• Oļegs,
  • Vineta
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Vai Inčukalnā pietiek gāzes nākamajai apkures sezonai? Indriksones komentārs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:30, 05.08.2022

Patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau ir Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai, piektdien preses konferencē sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).


Avots: LETA

Šobrīd Inčukalna krātuvē jau ir iesūknētas 11,6 teravatstundas (TWh) gāzes, no tām 5,6 TWh īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet sešu TWh īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētie komersanti. Indriksone skaidroja, ka Latvijas patērētājiem gāzi tirgo arī ārvalstu komersanti, bet Latvijas komersanti arī gāzi var pārdot vienotajā tirgū ārvalstu patērētājiem.

Latvijas komersantiem piederošajās 5,6 TWh ietilpst arī AS "Latvenergo" iegādātās valsts drošības rezerves un daļa no otrās piegādes kārtas rezervēm.

Indriksone informēja, ka nākamajā apkures sezonā prognozētais Latvijas patēriņš ir 6,9 TWh un to sedz krātuvē jau esošās 5,6 TWh un jau noslēgtie piegādes līgumi par 1,3 TWh. Pagaidām līgumi vēl nav noslēgti, taču nākamā gada pirmajā ceturksnī ir ieplānotas vēl divu TWh gāzes piegādes.

"Gāze Inčukalnā ir un apkures sezonai esam gatavi," uzsvēra Indriksone.

Jau ziņots, ka EM ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijā samazinās aizdevēju skaits, kuriem parādus neatdod norunātajā laikā

Pēdējo četru gadu laikā Latvijā par septiņiem procentpunktiem samazinājies aizdevēju skaits, kuriem parādus neatdod norunātajā laikā, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ekonomika Igaunijas uzņēmums saules parkos Latvijā ieguldīs 30 miljonus eiro 2 gados

Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA "Evecon", kas šobrīd aktīvi paplašina darbību visās Baltijas valstīs, saules parkos Latvijā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro 2022.-2023.gadā, pirmdien informēja SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda.

Ekonomika Uzņēmējiem varētu atcelt OIK un kompensēt sadales tarifa izmaksas

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien vienojās virzīt sadarbības sanāksmē atbalsta risinājumus uzņēmējiem - pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas un pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas juridiskām personām, kā arī piedāvāt risinājumus energointensīviem uzņēmumiem, pavēstīja Reira padomniece Mudrīte Grundule.

Ekonomika Vācija patērētājiem ieviesīs nodevu par gāzi

Vācija pirmdien paziņoja, ka patērētājiem par gāzi tiks piemērota valsts nodeva, kas veidos 2,4 centus par kilovatstundu.

Lasiet arī

Pasaule Okupētās Doneckas vadonis uz sadarbību aicina Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu

Krievu okupantu nominālais vietvaldis okupētajā Doneckas apgabalā nosūtījis vēstījumu Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam ar aicinājumu uz sadarbību, vienlaikus izskanot signāliem, ka Ziemeļkoreja apsver iespēju nosūtīt strādniekus atjaunošanas darbiem Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos.

Pasaule Navaļnija komanda aicina Parīzi un Berni arestēt Putina ekssievas īpašumus

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda trešdien pavēstīja, ka vērsusies pie Francijas un Šveices varasiestādēm ar aicinājumu arestēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušās sievas Ludmilas un viņas jaunā vīra Artura Očeretnija īpašumus.

Sabiedrība Pedagogu arodbiedrība vienojusies 19.septembrī sākt beztermiņa streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes pedagogu arodbiedrības (LIZDA) plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī, pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.