• Mirta,
  • Ziedīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Līdz 25.novembrim internetā bez maksas var noskatīties 12 Latvijas filmas

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
15:57, 15.11.2019


Tiešsaistes festivāla "Latvijas filmas pasaulē" - no 14. līdz 25.novembrim - portālā "filmas.lv" bez maksas var noskatīties 12 Latvijas kinolentes, lat.bb.lv informēja Nacionālā kino centra (NKC) speciāliste filmu nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.



Viņa skaidroja, ka šis festivāls ir sveiciens latviešu diasporai svētkos, jo 12 Latvijas filmas varēs noskatīties bez maksas jebkurā pasaules vietā, kur vien atrodams interneta pārklājums.

Pirmais šāds festivāls notika vasarā, ap Līgo svētkiem. Tā laikā portālam "filmas.lv" pieslēdzās skatītāji no 69 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju. Lielākā interese tika fiksēta Lielbritānijā, ASV un Vācijā.

Turpinot paplašināt Latvijas filmu pieejamību diasporas mītnes zemēs un citur pasaulē, NKC sadarbībā ar Latvijas filmu producentiem otrā festivāla izlasē piedāvā vēl piecas Simtgades filmas, trīs restaurētas klasiskās spēlfilmas no Latvijas kino zelta fonda un četras bērniem vai visai ģimenei kopā skatāmas filmas - vienu spēlfilmu un trīs animācijas īsfilmas.

Piecas Simtgades filmas, kas ar portālu "filmas.lv" nonāk pie skatītājiem pasaulē, rāda Latviju dažādos valsts vēstures periodos, arī tad, kad valsts vēl nemaz nebija - par tālu senvēsturi stāsta 2018.gada dokumentālā spēlfilma "Baltu ciltis", strēlnieku gaitas 20.gadsimta sākumā pēta 2017.gada dokumentālā filma "Astoņas zvaigznes". 30.gadu Latvijā sakņojas gan 2018.gada spēlfilma "Homo novus", gan 2017.gada dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem "Ievainotais jātnieks", bet 2018.gada dokumentālā filma "Kurts Fridrihsons" stāsta par salīdzinoši neseno, bet skarbo padomju laiku, informēja Matīsa.

Tiešsaistes festivāla laikā varēs noskatīties arī Latvijas kino vēstures zelta fonda filmas, kas ir nesen restaurētas un tādējādi arī internetā nodrošina iespējami labāko attēla kvalitāti. Otrajā tiešsaistes festivālā Latvijas kinoklasiku pārstāv trīs filmas - 1972.gadā uzņemtā režisora Rolanda Kalniņa spēlfilma "Ceplis", 1977.gadā uzņemtā režisora Aivara Freimaņa spēlfilma "Puika" un 1991.gadā uzņemtā režisora Jāņa Streiča filma "Cilvēka bērns".

Jaunākajai kinoskatītāju paaudzei kopā ar visu ģimeni būs piemērots arī stāsts par muzikālo Cīrulīšu ģimeni 1993.gada spēlfilmā "Ziemassvētku jampadracis", sacīja Matīsa. Tāpat varēs noskatīties Latvijas animācijas klasiķes Rozes Stiebras leģendāro muzikālo īsfilmu "Zelta sietiņš" (1975) un "Zaķīšu pirtiņa" (1979). Savukārt jauno laiku animāciju piedāvās studijas "Atom Art" un režisora Edmunda Jansona 2017.gada filma "Bize un Neguļa".

Portāls "filmas.lv" ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze - tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920.gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas NKC un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība Latvieši pērk dārgāku sadzīves tehniku, lai to varētu salabot (+VIDEO)

Sabiedrības apziņa par ilgtspējīgu dzīvesveidu pieaug, un cilvēki kļūst arvien izglītotāki attiecībā uz to, kā viņu izvēles ietekmē vidi.

Ekonomika Inovāciju Akadēmijā ieguvumus sniedza 23 industriālas nozares (+VIDEO)

Visu trīs Inovācijas Akadēmijas programmas gadu laikā, daudzas komandas ir pierādījušas savu spēkuю

Ekonomika Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Merirands

VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands, informēja SM pārstāvji.

Sabiedrība Braži pārliecinoši apstiprina ārlietu ministres amatā

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.