RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Latviešu kulta seriāls: varonīgs latvietis, viltīgs krievs un nepilnības

Teksta izmērs Aa Aa
Izklaide
BB.LV 17:58, 14.05.2019

Lai piespiestu mani nolikt krēslu blakus televizoram un, rupji izsakoties, lūrēt ekrānā veselas divas stundas noteiktā vakara laikā, iepriekš ieskatoties programmā, bija vajadzīgs kas visai īpatnējs.


Avots: LETA

Daudzi mani paziņas jau sen neskatās «lineāro» TV, pārejot uz datoriem, bet sestdien kanālā LTV1 rādīja divas pēdējās «Sarkanā meža» sērijas, ko nu nekādi nevarēja palaist garām. Desmit iepriekšējās biju noskatījies vietnē lsm.lv, kur ir izveidota īpaša sadaļa par Latvijas jaunākajā vēsturē pirmo daudzsēriju spiegu grāvējfilmu.

SS leģionāri — par bijušajiem PSRS sabiedrotajiem

Filmas galvenajam varonim Vitoldam Reķim (aktieris Jēkabs Reinis) vēsturē bija reāls prototips — ar nedaudz citādāku uzvārdu Berķis. Britu izlūkdienests MI6 iesūtīja viņu Latvijā vērienīgās operācijas Jungle ietvaros 1949. gadā. Nogādāšanai no Zviedrijas tika izmantoti ātrgaitas kuteri Lursen-S — šis nosaukums vēlāk arī kļuva par Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas operatīvās spēles nosaukumu, kas pēc tam tika iekļauta slepenos čekistu mācīblīdzekļos kā veiksmīgas pretinieka maldināšanas piemērs.

Vitolds ir īsts bruņinieks — tas nekas, ka ir paspējis piedalīties gan 1941. gada mežabrāļos, gan ebreju iznīcināšanas akcijās (kaut gan pats apgalvo, ka neesot šāvis!), gan leģionā, gan Brandenburg-800 specvienībā. Viņa galvā ir iestrēgusi metāla šķemba, bet ar visām savām domām Vitolds ir dzimtajā Latvijā, kur bērnunamā atrodas viņa māsiņa.

Viņas atbrīvošanas motīvs arī virza Vitoldu, kas piekrist piedalīties nāvējošā misijā angļu labā. Viņiem interesē viss saistītais ar padomju kodolieroču projektu, un briti diezgan naivi domā, ka Kurzemes mežos slēpjas vesela latviešu patriotu armija, kurai ir nu tik garas rokas, ka spēj pat pasmelties ūdeni no radioaktīvas upītes blakus padomju kodolieroču rūpnīcai Ukrainā...

Paralēli izvēršas līriskā līnija starp Vitoldu un viņa iemīļoto Veltu Rožkalns (aktrise Agnese Cīrule), kura iestājas dienestā Latvijas misijā Londonā. Kadrā uz ēkas sienas ar lieliem burtiem rakstīts Embassy, kaut gan pēc neatkarības zaudēšanas saglabājusies pārstāvniecība ar LR karogu saucās Legation.

Nelielo diplomātu grupiņu vada senilais kungs — Kārlis Zariņš (vecās skolas slavenais aktieris Uldis Dumpis), savukārt flirtēšanā ar britiem rullē izbijušais leitnants, lidotājs Rūdolfs Silarājs (Jānis Vimba). Principā MI6 viņam ir pakalpiņa loma — padod, pienes... Tomēr diplomāti lolo domu par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu, bet pagaidām rīko Cēsu kaujas 30. gadadienas svinības.

Krievi mēdz būt dažādi

Seriāla idejas autors un režisors Normunds Pucis un producente Arta Ģiga izveidoja apbrīnojami ticamu laikmeta dokumentu — filmu, ko ir interesanti izbaudīt līdz pat smalkākajām detaļām. Interjeri, tērpi, aizkadra mūzika rada tikpat autentisku iespaidu kā filmas tēlu psiholoģiskās motivācijas. «Sarkanais mežs» ir viengabalains mākslas darbs, kurā gandrīz katrs elements atrodas sava vietā. Pat tad, ja kaut kas ir mākslīgi pienests klāt no ārpuses, tad tiek visai veikli pieretušēts un stāv kadrā kā īstā manta.

Starp citu, pilnīgi pārliecinoši izskatās kopā ar Reķi iesūtītais Latvijā otrais MI6 aģents ar segvārdu Rubenis (Jurijs Djakonovs). Skatītājs tā arī neuzzina šo krievu puiša vārdu, kas kara laikā pievienojās vlasoviešiem, lai tāpat kā Reķis atriebtos «sarkanajiem» par tuviniekiem. Varoņu starpā notiek ķīviņi, bezmaz vai kautiņi — kam tad pieder Latvija, vai tikai latviešiem vien? «Labais krievs» galu galā iet bojā, veicot atentātu pret kāda PSRS ministra vietnieku, ko rīko kopā ar tādiem pašiem kā viņš neatkarīgās Latvijas krievu patriotiem — pirmskara militarizētās organizācijas «Sokol» biedriem.

Bet tā jau, piedodiet, ir fantastika — «Sokol» biedrības struktūras NKVD pagalam iznīcināja vēl 1940. gadā un tās nekādā veidā nepiedalījās mežabrāļu darbībā pēc kara. Pēdējie arī praktiski neveica nekādas akcijas pret PSRS karaspēku vai varas pārstājiem, ierobežojoties ar uzbrukumiem vietējiem padomju orgāniem, milicijai vai dažādām saimnieciskām organizācijām.

Kā anekdotē, filmā darbojas partizānu vienība ar nodevēju — «Bandava» banda, ko komandē nežēlīgs... VDK aģents, kādreizējais mežabrālis. Viņam ir tīrs nieks pārgriezt rīkli puikam, kas strādā NKVD konkurējošās bandītisma apkarošanas nodaļas labā, vai nošaut tādu pašu kā viņš krievu savervēto partizānu ar segvārdu Barons, lai viņa vietā dotos uz Londonu ar radioaktīva ūdens paraugu.

Seriāla morāle: cilvēki ir varoņi vai nelieši neatkarīgi no tautības. Un nenoteiktas «baltiešu» izcelsmes persona — Mihelsons, galvenais čekists, šāds dēmonisks tēls, ir visai adekvāts savās pamācībās par latviešu tautas izvēli par labu sociālismam. Vismaz jau par ieslodzīto kļuvušais Reķis nevar pretstatīt viņam neko, izņemot fatālista izmisumu un gribu.

Aiz kadra

«Sarkanā meža» tapšanā tika iesaistīti ne tikai pašmāju kino labākie spēki, bet arī citu mākslas jomu līderi — piemēram, seriāla mūziku ir komponējis maestro Zigmars Liepiņš. Cīņu mākslu konsultants — Ogres mērs un tuvcīņas instruktors Egils Helmanis.

Padomus seriāla komandai par čekistu pagātni deva Andris Trautmanis — neatkarīgajā Latvijā pirmās izlūkdienesta organizācijas — Iekšlietu ministrijas Informācijas departamenta dibinātājs 1991. gadā. Vēlāk šis departaments tika reorganizēts par Drošības policijas 2. Galveno pārvaldi un pēc tam likvidēts, jo tā funkcijas tika nodotas Satversmes aizsardzības birojam.

Trautmaņa oficiālajā biogrāfijā, kas ir sniegta viņa sarakstītās visai biezās grāmatas «Izlūkošanas noslēpumi» (Rīga, 2015), ir norādīts, ka autors bijis PSRS diplomātiskajā dienestā Rostokā, Berlīnē un Londonā, vēlāk ieņēma Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas Ārzemju informācijas galvenās redakcijas galvenā redaktora amatu. Savukārt neoficiāli ir zināms, ka biedris Trautmanis, ilgstoši pastrādājis zem vēstniecību «jumta» Eiropā, bija izgāzies un ar nepatiku pret ekskolēģiem sirdī sācis vadīt pret viņiem vērstu darbu 90. gadu sākumā.

Tā vai citādi, bijušais divu valstu izlūkdienesta pulkvedis nevarēja nezināt, ka speclīdzeklis «Neptūns-47» tika izmantots, lai padarītu nekustīgus un pēc tam apcietinātu un nopratinātu, nevis lai slepkavotu mežabrāļus. Ar masveida neselektīvām indēšanām Abakumova vadītā Valsts drošības ministrija nenodarbojas, kaut gan individuālas injekcijas nesmādēja. Tāpēc aina, kurā «Bandavu» likvidē noindējot, diemžēl ir feiks.

Neapšaubāmi izdomāta izskatās situācija, kurā seriāla galvenais varonis Vitolds Reķis nokļūst 1949. gadā atpakaļ Londonā, pirms tam pabijis Lubjankā, kur viņam izņēma metāla šķembu no galvaskausa!

Skatītājiem skaidro: notika apmaiņa pret arestētu padomju spiegu. Bet piedodiet, Staļina laikos sagrābtos ienaidnieku aģentus neapmainīja. Toreizējais Aukstais karš bija bezkompromisa spēle par nulles summu, un sagūstītais maksimāli varēja cerēt pagarināt savu mūžu par kādiem mēnešiem vai pat gadiem, piedaloties radiospēlē un pretinieka dezinformācijā. Pēc tam tik un tā — pagrabs, kur nošāva...

Taču nosūtīt Vitoldu atpakaļ Savienotajā Karalistē — tas gan bija ģeniāls scenārija gājiens. Jo tas nenoslēdz stāstījumu, bet sola sikvelu. Gaidām «Sarkano Londonu»?

Nikolajs KABANOVS

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Izklaide Par kiberdraudu biežāko mērķi kļuva «Troņu spēles» noslēguma sezonas 3. sērija

Pētnieki norāda, ka «Troņu spēles» astotajā un pēdējā sezonā ir piedzīvoti ar to saistītas kibernoziedzīgās darbības uzplūdi.

Sabiedrība Vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka šodien iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Aptauja: Līderos VL-TB/LNNK, bet «Saskaņa» piedzīvo reitinga kritienu

Ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiktu maija vidū, tad Latvijā līderpozīcijā būtu nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Jaunā Vienotība» (JV), bet «Saskaņa», lai gan ieņem trešo vietu, piedzīvojusi pamatīgu reitinga pazemināšanos, šodien vēsta laikraksts «Latvija Avīze», atsaucoties uz socioloģisko pētījumu aģentūras «Factum» datiem.

Sabiedrība Tiesa Koļegovai piespriež 3010 eiro naudas sodu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Ekonomika Ukraiņus sauc strādāt Rīgā — veikalos «Lidl». Alga — 1 500 eiro mēnesī

Darba ministrija, biometriskās pases un pusotrs tūkstotis — tas ir tikai viens sludinājums no Ukrainas vakanču portāla. Interesanti, vai britu veikalu tīkls «Lidl» ir informēts par tik dāsniem piedāvājumiem?

Sports Kanādas, Krievijas, Somijas un Čehijas hokejisti iekļūst pusfinālā

Krievija pusfināla spēlē spēkosies ar Somiju, bet Kanāda — ar Čehiju.

Sabiedrība Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturētas četras VUGD amatpersonas

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļa pieņemšanu saistībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām aizturējis četras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes amatpersonas, tai skaitā abus brigādes komandiera vietniekus, aģentūru LETA informēja IDB.

Sabiedrība Ārzemju latviešiem atļaus strādāt par ierēdņiem Latvijā

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Sabiedrība Burovs pērn nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultācijām «Rīgas mežiem»

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) aizvadītajā gadā nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultāciju sniegšanu drošības jautājumos pašvaldības uzņēmumam «Rīgas meži», liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.