Izdots Rundāles pils parka un dārzu ceļvedis

Ceļvedis stāsta par dārza vēsturi un atjaunošanu, kā ar galvenajiem dārza elementiem un augu kolekcijām. Ceļveža autore ir Mākslas pētniecības nodaļas speciāliste Lauma Lancmane.

Ceļvedis sākas ar nelielu ievadu pils baroka jeb franču dārza vēsturē - no tā izveides, kas līdztekus pils būvniecībai tika uzsākta 1736.gadā, līdz pat 20.gadsimta 70. gadiem, kad sākās dārza atjaunošana. Tobrīd muzeja darbinieku priekšā pavērās aizaugusi teritorija ar pāraugušiem, bojātiem kokiem, kam pa vidu bija izvietoti skolas sporta laukumi, bet pie žoga - skolotāju mazdārziņi.

Muzejā skaidro, ka ceļveža lappusēs lasītājs var izsekot, kā vairāku gadu desmitu garumā noritēja pils parka un dārzu atjaunošana. Tekstu papildina vizuālie materiāli - gan atjaunošanas projektu attēli, gan fotogrāfijas, kas iemūžina vēsturiskus mirkļus, piemēram, pirmās liepiņas iestādīšanu franču dārza alejā 1984.gadā, ko veica pirmie muzeja darbinieki Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš.

Rundāles pils franču dārza uzbūvi veido pils tuvumā novietotais parters ar zemu dekoratīvo augu stādījumiem un dzīvžogu ietverti laukumi jeb bosketi tālākajā parka daļā. Ceļvedis sniedz kodolīgu informāciju par visām dārza daļām - to izveidi, nozīmi un tur izveidotajām augu kolekcijām, informē muzejā.

Ievērojama ceļveža daļa ir veltīta Rundāles pils rožu dārza iepazīšanai, kas apmeklētājus priecē no maija līdz pat pirmajām rudens salnām. Dārzā var iepazīt gan vēsturiskās, gan mūsdienu rožu šķirnes un salīdzināt dažādu pasaules selekcionāru veikumu.

Ceļveža noslēgumā sniegts pārskats par citiem Rundāles pils kompleksu veidojošajiem elementiem - kanāliem, žogiem, dīķi, oranžēriju, augļu dārziem un daudziem mazāk zināmo Rundāles pils teritorijas daļu - meža parku, ko hercogs izmantoja medībām. Tagad meža parkā var doties mierīgās pastaigās, priecājoties par dabas daudzveidību, retiem augiem un kukaiņiem.