"Manā klasē bija puisis, kura mamma bija cūkkope, un viņš nereti ne pārāk labi oda. Es viņu tādēļ mēdzu apcelt…" atklāj Staķis.
"Tagad, kad esmu pieaudzis cilvēks, vairākkārt esmu domājis - kāds kauns. Patiešām - savulaik nebiju pats patīkamākais skolēns, drīzāk galvenais apcēlējs, ko tur slēpt. Vidusskolā, par laimi, jau biju mazliet nomierinājies."
Savukārt vaicāts par sajūtām pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Staķis saka:
"Pirmā sajūta bija milzīga pateicība, jo biju visvairāk plusotais kandidāts šajās vēlēšanās. Vienlaikus ir arī milzīgs atvieglojums. Neesmu politiķis, kurš izbauda priekšvēlēšanu cīņu. Tā paredz diezgan nežēlīgus noteikumus. Tev ir mazs ētera laiks, kurā tev jāpaspēj pateikt to, kas aizrauj cilvēkus, kas viņus pārliecina. Jārunā labi noformulētās frāzēs, balss tonim jābūt paceltam, citādi tevi starp citiem konkurentiem nesadzird. Bet tas ir pret manu būtību."
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri