LGS galvenie ieņēmumi ir saistīti ar tranzīta lidojumiem pāri Latvijas gaisa telpai. Aptuveni 30% LGS ieņēmumu veido lidojumu vadīšana no un uz Latviju, bet 70% - tranzīta lidojumu vadīšana. No LGS vadītajiem tranzīta lidojumiem aptuveni 70% lidoja cauri Krievijas gaisa telpai, tāpēc Krievijas gaisa telpas slēgšanas rezultātā LGS ieņēmumi samazinājušies par aptuveni 50%.
Ieņēmumu krituma kompensēšanai LGS plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK), piedāvājot palielināt tranzīta lidojumu vadīšanas tarifu, tomēr tarifs varētu mainīties ātrākais no nākamā gada.
Tauriņš skaidroja, ka LGS ir investīcijas, kuras nevar neveikt, tās pieprasa arī Eiropas regulējums, un pretējā gadījumā uzņēmumam var arī atņemt licenci. Viņš stāstīja, ka šādas investīcijas šogad ir 5,7 miljonu eiro apmērā, tādēļ kopumā investīcijām un ikdienas darbības nodrošināšanai LGS no valsts šogad būtu nepieciešami aptuveni 9,8 miljoni eiro.
"Tas mums ļaus šogad izdzīvot un pēc tam jau mēs ceram, ka tarifa palielināšana mums tālāk ļaus mierīgi strādāt bez papildu atbalsta no valsts. Protams, ja situācija līdz gada beigām negaidīti stabilizēsies, tad mēs netaisāmies pretendēt uz netaisnīgi augstiem ieņēmumiem un tarifu samazināsim, kā arī norēķināsimies ar valsti," uzsvēra LGS vadītājs.
"Latvijas gaisa satiksme" ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri