• Ilvija,
  • Marlēna,
  • Ziedone
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Saeima konceptuāli atbalsta no 2026.gada ievērojami ierobežot kažokzvēru audzēša

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:57, 20.01.2022

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja vairāku Saeimas frakciju deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā ievērojami ierobežot kažokzvēru audzēšanu.


Avots: LETA

Likuma grozījumi paredz aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī mazināšot Covid-19 vīrusa izplatības un citu zoonožu risku. Kā novērots Latvijas zvēraudzētavās un citviet, iespējama SARS-Cov-2 pārnese no cilvēka uz ūdelēm un pretējā virzienā. Mutāciju rezultātā zvēraudzētavās radušies un cilvēkiem nodoti vīrusa paveidi, pret kuriem nupat izstrādātās vakcīnas var nebūt efektīvas, klāsta grozījumu autori.

Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026.gada 1.janvāra. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.

Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi alternatīvu likumprojektu par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas aizliegšanai vienīgi kažokādu ieguvei.

ZM rosina noteikt, ka aizliegums neattiektos uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus tur un audzē darbam, pārtikas vai vilnas ieguvei, vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, kas primāri nav kažokādu ieguve. Ministrija piedāvā noteikt, ka šādi grozījumi stātos spēkā 2024.gada 1.janvārī.

ZM priekšlikumi varētu tikt vērtēti, tālāk skatot šodien konceptuāli atbalstīto likumprojektu.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Īpašumu tirgotājs nosauc, kur aprīlī augušas sērijveida dzīvokļu cenas

Aprīlī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ekonomika Pārdošanā izlikta Kargina ģimenei piederošā Villa Adlera Bulduros

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Ekonomika Dailes teātra kasē varēs iegādāties medu, ko ievākušas teātra jumta bites

Divos dažādos tilpumos Dailes teātra kasē varēs iegādāties medu, ko ievākušas bites, kas dzīvo uz teātra jumta, aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Ekonomika Dzīvokļu pārdošanas piedāvājumu skaits Rīgā samazinājies par 4%

Aprīlī dzīvokļu pārdošanas piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 4%, tostarp lielākajos Rīgas mikrorajonos kritums bija par 1%, teikts nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Lasiet arī

Pasaule Vienīgais risinājums karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums - Kariņš

Vienīgais risinājums karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums, šodien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sabiedrība Saņēmis sitienu no skolnieka, vēlāk miris cienīts vēstures skolotājs (+FOTO)

Maija vidū Rīgas Katoļu ģimnāzijā ir tradīcija – skolas darbinieki un audzēkņi vienojas kopbildei. Šoreiz tas ir krietni atšķirīgāks brīdis, jo turpmāk iemūžinātajās bildēs vairs nebūs redzams vēstures skolotājs Uldis Krēsliņš, kurš maija sākumā devās aizsaulē, vēsta TV3 raidījums "Bez Tabu".

Sports Ungārija atsakās no 2023.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas. Lūk iemesls!

Ungārija ir atteikusies no 2023.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas kopā ar Slovēniju, pirmdien savā "Twitter" kontā ziņo Kanādas kabeļtelevīzijas TSN apskatnieks Gords Millers.