Sīmanis pabeidzis filmēt vēsturisku spēlfilmu par latviešu anarhistu

Pēdējās filmas ainas - galvenā varoņa tikšanās ar Kafku un mēģinājums nogalināt pasaules centrālo birokrātu - nupat nofilmētas Prāgā, tādējādi filmas uzņemšanas posms ir noslēdzies. Kino centrā skaidroja, ka filmēšanas grafiku nācās pārcelt par pusgadu, jo pagājušā gada jūnijā galvenās lomas atveidotājs, čehu aktieris Petrs Buhta filmēšanas laukumā neveiksmīgi krita, gūstot nopietnus kājas savainojumus. Taču pēc aktiera atveseļošanās šogad janvārī ar epizodēm kinopilsētiņā Cinevillā, Slokā, Vecrīgas ielās un Prāgā filmēšana tika turpināta un veiksmīgi noslēdzās.

"Sirreāls filmas naratīvs var izrādīties pamatīgs pārbaudījums filmas veidotājiem. Šai gadījumā, piemēram, tas nozīmē sižetu un filmēšanas vietu daudzveidību plašā amplitūdā: filmēts gan vientuļš varoņa klejojums Ikšķiles sniegotajos laukos, gan mistisks spiritisma seanss Stāmerienas pilī, gan laiska pacientu vasaras atpūta daktera Freida sanatorijā Krimuldas muižas dārzā, masu nemieri Rīgas pils laukumā, sprādziens "Cinevillā" un tikšanās ar Kafku Prāgas ielās," par darbu pie filmas stāstīja producents Roberts Vinovskis.

Viņš klāstīja, ka vēsturiskā vide un tās personāžu klātbūtne bijis izaicinājums mākslas un grima departamentiem. Filmā sastopas, piemēram, Ļeņins, Hitlers, Freids, Trockis, Špenglers un citi. "Darba procesā, protams, gadījās nedienas, taču bija arī laimīgas nejaušības. Piemēram, meklējot veclaicīgu fotoaparātu, izrādījās, ka tāds pieder mūsu fotomākslas klasiķim Gunāram Bindem, kurš ne vien laipni atļāva to izmantot filmā, bet arī pats nospēlēja fotogrāfa lomu," klāstīja Vinovskis.

Filmas radošo kodolu veido režisors un scenārija autors Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un māksliniece Kristīne Jurjāne. Filma ir trīs valstu kopražojums, apvienojoties studijām no Latvijas, Lietuvas un Čehijas.

"Lai gan filmēšanas periods aktiera traumas dēļ vairākos piegājienos turpinājās ilgāk nekā gadu, manuprāt, uzfilmētais materiāls pilnībā sakrīt ar sākotnēji iecerēto un filmas idejā iekodēto vēstures atveidu caur vieglu grotesku un absurdu. Esmu milzīgu pateicību parādā visiem aktieriem un filmēšanas grupas dalībniekiem par izturību, draudzību un patiesi labi padarītu darbu," komentēja režisors Sīmanis.

Jau ziņots, ka filmas scenārija pamatā izmantoti 1913.gada vēsturiskie notikumi Eiropā - no politiskām kolīzijām līdz romantisku attiecību līkločiem. Par filmas galvenā varoņa prototipu ņemts leģendārais latviešu anarhists Mālderis, saukts arī par "Peter the Painter", kura mītiskajā personībā savijušās 20.gadsimta radikālākās pretrunas.

"1913.gadā - īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma - galvenā varoņa dzīvē ienāk reāli tā laika vēsturiskie personāži un notikumi, sajaucoties sirreāli traģikomiskā Eiropas paralēlās vēstures interpretācijā un stāstā par vecās kultūras bojāeju," filmas scenāriju aprakstīja veidotāji.