• Dzelde,
  • Zelda,
  • Zenta
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Banka: ECB likmju palielināšana varētu piebremzēt nekustamā īpašuma cenu kāpumu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
BB.LV 20:17, 21.06.2022

Eiropas Centrālās bankas prezidente ir paziņojusi, ka negatīvo procentu likmju ēra, visticamāk, tūlīt beigsies. Ko tas nozīmēs tirgum un kas mainīsies? Pastāsta Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.



Kā ir aizvadīti šā gada pirmie mēneši, un, protams, kā darbību ietekmēs karš Ukrainā?

Esam aizvadījuši intensīvu periodu. Mēs esam sākuši piedāvāt jaunus produktus, par ko, protams, esam priecīgi. Tomēr ģeopolitiskie notikumi ar Krievijas iebrukumu Ukrainā rada negatīvu iespaidu gan uz biznesa rezultātiem, gan uz darbinieku emocionālo stāvokli. Jo kāda var būt runa par izciliem biznesa rezultātiem, ja kādam draugi vai radi ir Ukrainā, vai kāds vienkārši nevar pieņemt notiekošo un tamlīdzīgi. Šobrīd gribētu teikt, ka esam adaptējušies situācijai. Krīzes sākumā mēs strādājam ar darbiniekiem, mēs piesaistījām speciālistus, kas ar viņiem runāja, mācīja un skaidroja, kādā veidā sakārtot emocijas, kādā veidā fokusēt uzmanību. Tagad, mazliet atskatoties, varam teikt, ka ietekme uz biznesu ir bijusi pietiekami minimāla.

Arī klienti bija ietekmēti. Novērojām aizdevumu pieteikumu kritumu pirmajās pēckara nedēļās. Galvenās klientu bažas bija saistītas ar neskaidrību par nākotni. To sajūtot, mēs pietiekami ātri noreaģējām un ieviesām jaunus risinājumus klientiem. Ņemot vērā to, kas notika pirmajās kara nedēļās, klienti bija mazliet satraukušies par to, vai ir vērts taisīt remontu, vai ir vērts pirkt mašīnu, vai ir vērts vēl kaut kādus citus ieguldījumus veikt, redzot to, ka nepilnus 1000 kilometru no mums tas viss tiek iznīcināts – mašīnas, mājas un viss pārējais. Līdz ar to cilvēki bija diezgan piesardzīgi.
Saprotot situāciju, mēs klientiem devām 60 dienu pārdomu periodu - ja nu tomēr nejutīsies apmierināts ar jaunajām saistībām un tomēr plāni mainīsies, bez liekiem izdevumiem var šo kredītu atgriezt. Tas, manuprāt, bija tas, kas abām pusēm bija nepieciešams. Un beigās izrādījās, ka situācija pietiekami ātri normalizējās.

Savukārt tagad var teikt, ka pieteikumu skaita kritums, kas bija pirmajās nedēļās, tagad tiek kompensēts. Ja runājam kopumā par biznesa rezultātiem, tad viss ir vairāk vai mazāk labā līmenī. Es liktu atzīmi ‘labi’, jo uz maija beigām saskaņā ar mūsu kredītportfeļa apmēru budžetā gan izdevumi, gan ieņēmumi ir sagaidītajā līmenī. Līdz ar to varam būt priecīgi par to, kā esam nostrādājuši.

Par to 60 dienu pārdomu periodu -, cik daudzi tomēr izmantoja šo iespēju un atteicās?
Labā ziņa ir tā, ka burtiski uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt klientus, kuri nevēlējās riskēt un izvēlējās aizdevumu atgriezt atpakaļ un pārtraukt līgumu.

Līdz ar visām sankcijām tiek arī uzdots arvien rūpīgāk pārbaudīt to, vai sankcionētās personas un tā ar tām saistīti uzņēmumi nav iesaistītas darījumos. Kā tas ietekmējis jūsu darbu, vai jāveic rūpīgākas pārbaudes?

Mūsu kredītpolitika saistībā ar notikumiem Ukrainā nav daudz mainījusies tāpēc, ka mēs apkalpojam Latvijas rezidentus. Līdz ar to mums nav nekādas biznesa saites ne ar Krieviju, Baltkrieviju vai citām sankcionētajām valstīm un to pilsoņiem.

Taču esam veikuši nebūtiskas izmaiņas kredītpolitikā, ņemot vērā šos notikumus. Bet es drīzāk teiktu, ka šīs izmaiņas ir tieši klientam par labu. Minēšu vienu piemēru. Visi tagad saskaramies ar strauju materiālu cenu pieaugumu visam, kas saistīts ar būvniecību, un aizdevums būvniecībai ir viens no kredītu veidiem, ko izsniedzam. Esam veikuši uzlabojumus savos “stresa testos” pirms aizdevuma izsniegšanas, lai pārliecinātos, vai gadījumā, ja cenu kāpums turpināsies, klientam būs iespēja pabeigt iecerēto mājokli un mājas būvniecība neizvērtīsies murgā, kad saistības būs jāsāk atmaksāt, bet jaunajā mājoklī dzīvot vēl nevarēs. Līdz ar to mēs preventīvi veicam kalkulācijas, lai pārliecinātos, ka klients vajadzības gadījumā bez liekām problēmām varētu pie mums papildus aizdevumu arī saņemt.

Pēc novērojumiem, cik ļoti cilvēku vēlmes nesakrīt ar reālajām iespējām?

Situācijas ir ļoti dažādas. Saskaramies ar klientiem, kuri ļoti rūpīgi izvērtējuši savas mājsaimniecības ieņēmumus, izdevumus, un ir atnākuši ar ļoti augstu gatavību. Ja runājam konkrēti par būvniecības kredītiem, daudzi klienti nāk ar profesionāli sagatavotām tāmēm, kurās jau ir paredzēts iespējamais cenu pieaugums. Bet, protams, ne visi klienti ir tik labi sagatavoti un izglītoti, un tur darbs ir mums. Tā, manuprāt, ir mazas bankas priekšrocība, ka mēs varam veltīt vairāk laika, izglītot, mācīt, kas ir jāizlabo, kas ir jāuzlabo, lai tas aizdevums varētu saņemt nākotnē, ja šobrīd tas nav iespējams.

Vai kādā no kreditēšanas sektoriem var novērot lielāku ārējo faktoru – pandēmijas, kara Ukrainā – ietekmi? Kādā ir bijis lielāks kritums nekā citos vai var just rezervētāku attieksmi ņemt aizdevumus?
Mēs nemanām savā kredītportfelī būtiskas izmaiņas. Tiesa, varbūt izaugsme ir mazliet piebremzējusies aizdevumiem ar lielām summām. Tas ir vērojams gan attiecībā uz privātpersonām, kas visbiežāk ir hipotekārie kredīti, gan arī juridiskajām personām -, tas ir cits līmenis, tas ir saistīts ar mājokļu attīstīšanu, daudzdzīvokļu ēku attīstīšanu. Ir projekti, kuri ir apstādināti, kurus klienti ir izvēlējušies šobrīd neuzsākt.

Tāpat īpaši pavasara pirmajās nedēļās mēs redzējām, ka samazinājās pieprasījums pēc kredītiem, kas saistīti ar tūrismu.

Auto sektors nav ietekmēts? Ņemot vērā, cik liels šobrīd ir gaidīšanas laiks jaunajām mašīnām.
Nē, gluži pretēji, mums pašlaik ir ļoti laba pārdošanas rādītāji tieši auto kredītā, bet šeit ir viena specifiska nianse. Mēs privātpersonām izsniedzam auto kredītus, tas nav autolīzings. Izmantojot auto kredītu, visbiežāk tiek iegādātas lietotas mašīnas. Un tās tirgū ir daudz vieglāk pieejamas, salīdzinot ar jauno auto piegādēm. Un tur atšķirībā no jauno auto iegādes mēs vērojam pieaugumu. Šajā segmentā ir arī sezonalitātes ietekme.

Kuri ir jūsu populārākie kreditēšanas produkti? Top 3?

Ja skatāmies sezonāli, noteikti var minēt to pašu auto kredītu. Kā otru noteikti minētu refinansēšanu. Tam patiesībā ir ļoti loģisks izskaidrojums. Kas ir refinansēšana? Patēriņa kredītā tas ir pavisam vienkārši. Cilvēks ir uzņēmies vairākas saistības pie vairākiem kreditoriem, var būt bankās, var būt pie nebanku finansētājiem, likmes ir dažādas utt., un viņa vienīgais mērķis ir pavisam vienkāršs - atbrīvoties no, piemēram, pieciem maksājumiem un visu apvienot vienā. Turklāt, ja to var sakombinēt ar iespēju saņemt mazāku procentu likmi, tad tas ir stāsts par mazākām izmaksām. Un mēs visi labi saprotam, cik šajās dienās ir svarīgi domāt par izmaksām.

Bet ir vēl viena nianse, kādā veidā strādā refinansēšana, un tā ir hipotekāro kredītu refinansēšana. Un šeit jau ir pavisam cits stāsts. Mūsu mērķa grupa, ko pašlaik apkalpojam, ir hipotekārie kredīti, kas ņemti pirms 5-10 gadiem, kad, salīdzinot ar šī brīža tirgus piedāvājumu, likmes nav bijušas pašas labākās, un šobrīd mēs varam iedot labāku likmi. Zinot, ka hipotekārā kredīta termiņi tomēr ir gari - 20-30 gadi, tad, veicot pavisam vienkāršu aprēķinu, ir skaidrs, ka likmes samazinājums pat par pusprocentpunktu var dot vairāku tūkstošu eiro ietaupījumu turpmākajā kredīta atmaksas laikā. Tas viss ir par un ap izmaksām, kas šobrīd ir ļoti svarīgi.

Pie hipotekārā kredīta refinansēšanas jāpiemin vēl viena nianse, ko esam ieviesuši – iespēju paņemt papildsummu klāt hipotekārajam kredītam. Un tas ir darīts, tieši domājot par nākotnes izmaksām. Mājsaimniecībām svarīgi šobrīd ir domāt par energoefektivitātes risinājumiem. 10 gadu laikā, kopš īpašuma iegādes, klients jau ir sedzis daļu no aizdevuma, un mēs esam gatavi viņiem iedot pāris vai pat pāris desmitus tūkstošus papildus aizdevumu, kurus viņš var ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanai.

Kā trešo populārāko produktu varētu nosaukt mūsu jaunāko produktu – pašu hipotekāro kreditēšanu. Šis mūsu portfelī ir vienu gadu. Spriežot pēc rezultātiem, ar savu piedāvājumu mums ir izdevies trāpīt mērķī.

Vai hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu piedāvājat sadarbībā ar “Altum”?

Jā, protams, mēs arī sadarbojamies ar “Altum”.

Vai šobrīd hipotekāros kredītus vairāk ņem jau gatavu īpašumu iegādei vai būvniecībai?
Jāatzīst, ka statistiski noteikti vairāk klienti pērk gatavu īpašumu. Tas tomēr ir vieglāk un drošāk. Būvniecība, protams, saistās ar zināmu risku, tostarp attiecībā uz cenu pieaugumu. Un, protams, jāatzīst, ka ne katram ir pieredze un laiks, kuru investēt, lai būvniecības ciklu no nulles līdz atslēgai pabeigtu. Tāpēc noteikti par pabeigtiem īpašumu ir lielāka interese.

No lielajām bankām zinu, ka viņi ne īpaši labprāt finansē īpašumu iegādi reģionos. Kā ir ar jums? Kādas ir likmes?

Šobrīd šķiet, ka, izstrādājot šo produktu, mēs esam ļoti labi trāpījuši tajos Latvijas reģionos, kurus universālas bankas ir mazāk aktīvas. Mēs piedāvājam savu pakalpojumu tiešām visā Latvijā, mums nav nekādu sarkano līniju, nekādu reģionu, ciemu vai pilsētu, kurās mēs neesam gatavi kreditēt. Protams, atšķirsies pieejamā maksimālā aizdevuma summa, bet mums nav sarkano līniju attiecībā uz reģionu.

Bet cik liela ir atšķirība starp, piemēram, nepieciešamo pirmās iemaksas apmēru īpašumam pilsētā un īpašumam teritorijā aiz zīmes “pilsēta beidzas”?
Ja runājam par kredītiem bez “Altum” atbalsta, tad labā likvīdā vietā klientam būtu jānodrošina 10-15% līdzfinansējums. Reģionā tie varētu būt 15-25%. Ja īpašums ir ļoti sliktā stāvoklī, tad varbūt 30%, bet tas jau ir ekstrēms.

Turpinot par kredītlikmēm, Eiropas Centrālās bankas prezidente ir paziņojusi, ka negatīvo procentu likmju ēra, visticamāk, tūlīt beigsies. Ko tas nozīmēs tirgum un kas mainīsies?
Vispirms jāatzīmē, ka šāds centrālās bankas paziņojums nav milzīgs pārsteigums, zinot, ka
likmju palielināšana ir viens no rīkiem, lai bremzētu inflācijas pieauguma tempus.
Ja mēs runājam, ko tas nozīmēs, tad kreditēšanas tirgū ietekme, protams, būs pavisam tieša, un to diemžēl izjutīs katrs kredītņēmējs, kuram līgumā bankas likme ir apvienota ar mainīgo likmi. Runājot pavisam praktiski, - ikmēneša maksājumi par kredītiem pieaugs.

Šādam solim, no biznesa skatupunkta raugoties, noteikti būs negatīva ietekme, tostarp uz kreditēšanas aktivitāti, jo pavisam vienkārši daļa klientu vairs nevarēs atļauties uzņemties saistības.
Taču ikkatrā lietā ir jāmēģina saskatīt arī kaut kādas pozitīvās iezīmes, un tādas noteikti ir arī šajā gadījumā. Tas, ar ko mēs tagad saskaramies, ir konstants un brīžiem pārāk straujš nekustamā īpašuma cenu pieaugums. Likmju palielināšana teorētiski varētu šo cenu pieaugumu mazliet piebremzēt. Jāuzsver, ka, redzot to, kas notiek ar materiāliem un darbaspēka izmaksām, nav nekādu indikāciju, ka nekustamā īpašuma izmaksas varētu samazināties. Skaidrs, ka nē. Taču cenu pieauguma temps varētu bremzēties, kas savukārt atkal nozīmētu, ka papildus mājsaimniecības varētu atļauties iegādāties nekustamo īpašumu.

Viss pa apli.

Tieši tā.

Protams, ir liels jautājums, līdz cik viņi varētu pacelt tās likmes, bet tā vidēji, par cik varētu augt kredītu maksājumi?

Tas ir ļoti atkarīgs no aizdevuma summas, no kredīta atlikuma, no pašreizējā ikmēneša maksājuma. Vēsturiski augstākais EURIBOR bija mazliet virs 5%, es ceru, ka šobrīd noteikti nerunājam par 5% pieaugumu ne tuvākajā, ne tālākā laikā. Tagad redzam, ka 12 mēnešu likme ir ap 0,4%, bet 6 mēnešu likme joprojām negatīva.

Par to jau daudzus gadus tiek runāts, ka tūlīt būs, tūlīt būs tas likmju pieaugums. Bet kā jau pats minējāt, ja celsies tās likmes, kādam varētu būt problemātiskāk ar maksāšanu. Jūs esat jau skatījušies savā portfelī, cik daudziem klientiem varētu tomēr rasties kaut kādas grūtības?
Saistībā ar starpbanku procentu likmju pieaugumu mēs neparedzam, ka varētu būt sagaidāmas kādas problēmas, jo mēs šeit esam veikuši preventīvu darbu, un, izsniedzot aizdevumu, mēs esam taisījuši klientam “stresa testu”, neatkarīgi no tā, vai viņš formējis aizdevumu mazam sērijveida dzīvoklim mikrorajonā vai greznu savrupmāju. Mēs esam veikuši “stresa testu” par to, ka likmes var mainīties. Līdz ar to šī iemesla dēļ mēs neparedzam, ka varētu būt kādas izmaiņas attiecībā uz spēju segt esošos kredītus.

Kā izpaužas stresa tests? Piemēram, pirms gribu pirkt mašīnu. Man ir jāiesūta algas dati un ar to vien pietiek?

Kas attiecas uz testu, tā ir tikai un vienīgi iekšējā darbība. Klientam nav jāveic papildu darbības. Veicam modelēšanu un pārliecināmies, ka gan pie negatīviem scenārijiem, mainīgām likmēm, gan pie augstas inflācijas klients joprojām būs spējīgs veikt ikmēneša maksājumus. Kas attiecas uz klientu, tad no klienta tiek prasīta aizdevuma pieteikumu aizpildīšanu, bankas kontu pārskatu iesniegšanu, citu prasību izpildīšanas. Bet pats stresa tests notiek jau, tā teikt, aizkulisēs.

Vai tas ir pilnībā automatizēts process vai arī to dara kāds cilvēks manuāli?
Kā kurā aizdevuma produktā. Galvenokārt process tas ir automātisks, bet ir produkti, kur to darām manuāli.

Tomēr runājot par problemātiskajiem kredītiem, cik liels tādu īpatsvars ir jūsu bankā Kuriem maksājumi kavējas, teiksim, 90 dienas.

90 dienu kavētāju ir ļoti maz. Protams, tas ir svārstīgs lielums, bet šobrīd šis apjoms ir zem 3%. Manuprāt, tas ir nebūtisks apjoms.

Vai pandēmijas laikā jutāt ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti? Vai cilvēkiem radās problēmas apmaksāt saistības, jo daļa palika bez darbiem, bija dīkstāves utt.
Skaidrs, ka pandēmijas laikā mēs arī bijām spiesti veikt zināmas korekcijas attiecībā uz kredītpolitiku. Veicām minimālus piesardzības pasākumus, kas mazināja mūsu riskus, mēs definējām riskantās nozares, mazliet ierobežojām maksimālās pieejamās summas. Tas dienas beigās mums ļāva būtiski minimizēt iespējamos zaudējumus.

Vai jūs šobrīd apmierina esošais regulējums jūsu jomā un vai tomēr kaut kādus šķēršļus saskatāt, kas traucē jūsu biznesam? Lieka birokrātija un tamlīdzīgi.

Skaidrs, ka prasības no mūsu, biznesa skatpunkta, brīžiem ir pārmērīgas. Izvērtējot klientu saprotam, ka šis klients būtu kreditējams, tai pat laikā noteikumi to neatļauj. Tādos brīžos mums šķiet, ka dažbrīd noteikumi ir pārāk stingri, bet tajā pašā laikā mēs arī neesam pieraduši sūdzēties par lietām, kuras ir ārpus mūsu ietekmes zonas. Ja noteikumi ir izstrādāti, tātad tiem jāseko.

Atgriežoties pie juridiskajām personām, Latvijas Banka un FKTK izsenis pauž, ka juridisko klientu kreditēšana Latvijā ir vāja. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir un kāpēc pie nebanku kreditētājiem tā aktivitāte šķiet lielāka, vismaz pēc viņu pašu paustā?

Tam vairāki iemesli. Viena lieta ir tā, ka universālajām bankām nereti ir ne pārāk elastīga pieeja. Bieži vien ir lielas, un pat es gribētu teikt, pārmērīgas prasības attiecībā uz nodrošinājumu. Ir ilgs, mūsuprāt, pat neadekvāts pieteikuma izskatīšanas laiks.

Tajā pašā laikā ir jāatzīmē vēl viena nianse, - kreditēšanas kūtrums nav tikai un vienīgi banku atbildība. Bankas bieži vien ir spiestas ievērot visas regulatoru prasības, kas arī šo procesu padara mazliet smagnējāku. Es teiktu, tas ir tāds abu pušu atbildība un rezultāts.

Savukārt, runājot par nebankām, kāpēc bieži vien viņi ir aktīvāki, tam ir loģisks izskaidrojums. Viņi ir daudz elastīgāki, viņiem ir mazāk prasību, dažādu noteikumu, un, kas pats svarīgākais, ir būtiski labāks ātrums pieteikumu izskatīšanā. Vismaz pēc mūsu pieredzes. Tas uzņēmējam, protams, ir ļoti svarīgi, ka lēmums ir ātri un nav nekādas dīkstāves. Bet, protams, ātrumam, kā vienmēr ir savas negatīvās blaknes, un šajā gadījumā tā ir cena. Uzņēmējs bieži vien ir spiests par to maksāt pat divas vai trīs reizes vairāk.

Interesanti, kāpēc viņš izvēlas tomēr maksāt tik daudz, nevis pagaidīt.

Kā jau es minēju, bieži vien dīkstāves, iespējams, maksā dārgāk nekā papildus procentu likme.

Un kā jūs vērtējat tieši savā bankā interesi no uzņēmēju puses? Par kādiem produktiem ir lielāka interese?

Interese ir pietiekami liela. Mūsu pamatprodukts šobrīd ir dzīvojamā fonda finansēšana. Es gribētu teikt, ka mēs esam ieņēmuši vēra ņemamu tirgus daļu. Mums ir sadarbība ar attīstītājiem, kuri attīsta dzīvojamā fonda projektus. Tas šobrīd ir Top produkts.

Ja runājam par jaunumiem, redzam lielu tirgus potenciālu attiecībā uz līzingu – operatīvo vai finanšu līzingu. Tas ir ne tikai klasiskais autolīzings, ko mēs visi esam iepazinuši jau gadiem, bet tai skaitā arī iekārtu, lauksaimniecības tehnikas, traktortehnikas u.tml. iekārtu līzings.

Vai esat salīdzinājuši, cik ļoti atšķiras tas gaidīšanas laiks jums un universālajām bankām?

To ir grūti salīdzināt, bet nav noslēpums, ka klients parasti veic pieteikumus vienlaicīgi vairākās bankās. Un tas gan ir fakts, ka bieži vien uzvaram darījumu tikai tāpēc, ka mums ir ātrāk lēmums, mēs esam gatavi parakstīt darījumu.

Tātad klienti tomēr izpēta tirgu un nav īpaši lojāli kādam konkrētam uzņēmumam.
Es teiktu, ka puse pret pusi. Ir, protams, viens mīts un stereotips par to, ka bankā, kurā klients veic ikdienas operācijas –saņem algu, veic maksājumus - vienmēr būs izdevīgāk. Un mēs to stereotipu laužam. Mums ir neskaitāmi piemēri, kad mūsu piedāvājumi ir izdevīgāk. Bet, protams, ir otra cilvēku grupa, kas ir cenas jūtīgi, kuri noteikti pirms izvēles izdarīšanas veic divus, trīs un vairāk pieteikumus un tad salīdzina.

Tas droši vien ir ļoti labi.

Tas ir tikai loģiski, jo katrs grib maksāt mazāk. Un tas ir tāds minimums, kas klientam ir jāizdara no savas puses, jāizsūta pieteikumi, jāizpilda kreditora noteiktās prasības, mazliet jāiegulda savs laiks, bet tas ir ar finansiālu ieguvumu nākotnē.

Atgriežoties pie investīciju vides, vai ir jūtama tieši juridisko personu segmentā nogaidīšana ar projektiem jauniem, ka varbūt šogad nē, bet redzēs, kā nākamgad būs situācija tirgū?
Jā, noteikti mēs pamanām, ka ir daži klienti, kuri pirms tam aktīvi interesējās un skaņoja noteikumus, bet patreiz ir mazliet iepauzējuši. Tas attiecas arī uz projektu attīstītājiem, kuri attīsta dzīvojamo fondu. Tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Viens ir tas neparedzamais, kas attiecas uz iespējamu cenu pieaugumu. Taču ir arī gadījumi, kas saistās ar iespējamiem ģeopolitiskajiem riskiem. Bet ja nu kaut kas labs šajā visā ir jāatrod, tad varu minēt, ka no tiem projektiem, kuri ir iesākti, par laimi, neviens mūsu kredītportfelī nav apstādināts. Ir pārskatītas izmaksas, noslēgtas jaunas vienošanās ar būvniekiem un tamlīdzīgi, bet viss rit savu gaitu. Tā ir pozitīva tendence.

Runājot par refinansēšanu, pirms vairākiem gadiem bija izteikta problēma, ka cilvēki ir sagrābušies vairākus kredītus un tad netiek ar tiem galā. Vai šobrīd ir mazinājusies plūsma ar šādiem klientiem?
Kā reiz nevarētu teikt, ka tā ir mazinājušies, jo, kā jau teicu, mums šis produkts ir pietiekami populārs un ar augošu tendenci. Mēs redzam, ka klientiem bieži vien ir vairāk nekā vienas saistības, kuras viņi vēlas refinansēt. Līdz ar to es nevarētu no sava skatpunkta teikt, ka situācija ir būtiski uzlabojusies.

Taču vienlaikus, runājot par uzlabojumiem ir jāatzīmē, ka cilvēkiem ir būtiski mazāk šie ātrie kredīti, kas ir izteikti dārgi, kuros ir šis viena maksājuma princips - paņēmi vienā maksājumā un vienā maksājumā arī jāatdod. Tādu apjoms ir būtiski samazinājies.

Vai pandēmijas laikā jutāt ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti? Vai cilvēkiem radās problēmas apmaksāt saistības, jo daļa palika bez darbiem, bija dīkstāves utt.

Skaidrs, ka pandēmijas laikā mēs arī bijām spiesti veikt zināmas korekcijas attiecībā uz kredītpolitiku. Veicām šādus tādus piesardzības pasākumus, kas mazināja mūsu riskus, mēs definējām riskantās nozares, mazliet ierobežojām maksimālās pieejamās summas. Tas dienas beigās mums ļāva būtiski minimizēt iespējamos zaudējumus.

Vēl viens jūsu produkts ir termiņnoguldījumi. Kāda ir interese par šo pakalpojumu? Vai tā aug vai tieši pretēji – samazinās?

Termiņnoguldījumiem jeb depozītiem pašlaik pieaugoša tendence. Interese par šo produktu veidu ir, un tam ir vairāki skaidrojumi. Ja mēs paskatāmies, kas notiek universālo banku tirgū, tad redzam, ka vairums universālo banku vai nu vispār nepiedāvā noguldījumu likmes vispār, vai arī piedāvā ļoti simboliskas.

Otrs, kas ir pilnīgi skaidrs, ja klientam ir vienkārši nauda kontā, bet šobrīd nav mērķa ieguldīt vai nav paredzēti lielāki pirkumi, tad skaidrs, ka šīs inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību. Līdz ar to katrs racionāli domājošs cilvēks domā, kā to vērtību vismaz noturēt un saglabāt. Būsim objektīvi - klientiem, kuri nevēlas lieku risku un nevēlas neko zaudēt no saviem līdzekļiem, termiņnoguldījums ir drošākais veids, ņemot vērā, ka turklāt summas līdz 100 tūkstošiem eiro tiek garantētas no Noguldījumu garantijas fonda. Skaidrs, ka arī mēs ar savām noguldījumu likmēm nevaram nokompensēt, ka inflācija neko “neapēdīs”, bet zināmu peļņu mēs varam nodrošināt.

Cik lielas ir vidējās summas, ko cilvēki nogulda? Un uz cik ilgu laiku?

Mūsu bankā vidējā summa depozītam ir ap 30 tūkstošiem eiro, bet termiņš ir atkarīgs no segmenta. Novērojams, ka klienti pēc notikumiem Ukrainā izvēlas īsākus termiņus. Iepriekš tie bija četri līdz pieci gadi, bet tagad klienti samazina noguldījuma ilgumu - gads vai divi gadi ir biežākā izvēle.

Vai ir bijuši arī kādi, kas gribējuši lauzt līgumus, ņemt naudu ārā un laisties tālēs zilajās?

Mēs neesam saskārušies ar to tieši saistībā ar notikumiem Ukrainā. Mēs, protams, saskaramies ar to, ka klienti vēlas pirms termiņa pārtraukt depozītus, bet tas ir saistībā, piemēram, ja ir kaut kādi lielāki pirkumi ieplānoti u.tml. Mūsu pieredzē nav gadījumu, ka jāņem depozīts ārā, lai parūpētos par savu un ģimenes drošību.

Šis ir tāds izaicinājumiem pilns laiks. Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Kādus jaunus produktus plānojat ieviest? Varbūt vispār plānojat mainīt konceptu un kļūt par universālo banku?

Ja mēs skatāmies pavisam ilgā periodā, tad saskaņā ar mūsu piecu gadu stratēģiju noteikti mēs kļūsim vairāk kā universālā banka. Noteikti vairāk produktu parādīsies, kuri šobrīd tiek piedāvāti tikai universālo banku klāstā.

Bet, ja mēs runājam par īstermiņu, šo gadu, tad mūsu fokuss būs veltīts mūsu diviem jaunākajiem produktiem, kas ir hipotekārā kreditēšana privātpersonām. Kā jau teicu, produktam ir tikai viens gads, un mēs redzam, ka mūsu tirgus daļa patreiz vēl pietiekami maza un tā mums ir jāaudzē. Turklāt ir visi priekšnosacījumi, lai tas notiktu. Un otrs produkts, kuru tik tikko ieviesām, ir juridisko personu finanšu un operatīvais līzings transportlīdzekļiem, iekārtām, tehnikai.

Vai piedāvājat aizdevumus arī apgrozāmajiem līdzekļiem?

Jā, juridiskajām personām ir pieejams arī šāds aizdevuma veids. Patiesībā tas ir diezgan populārs lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, kuri pret zemes vai meža ķīlu var iegūt apgrozāmos līdzekļus.

No uzņēmumiem dzirdēts, ka tas ir akūti nepieciešams viņiem, jo izejvielu piegādātāji prasa priekšapmaksu, tirgotāji maksā pēcapmaksu.
Bet pa vidu ir apgrozāmo līdzekļu tukšuma pauze, kuru varam palīdzēt atrisināt.

Kādas ir jūsu prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību kā tādu šogad, nākamgad?

Mūsu prognozes diezgan sakrīt ar Latvijas banku ekspertu vērtējumu. Mēs arī uzskatām, ka zināma izaugsme attiecībā uz iekšzemes kopproduktu noteikti ir sagaidāma arī šogad, bet visdrīzāk, ne pārāk strauja. Pareizāk sakot, pat absolūti minimāla. Saskaņā ar mūsu ekspertu aprēķiniem izaugsme šogad varētu būt ap 2% un tad jau attiecīgi varētu dubultoties 2023.gadā - attiecīgi 4%.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kaļiņingradas tuvums aizbiedējis kuģotājus no Liepājas jahtu ostas

Liepājas jahtu ostā šī sezona ārvalstu viesu uzņemšanas ziņā ir diezgan pašķidra, šoreiz tam iemesls ir ģeopolitiskā situācija, iespējams, arī augstā degvielas cena, kas ievieš korekcijas ceļotāju plānos, spriež Liepājas jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Ekonomika Valdības partijas sola atbalstu arī uzņēmējiem energocenu pieauguma dēļ

Valdību veidojošās koalīcijas partijas konceptuāli vienojušās par atbalsta sniegšanu arī uzņēmējiem energocenu pieauguma dēļ, par ko sīkāk plānots spriest nākamnedēļ, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ekonomika Maksājumi uz Krieviju tagad ir ļoti augsta riska un dārgs pakalpojums - Swedbank

Maksājumu nodrošināšana uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik ir ļoti augsta riska un arī dārgs pakalpojums, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Ekonomika Pieprasījums pēc skolas somām esot atgriezies pirmspandēmjas līmenī

Tuvojoties jaunajam mācību gadam mugursomu pārdošanas apjomi, kas bija samazinājušies divus gadus pēc kārtas, sasnieguši pirmspandēmijas līmeni, un to cenas saglabājušās 2021.gada līmenī, pavēstīja internetveikala "220.lv" pārstāvji.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī dubultpilsoņus, taču katru gadījumu rūpīgi vērtēšot
Rīga, 14.aug., LETA. Valsts aizsardzības dienestā (VAD) plānots iesaukt arī Latvijas dubultpilsoņus, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā (AM).
Sabiedrība Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki
Rīga, 14.aug., LETA. Šodien un rītdien Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
Sabiedrība LNOB sāks jauno sezonu ar koncertu "Inga Kalna. Verdi"
Rīga, 14.aug., LETA. Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) šodien plkst.19 sāks jauno sezonu ar koncertu "Inga Kalna. Verdi", aģentūru LETA informēja LNOB pārstāve Irbe Treile.