Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kurā atzīts, ka Krievijas pilsoņa piespiedu izraidīšana no Latvijas ir notikusi tiesiski, aģentūru LETA informēja AT.
AT rīcības sēdes lēmumā ir norādīts, ka Administratīvā rajona tiesa ir ne tikai pati vērtējusi Krievijas pilsoņa argumentus par iespējamo privātās dzīves aizskārumu, bet arī pamatoti norādījusi, ka viņa veiktās darbības, kas apdraud Latvijas drošību, iepriekš ir izvērtētas administratīvajā tiesvedībā par iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru Krievijas pilsonis bija iekļauts ārzemnieku sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Latvijā.
Tajā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tika noraidīti Krievijas pilsoņa argumenti, ka būtu tikušas pārkāptas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi.
Rīcības sēdes lēmumā arī atzīts, ka, pretēji Krievijas pilsoņa norādītajam, izraidīšana nav notikusi cilvēka cieņai neatbilstošā veidā, jo ar tās gaitā piedzīvotām atsevišķām sadzīviskām neērtībām nav pietiekami, lai konstatētu cilvēka cieņas pārkāpumu. AT kolēģija arī noraidīja argumentu, ka robežsardze būtu rīkojusies patvaļīgi, izraidot Krievijas pilsoni no valsts bez norādes uz konkrētām prettiesiskām darbībām.
Visbeidzot, AT atzina, ka Krievijas pilsonim, pretēji viņa argumentiem, ir bijusi iespēja apstrīdēt sākotnējo lēmumu par izraidīšanu, jo viņš par to bija ticis informēts viņam saprotamā valodā un šīs tiesības arī bija faktiski izmantojis.
No lietas apstākļiem izriet, ka Krievijas pilsoni, kurš līdz 2012. gadam bija Latvijas nepilsonis, bet vēlāk ieguva Krievijas pilsonību, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uz Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinuma pamata iekļāva to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta.
Tā kā tika konstatēts, ka viņš fiziski atrodas Latvijas teritorijā, Valsts robežsardze bija pieņēmusi un izpildījusi lēmumu par piespiedu izraidīšanu no valsts, aizturot un nogādājot viņu līdz robežkontroles punktam uz robežas ar Krieviju.
Pēc Krievijas robežas šķērsošanas Krievijas pilsonis bija apstrīdējis lēmumu par piespiedu izraidīšanu, norādot, ka izraidīšana ir pārkāpusi viņa cilvēktiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un ka tās izpildē ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, liedzot viņam sagatavoties izraidīšanai un aizstāvēt sevi pret pieņemto lēmumu. Administratīvā rajona tiesa šo pieteikumu bija noraidījusi un atzinusi piespiedu izraidīšanas lēmumu par tiesisku.
