Prasme rīkoties ar naudu tiek apgūta ģimenē, tāpēc būtiski, lai vecāki prastu iemācīt galvenos principus arī saviem bērniem, un tas ir viens no jaunās stratēģijas mērķiem. Nevar cerēt, ka bērni izaugs finansiāli izglītoti, ja ne vecāki, ne skolotāji paši neizpratīs daudzus jautājumus.
Pirmais princips. Nauda nepiedod nevērību
Šāds secinājums var šķist pārāk miglains, jo vairākums cilvēku uzskata, ka nauda ir tikai krāsaini papīriņi, dažāda izmēra monētas vai cipari bankas kontā: kā gan tā varētu “piedot” vai “nepiedot”? Tomēr galu galā izrādās, ka naudas pamatā ir attiecības starp cilvēkiem, tādējādi viss ar naudu saistītais pakļauts arī psiholoģijas likumiem.
Tāpēc, piemēram, nav nekāds brīnums, ka nevīžīgs cilvēks var būt haotisks visā – no darba līdz personiskajai dzīvei. Bet disciplinētai un sistēmiskai personībai ar lielāku varbūtību būs kārtība citās lietās, lai arī ne bez dažiem sarežģījumiem. Tāpat kā vairākums vecāku māca bērnus sekot līdzi savam izskatam un sakārtot rotaļlietas, jāmāca kārtība arī naudas jautājumos.
Otrais princips. Nauda nav risinājums visām problēmām
Nav vērts pārvērtēt naudas nozīmīgumu. Galu galā, skaidrs, ka vissvarīgākais dzīvē ir cieņa, mīlestība un draudzība – to par naudu nevar nopirkt. Tāpēc labāk jau no paša sākuma skaidri mācīt arī bērniem, ka pasaule negriežas tikai ap naudu. Nepareizu izpratni par naudas nozīmīgumu rada pārmērīga izšķērdība algas dienā un knapināšanās pirms avansa. Tas bērniem liek domāt, ka tikai nauda spēj atbrīvot no problēmām un dāvāt prieku.
Trešais princips. Pieņemiet lēmumus kopā
Finansiāli veiksmīgi cilvēki izaugs tad, ja vecāki pārlieku nesargās bērnus no ģimenes finansiālo jautājumu apspriešanas. “Vēl par agru,” “mēs negribam sabojāt.” Šāda domāšana ir liela kļūda, jo bez dialoga bērns nevar pareizi izprast, no kurienes rodas nauda, kā un kam tā tiek tērēta. Ja mamma ir mājās kopā ar bērniem un tobrīd algotu darbu nestrādā, der paskaidrot, ka arī tā ir laba nodarbošanās – rūpes par bērnu audzināšanu.
Vēlams runāt ne tikai par ienākumiem, bet arī kopīgi plānot izdevumus, apspriest budžetu, salīdzināt uzkrājumus vai ieguldījumus. Tas viss kopā ir veiksmīgas finanšu uzvedības pamats. Savukārt par dažādiem bankas produktiem, kredītiem, termiņnoguldījumiem var uzzināt arī pieaugušā vecumā. Kad rodas tāda vēlme un nepieciešamība, piemēram, salīdzināt internetā dažādus piedāvājumus- viens rīkiem ir Sortter kredītu salīdzināšanas platforma.
Ceturtais princips. Nauda personiskiem izdevumiem
Kā uzskata psihologi, jau jaunākā skolas vecuma bērns ir gatavs veikt nelielus patstāvīgus pirkumus. Tas var pozitīvi ietekmēt viņa attieksmi pret naudu nākotnē. Vēl viena kļūda, ko pieļauj daudzi vecāki, ir dot naudu nesistēmiski, par panākumiem mācībās vai kādu paveiktu darbiņu. Bet “maksāt” par to, ka bērns veic normālus ģimenes locekļa pienākumus, nav pareizi un mazina motivāciju. Kabatas naudai jābūt regulārai, lai bērns iemācītos plānot savas finanses.
Piektais princips. Savstarpēja uzticēšanās
Daudzi vecāki cenšas pasargāt bērnus no finansiālām kļūdām. Piemēram, baidās ar viņiem aiziet uz veikalu vai kontrolē kabatas naudas izlietojumu. Rezultāts ir atbildības samazināšanās par naudas tērēšanu un nepareizu rīcības stratēģiju veidošanās. Bērni vai nu mācās slēpt naudu no vecākiem, vai arī cenšas to iztērēt ātrāk, lai nezaudētu kāda neparedzēta tēva vai mātes lēmuma dēļ. Tas ir kaitīgi gan ģimenes attiecībām, gan finanšu pratībai nākotnē. Lasiet "Finanšu pratība – iespējas labāk plānot un izmantot savus līdzekļus" Izrādās: lai veidotu pareizu bērnu attieksmi pret naudu, vecākiem jāsāk no sevis un jāmācās uzticēties bērnam!
Apmaksāta publikācija