• Irīda,
  • Īrisa
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem

Teksta izmērs Aa Aa
Izklaide
LETA 21:33, 19.05.2021

Apkopojot pašvaldību koordinatoru sniegto informāciju, patlaban XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē sacīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.


Avots: LETA

Viņa atzīmēja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību, kā arī noslēgt šo svētku ciklu. Bērziņas ieskatā, lai varētu šo ciklu noslēgt ir dokumentēt vēsturei liecību, kādi ir bijuši svētki. Tāpat, pēc viņas paustā, būtisks nosacījums tieši šiem svētkiem ir stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību.

Viņa pavēstīja, ka "e-dziesmusvētkus" veidos koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, dažādi virtuāli sveicieni, montēti sižeti un notiks arī aktīva Latvijas Televīzijas piesaiste. Svētku "iemūžināšana" videoversijās visā Latvijas teritorijā un diasporā notiks līdz 30.oktobrim. Bērziņa uzsvēra, lai ieplānotais varētu notikt, tiek ņemtas vērā konkrētā brīža epidemioloģiskās prognozes un valstī noteiktie ierobežojumi. Tāpat viņa uzsvēra, ka dalība "e-dziesmusvētkos" notiek pēc brīvprātības principa.

Bērziņa skaidroja, ka jebkura svētku norise, neatkarīgi no vietas, kur tā notiks, tiek veidota atkarībā no valstī noteiktajiem cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem. Tāpat netiek plānota plaša pulcēšanās, tiks ievērota "burbuļa" stratēģija un pārsvarā visas norises tiek plānotas ārpus telpām.

Viņa norādīja, ka šajā periodā netiek plānoti ne gari mēģinājumu procesi, nedz arī centralizēti kopējie mēģinājumi. Bērziņa pauda arī gandarījumu, ka šonedēļ sākas pusaudžu vecumā no 16 gadiem vakcinācija, aicinot vakcinēties arī pārējos sabiedrības locekļus.

Bērziņa arīdzan pieminēja, ka Valsts izglītības satura centrs aprīļa beigās lūdza pašvaldību koordinatorus veikt aptauju un uzzināt vecāku, pašu svētku dalībnieku viedokli par dažādām iespējamām svētku norisēm, kādas varētu notikt šajā vasarā. Līdz 5.maijam tika saņemtas atbildes no 106 pašvaldībām, no kurām 96 atbalsta dažādas norises gan iesaistoties kopīgajās norisēs, gan veidojot dažādus pasākumus savā pašvaldībā. Savukārt sešas pašvaldības neatbalstīja nekādas aktivitātes.

"Jāsaka, ka šo pašvaldību kolektīvi aktīvi iesaistās videoklipu veidošanā un būtībā jau ir kļuvuši par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Savukārt no četrām pašvaldībām mēs saņēmām atbildi, ka tās gaida Ministru kabineta lēmumu, kā arī pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Divas pašvaldības no četrām nepauda nekādu viedokli," skaidroja Bērziņa.

Viņa vērsa uzmanību, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Paredzēts, ka dalībnieki vai kolektīvi paši filmē un veido sižetus. Tāpat tiek nodrošināta iespēja, ka programmas mākslinieciskā komanda ierodas pie kolektīva.

Bērziņa uzsvēra, ka visi video, kas būs tapuši, tiks rādīti ne tikai televīzijā, bet arī nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu svētku ekspozīcijas vajadzībām, kā spilgta 21.gadsimta liecība. Tāpat viņa minēja, ka pie labvēlīgākas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī vārētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka pagājušā gada vasarā, lemjot par Dziesmu un deju svētku pārcelšanu, visi domāja, ka 2021.gads būs citādāks. Viņa uzsvēra, ka Dziesmu svētku likumā ir iekļauta konkrēta norma, ka Dziesmu un deju svētku formāts, laiks, vieta un apjoms ir Ministru kabineta kompetence un svētki šogad notiks no jūlija līdz oktobrim.

"Dzirdot spekulācijas, kādas patlaban ir masu medijos, varu teikt tikai to, ka mums nav garantijas par to, kāds būs nākamais gads. Sekojot līdzi publikācijām, kas ir saistītas ar visvairāk vakcinētajām valstīm, proti, Izraēlu, Lielbritāniju un ASV, ir vairāki ļoti skaidri vēstījumi. Pirmais, tiek norādīts, ka šajās valstīs sasniegt pūļa imunitāti ir gandrīz neiespējami, jo vīruss mutē ātrāk, nekā to ir iespējams paredzēt. Otrkārt, tiek uzsvērts, ka svarīgi ir vakcinēt seniorus, kas vecāki par 60 gadiem. Treškārt, būs nepieciešama viena vai divas paaudzes, lai par šo vīrusu varētu runāt līdzīgi kā par kādu citu saslimšanu," skaidroja ministre.

Šuplinskas ieskatā, tas nozīmē, ka nav nekādas garantijas tam, ka nākamā vasara būs citādāka. Viņa uzsvēra, ka patlaban ir divi rīcības varianti - pirmais, norobežoties un atlikt ļoti daudzas lietas, ieskaitot Dziesmu un deju svētkus, otrais, sadzīvot un virzīties uz priekšu. Viņa pieļāva, ka otrā nostāja Latvijas situācijā ir optimālākā, bet ministre arīdzan vērsa uzmanību, ka noteikti ir arī citi viedokļi šajā jautājumā.

Runājot par izglītības un zinātnes ministres pieminētajām spekulācijām, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka viņam personīgi tas ir aizskaroši. Viņš sacīja, ka publiskajā telpā ir manāms viedoklis, ka Dziesmu un deju svētku rīkošana šogad ir nevis tādēļ, lai cīnītos par šīs tradīcijas neaizskaramību, bet gan kāda neizprotama un finansiāla ieinteresētība.

"Man tas patiešām ir aizskaroši, īpaši manā situācijā, jo šie nav Kultūras ministrijas Dziesmu un deju svētki, kurus es šobrīd tik ļoti aizstāvu," pauda ministrs.

Tāpat Puntulis sacīja, ka masu mediji viņam bieži vaicā, vai Covid-19 nenogalinās kultūras nozari un Dziesmu svētku procesu. Viņš pauda pārliecību, ka Covid-19 nenogalinās radošumu, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus, kas pārdzīvojuši daudz grūtākus laikus, tomēr, ministrs uzsvēra, ka viņš nav drošs par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jo runa ir par dalībniekiem, kuru personība mainās ikdienu.

"Vesels gads cilvēkam, kura personība briest un mainās ik pa dienām, ir milzīgs laika posms, lai tas varētu radīt apdraudējumu, uztraukumu vai bažas par šīs tradīcijas nepārtrauktību. Tas ir iemesls, kādēļ es ļoti cieši iestājos par to, ka mums ir jāatrod veids, kā dziesmu svētkus šogad sarīkot tādā formātā, kāds tiek piedāvāts un, manuprāt, ir ļoti labs risinājums," uzsvēra Puntulis.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Sarmīte Ēlerte pauda nostāju, ka atlikt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus uz vēl vienu gadu, nav risinājums. Viņas ieskatā, bērni, kolektīvu vadītāji, vecāki ir pelnījuši, lai svētki būtu un, pēc Ēlertes paustā, piedāvātais formāts ir labs tādā ziņā, ka tiek dota iespēja saglabāt šos svētkus arī nākotnei, kā liecība par šo neparasto laiku.

Runājot par svētkiem, Ēlerte norādīja, ka piedāvātais formāts ir plastikāts iepretim īstai mantai, tāpēc viņa retoriski jautāja, vai šos svētkus, fiksāciju nākotnei vajadzētu saukt par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, piedāvājot tos dēvēt par Dziedāšanas un dejošanas svētkiem un gatavoties 2025.gadam, kad notiks nākamie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Finanšu ministra padomniece Karina Ploka aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot pārskatu, cik no 4,1 miljona eiro, kas rezervēti svētkiem, ir jau iztērēts un sniegt potenciālo tāmi, cik varētu izmaksāt piedāvātais svētku formāts. Viņa uzsvēra, lai izbēgtu no liekām diskusijām un pārmetumiem, būtu skaidri jāsaprot, kāda ir piedāvātā pasākuma tāme.

Izglītības un zinātnes ministre apstiprināja, ka svētkiem atvēlētais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Viņa pieļāva, ka finansējuma izlietojums varētu samazināties vismaz divas reizes, jo, analizējot tradicionālo dziesmu svētku finansējumu, lielākā daļa finanšu līdzekļu tiek tērēti ēdināšanai, uzturēšanai un drošības pasākumiem, kas saistīti ar veselības un iekšlietu darbinieku apmaksu. Šuplinska apliecināja, ka tiks izstrādāta detalizēta tāme, jo 27.maijā šis jautājums tiks virzīts izskatīšanā Ministru kabinetā.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Izklaide Laba ziņa KEF faniem: Komanda veido jaunu filmu par mentiem un bandītiem

Kriminālkomēdijas "Kriminālās ekselences fonda" komanda veido jauni filmu "Tumšzilais evaņģēlijs", informēja komandas pārstāvis Sergejs Timoņins.

Izklaide Bijusī ministre Mūrniece savā bārā par vakcinēšanos dala bezmaksas alkoholu
Bijusī ministre un tagadējā viesnīcas Roma vadītāja Linda Mūrniece sociālajā tīklā Facebook paziņojusi, ka viesnīcas bārā Mazais Otto pret Covid-19 vakcinētajiem tiek uzsaukta glāze dzīrkstošā vīna Prosecco.
Izklaide Ārkārtējās situācijas laikā aizliedz izklaides un atrakcijas iekštelpās

Ārkārtējās situācijas laikā tiks aizliegti saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās, šodien lēma Ministru kabinets.

Izklaide Kultūras un izklaides pasākumu rīkotāji aicina apmeklētājus lietot maskas

Ņemot vērā kritiski smago epidemioloģisko situāciju valstī, kultūras un izklaides pasākumu rīkotāji aicina visus kultūras pasākumu apmeklētājus, negaidot Ministru kabineta (MK) lēmumu un tā stāšanos spēkā, iekštelpās lietot maskas, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Lasiet arī

Izklaide Valmiera nepiedalīsies skolēnu dziesmu svētkos

Valmieras pašdarbības kolektīvu vadītāji ir pieņēmuši lēmumu nepiedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, aģentūru LETA informēja Valmieras Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.

Izklaide Rīgas dome aicina šogad nerīkot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien nolēma aicināt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājus 2021.gadā šos svētkus nerīkot.

Izklaide Saeimā apspriež iespēju ļaut pasākumus apmeklēt vakcinētajiem pret Covid-19

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šodien izcēlās diskusija par iespēju atļaut apmeklēt pasākumus personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19.