saviem advokātiem, kuri tās pēc tam nodeva sekretārei pārrakstīšanai. Es uzrakstīju grāmatu vienā elpas vilcienā, bet pēc atbrīvošanas pabeidzu to dažu dienu laikā,» sacīja bijušais prezidents.
Kopš 2000. gadiem Nikola Sarkozī ir izdevis ap desmit grāmatu, galvenokārt autobiogrāfiska un politiska rakstura.
Francijā Nikolam Sarkozī ir izsniegti galīgie apsūdzību spriedumi divās citās lietās — par «noklausīšanās lietu» un «Bigmaliona lietu». Bijušais prezidents ir arī citu izmeklēšanu figūra, sākot no viņa ienesīgās konsultāciju darbības Krievijā un beidzot ar strīdīgo tiesību piešķiršanu Kataram rīkot 2022. gada Pasaules kausu futbolā.
