• Ilvija,
  • Marlēna,
  • Ziedone
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Pasažieru vilcienu ātrumu plāno palielināt līdz 140-160 kilometriem stundā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 18:12, 27.01.2022

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, ceturtdien preses konferencē sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.


Avots: LETA

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks, norādīja Kleinbergs.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Kleinbergs stāstīja, ka vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Kleinbergs informēja, ka vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz pat 160 kilometriem stundā būs iespējama, veicot dzelzceļa līniju elektrifikāciju, pielāgojot sliežu ceļus, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī rosinot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Papildu stimuls iedzīvotājiem savām ikdienas gaitām izvēlēties tieši vilcienu, ir to kursēšanas biežums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās, tādēļ LDz mērķis ir nodrošināt tādu dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, īpaši Pierīgas dzelzceļa līnijās, lai pasažieru vilcieni varētu kursēt reizi 12-15 minūtēs, teica Kleinbergs.

Savukārt, lai veicinātu satiksmes drošību pie un uz sliežu ceļiem, jau tuvāko gadu laikā Rīgā un Rīgas apkaimē tiks izbūvēti drošības žogi vairāk nekā 20 kilometru garumā - vietās, kur sliežu ceļu tuvumā dzīvo un ikdienā pārvietojas liels iedzīvotāju skaits. Līdz 2035.gadam pieejamā finansējuma ietvaros šādus drošības žogus plānots izbūvēt visās pilsētās pie dzelzceļa stacijām un blīvi apdzīvotās vietās.

Kleinbergs norādīja, ka līdz ar vilcienu kustības ātruma palielināšanas darbiem, tiks modernizētas arī dzelzceļa pārbrauktuves, aprīkojot tās ar automātiskām barjerām, ierīkojot papildu luksoforus no kreisās autoceļa puses, kā arī optimizējot pārbrauktuves slēgšanas laiku.

Vienlaikus ar infrastruktūras uzlabošanas darbiem LDz turpinās arī sabiedrības izglītošanu drošības jomā, īpaši uzrunājot bērnus un jauniešus, kā arī iedzīvotājus, kas dzīvo tiešā sliežu ceļu tuvumā.

Drošības žogu uzstādīšanas un bīstamāko vietu pāreju izbūves projekts jau ir sākts, pašlaik ir noslēdzies projektēšanas un būvniecības iepirkums, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2023.gada beigām. Šobrīd jau notiek būvniecības darbi TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošā Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma drošības, kvalitātes un kapacitātes veicināšanai. Arī šī projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz 2023.gada beigām.

Šī projekta kopējais finansējums ir 22,4 miljoni eiro, no tiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ir 19,1 miljons eiro, bet LDz līdzfinansējums - 3,3 miljoni eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ašeradens pērn pārdevis valsts parādzīmes 200 000 dolāru vērtībā

Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) pagājušajā gadā par 200 000 ASV dolāru (191 000 eiro) pārdevis valsts parādzīmes, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Ekonomika Īpašumu tirgotājs nosauc, kur aprīlī augušas sērijveida dzīvokļu cenas

Aprīlī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ekonomika Pārdošanā izlikta Kargina ģimenei piederošā Villa Adlera Bulduros

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Ekonomika Dailes teātra kasē varēs iegādāties medu, ko ievākušas teātra jumta bites

Divos dažādos tilpumos Dailes teātra kasē varēs iegādāties medu, ko ievākušas bites, kas dzīvo uz teātra jumta, aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Lasiet arī

Sabiedrība Pabriks ASV kongresmeņus aicina palielināt militāro atbalstu Latvijai

Pirmdien Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) tikās ar ASV Kongresa pārstāvjiem Donu Beikonu, Rubenu Gajego un Sāru Džeikobsu un aicināja palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai.

Pasaule Time ietekmīgāko personu simtniekā iekļauts gan Zelenskis, gan Putins

Gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins iekļauti ASV izdevuma "Time" katru gadu veidotajā pasaules ietekmīgāko cilvēku simtniekā.

Pasaule Vienīgais risinājums karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums - Kariņš

Vienīgais risinājums karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums, šodien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).