Aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji - Kredītinformācijas birojs

Līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz piecus miljardus eiro.

"Kredītinformācijas biroja" valdes loceklis Intars Miķelsons informē, ka, lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies.

Visvairāk galvotāju ir piesaistīti, ņemot mājokļa kredītu, pērkot automašīnu līzingā vai slēdzot studenta vai studējošā kredītu. Lielākā daļa darījumu ir banku sektorā (78%) un līzinga devēju vidū (14%), savukārt nebanku sektors galvojumu kā nodrošinājumu izmanto ļoti reti.

Šobrīd no visiem spēkā esošajiem mājokļu kredītiem gandrīz puse (46%) ir ar galvotāju. Visvairāk līgumu ar galvotāju noslēgti 2007.gadā - 32 000 un joprojām puse no šiem līgumiem ir aktīvi, proti, aizdevums nav atmaksāts, un galvotāju saistības ir spēkā.

Miķelsons norāda, ka šajā pirmskrīzes gadā tika noslēgts rekordliels skaits mājokļu kredītu līgumu, vēl šobrīd ir spēkā 2007.gadā noslēgti līgumi par aptuveni vienu miljardu eiro, kas ir piektā daļa no visiem šobrīd spēkā esošiem līgumiem ar galvotāju. Galvojums bieži tiek izmantots arī slēdzot līzinga darījumus.

Savukārt, saņemot studiju un studējošā kredītu, galvojums ir obligāts priekšnoteikums. Šobrīd ir spēkā 33 200 kredīta līgumu studentiem, kur katru līgumu galvo viena privātpersona un viens uzņēmums. Kopumā galvotāji ir 23 000 privātpersonas un ap 30 uzņēmumu, galvenokārt, Valsts kase, "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" vai Finanšu ministrija, informē Miķelsons.

Kopš 2020.gada no jauna noslēgto līgumu skaits ar galvotāju būtiski sarūk. Ja 2019.gadā tika noslēgti vairāk nekā 11 000 līgumu ar galvotāju, tad gadu vēlāk vairs tikai 6600, bet pērn - 5000.

Miķelsons uzsver, ka galvotāja atbildība ir līdz brīdim, kamēr kredītņēmējs ir samaksājis pēdējos centus par saņemto aizdevumu. Nereti galvotāji par savu atbildību aizmirst, jo līgums ir noslēgts sen, turklāt kredītņēmējs, iespējams, ir izmantojis kredītbrīvdienas un neatmaksātā summa nesarūk tik strauji, kā sākumā bija cerēts. Galvotājiem ik pa laikam būtu jāpainteresējas par kredīta atmaksas disciplīnu, jo galvojums tiek uztvers kā papildu finansiāls apgrūtinājums un var samazināt galvotāja iespējas pašam saņemt aizdevumu.

Lai gan līgumi ar galvotāju tiek slēgti arī par mazākām summām, lielākā daļa kredītlīgumu ar galvojumu ir virs 20 000 eiro. Lielākā daļa no aizņēmējiem jeb 85% ir galvotāji vienam līgumam, 12% - diviem līgumiem, 3% - trīs un vairāk līgumiem.

Vairāk nekā puse jeb 56% galvotāju ir vecumā no 31 līdz 50 gadiem. Savukārt pensijas vecumā šādu atbildību uzņēmušies vien nepilni 4%. Neskatoties uz to ka, sākot darba gaitas, ienākumi parasti nav pārāk lieli, tomēr desmitā daļa galvotāju ir arī vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

"Kredītinformācijas birojs" ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi valstī. "Kredītinformācijas birojs" darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām "Creditinfo Grupa".