Prognozē Latvijas IKP pieaugumu amplitūdā no 2,5% līdz 3,9%

Tostarp "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka 2021.gada pēdējais ceturksnis atkal pagāja pandēmijas zīmē, tomēr nav sagaidāms, ka ekonomikā tas būtu nozīmējis aktivitātes kritumu. IKP pērn ceturtajā ceturksnī varētu būt audzis par 3,9% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, un nedaudz - par 0,3% - palielinājies arī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni.

Tādējādi, pēc "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā prognozētā, 2021.gadā Latvijas ekonomika varētu būt augusi kopumā par 4,7%.

"Sliktāk būs veicies nozarēm, kuras atkal tieši skāruši ierobežojumi - ēdināšana un izmitināšana, māksla un izklaide. Lai gan karšu dati norāda uz to, ka decembrī aktivitāte bija augstā līmenī, oktobra un novembra mīnusi, visdrīzāk, nozīmēs to, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī mazumtirdzniecībā bijis kritums. Savukārt transportā varētu būt gājis nedaudz labāk. Lidostā aktivitāte pērnā gada beigās bija krietni augstāka nekā 2020.gada nogalē, lai gan joprojām uz pusi zem 2019.gada līmeņa," pauda Zorgenfreija.

Tāpat viņa atzīmēja, ka apstrādes rūpniecībā kāpums salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu joprojām būs samērā spēcīgs, taču pievienotā vērtība varētu būt sarukusi salīdzinājumā ar iepriekšējo rekord-ceturksni.

Zorgenfreija piebilda, ka labi, visdrīzāk, veicies tādām nozarē kā veselība, informācijas tehnoloģiju (IT) nozare un profesionālie pakalpojumi.

"Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2021.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP kāpums salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu varētu būt robežās no 3% līdz 3,5%. Savukārt pagājušajā gadā kopumā IKP pieaugums, visticamāk, būs 4,5-4,6% apmērā.

"Domāju, ka gada nogale būs bijusi gana veiksmīga rūpniecībā. Neskatoties uz rekordaugstajām elektrības cenā, decembrī elektrības patēriņš Latvijā pieauga par aptuveni 8% salīdzinājumā ar 2020.gada nogali. Tāpat neredzu iemeslus, lai nebūtu turpinājuši augt IT un biznesa pakalpojumi, savukārt būvniecībā pieaugums varētu būt tuvu 0%," teica Āboliņš.

Viņš arī minēja, ka gada nogalē turpināja augt budžeta izdevumi, kas pozitīvi atspoguļosies sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, taču citās pakalpojumu nozarēs, visdrīzāk, ir gaidāms kritums. Vienlaikus tirdzniecībā varētu būt neliels kāpums, jo, spriežot pēc maksājumu karšu datiem, decembrī iedzīvotāji ir aktīvi iepirkušies un tas palīdz kompensēt kritumu tā sauktās mājsēdes laikā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka pērn ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP varētu būt audzis par 2,5-2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus pagājušajā gadā kopumā Latvijas ekonomikā varētu būt bijis pieaugums par 4,5%.

"Covid-19 vilnis un sekojošie ierobežojumi atstāja ietekmi uz ekonomiku ceturtā ceturkšņa laikā. Negatīvā ietekme bija mazāka nekā iepriekšējā vilnī un liela daļa ekonomikas turpināja veiksmīgi funkcionēt. Izteikti tas bija vērojams mazumtirdzniecības rādītājos oktobrī un novembrī, kas uzrādīja kritumu. Sabremzējās rūpniecības izaugsme, bet eksports salīdzinoši veiksmīgi turpināja augšupeju. Tādējādi prognoze ir, ka izaugsme gada pēdējā ceturksnī saglabāsies, bet tā būs lēnāka nekā iepriekšējos divos ceturkšņos," sacīja Gašpuitis.

Centrālā statistikas pārvalde 2021.gada ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos piektdien, 28.janvārī.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pērn deviņos mēnešos pieauga par 5,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājās par 5,1%. Vienlaikus 2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, 2021.gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājās par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pērn deviņos mēnešos bija 23,798 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 8,852 miljardu eiro apmērā.