EK plāno modernizēt ES transporta sistēmu

Paredzēts, ka priekšlikumi dos transporta nozarei iespēju samazināt emisijas par 90%, proti, palielinās savienojamību un novirzīs vairāk pasažieru un kravu uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, atbalstīs uzlādes punktu, alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras un jaunu digitālo tehnoloģiju izvēršanu, lielāku uzmanību pievērsīs ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei un atvieglos dažādu transporta iespēju izvēli efektīvā multimodālā transporta sistēmā.

"TEN-T" ir ES mēroga dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu un autoceļu tīkls. Tas 424 lielākās pilsētas savieno ar ostām, lidostām un dzelzceļa termināļiem. Kad "TEN-T" būs pabeigts, tas saīsinās laiku, kas jāpavada ceļā starp šīm pilsētām. Piemēram, ar vilcienu pasažieri no Kopenhāgenas Hamburgā varēs nokļūt 2,5 stundās, nevis 4,5 stundās, kā tas ir patlaban.

Lai risinātu ar trūkstošajiem savienojumiem saistīto situāciju un modernizētu visu tīklu, EK prasa, lai galvenās "TEN-T" pasažieru dzelzceļa līnijas līdz 2040.gadam ļautu vilcieniem braukt ar ātrumu 160 kilometri stundā vai vairāk, tādējādi radot konkurētspējīgus ātrgaitas dzelzceļa savienojumus visā ES. Kanāliem un upēm minimālu dienu skaitu gadā jānodrošina labi kuģošanas apstākļi, ko nekavē, piemēram, ūdens līmenis.

EK aicina izveidot vairāk pārkraušanas termināļu, uzlabot kravu pārkraušanas jaudu kravas termināļos, samazināt gaidīšanas laiku dzelzceļa robežšķērsošanas vietās, izmantot garākus vilcienus, lai novirzītu vairāk kravu uz tīrākiem transporta veidiem, un dot iespēju visā tīklā kravas automobiļus transportēt ar vilcienu. Lai nodrošinātu, ka infrastruktūras plānošana atbilst faktiskajām darbības vajadzībām, ar to tiek izveidoti arī deviņi "Eiropas transporta koridori", kuros integrēts dzelzceļš, autoceļi un ūdensceļi.

Lai paātrinātu galveno tīkla daļu pabeigšanu pirms 2050.gada termiņa, jāievieš jaunu starpposma termiņu, kas attiecas uz plašāku, visaptverošu tīklu. Atbilstoši tam līdz 2040.gadam ir jāpabeidz jauni ātrgaitas dzelzceļa savienojumi starp Porto un Vigo, Budapeštu un Bukaresti.

Tāpat EK prasa visām 424 lielākajām pilsētām "TEN-T" tīklā izstrādāt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, kas veicinās bezemisiju mobilitāti, kā arī paplašinās un uzlabos sabiedrisko transportu un kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēto infrastruktūru.

EK norādīja, ka dzelzceļš joprojām ir viens no drošākajiem un tīrākajiem transporta veidiem, un tāpēc tas ir EK politikas pamatā, kuras nolūks ir padarīt ES mobilitāti ilgtspējīgāku. Iesniegtais "TEN-T" priekšlikums ir papildināts ar rīcības plānu tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa satiksmei, kurā izklāstīts ceļvedis ar turpmākām darbībām, kas palīdzēs ES sasniegt tās mērķrādītājus, proti, līdz 2030.gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un līdz 2050.gadam - to trīskāršot.

Lai gan pēdējos gados ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri ceļo ar vilcienu, laikā no 2001. līdz 2018.gadam tikai 7% no nobrauktajiem dzelzceļa kilometriem bija saistīti ar pārrobežu ceļojumiem. Lai mudinātu vairāk cilvēku apsvērt iespēju doties braucienos uz ārvalstīm ar vilcienu, rīcības plānā ir izklāstītas konkrētas darbības, kā novērst ar pārrobežu un tālsatiksmes braucieniem saistītos šķēršļus un padarīt ceļošanu ar vilcienu pievilcīgāku pasažieriem.

Rīcības plāns paredz 2022.gadā izstrādāt multimodalitātes tiesību akta priekšlikumu, kas veicinās lietotājiem ērtu multimodālu biļešu pārdošanu. Tāpat plānots ļaut pasažieriem atrast vislabākās biļetes par vispievilcīgāko cenu, labāk atbalstīt pasažierus, kas saskaras ar neērtībām, un izpētīt iespēju piemērot ES mēroga atbrīvojumu no vilciena biļetēm piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa.

Rīcības plāns paredz arī atcelt pārmērīgus valstu tehniskos un ekspluatācijas noteikumus, kā arī paziņot 2022.gada priekšlikumus par grafiku noteikšanu un jaudas pārvaldību, kas veicinās ātrāku un biežāku pārrobežu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu.

Tāpat rīcības plānā paredzēts izstrādāt pamatnostādnes par sliežu ceļu piekļuves cenām 2023.gadā, kas atvieglos dzelzceļa operatoru piekļuvi infrastruktūrai, palielinās konkurenci un ļaus piedāvāt pasažieriem pievilcīgākas biļešu cenas.

Lai pārbaudītu rīcības plāna pieeju pirms jauno "TEN-T" prasību stāšanās spēkā, līdz 2030.gadam EK atbalstīs vismaz 15 pārrobežu izmēģinājuma projektu uzsākšanu.

Lai pielāgotos jaunām autotransporta mobilitātes iespējām, mobilitātes lietotnēm un satīklotai un automatizētai mobilitātei, EK ierosina atjaunināt 2010.gada intelektisko transporta sistēmu (ITS) direktīvu. Paredzēts, ka EK priekšlikums stimulēs jaunu, intelektisku pakalpojumu ātrāku ieviešanu, ierosinot, ka visā "TEN-T" tīklā un galu galā visā ceļu tīklā digitālā formātā ir pieejami noteikti svarīgi ceļa, maršruta un satiksmes dati, piemēram, par ātruma ierobežojumiem, satiksmes kustības plāniem un ceļa remontdarbiem. Tas arī nodrošinās, ka autovadītājiem visā "TEN-T" tīklā ir pieejami būtiski ar drošību saistīti pakalpojumi.

Pēc EK paustā, jaunais pilsētu mobilitātes satvars dos labumu transporta lietotājiem un visiem pārējiem pilsētā esošajiem cilvēkiem. Pilsētās dzīvo miljoniem cilvēku. Priekšlikumā ir risinātas dažas no mobilitātes problēmām, kas izriet no intensīvās saimnieciskās darbības: sastrēgumi, emisijas, troksnis.

Pilsētu mobilitātes satvarā ir izklāstīti Eiropas norādījumi par to, kā pilsētas var samazināt emisijas un uzlabot mobilitāti, arī izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus. Galvenā uzmanība pievērsta sabiedriskajam transportam, iešanai ar kājām un riteņbraukšanai.

Priekšlikumā prioritāte ir noteikta arī bezemisiju risinājumiem attiecībā uz pilsētu autoparkiem, "pēdējo kilometru" piegādēm pilsētās, multimodālu mezglu būvniecībai un modernizācijai, kā arī jauniem digitāliem risinājumiem un pakalpojumiem. Iesniegtajā priekšlikumā ir izklāstītas finansēšanas iespējas vietējām un reģionālajām pašvaldībām šo prioritāšu īstenošanai. Lai palīdzētu pilsētām izstrādāt mobilitātes plānus, 2022.gadā EK ierosinās ieteikumu ES dalībvalstīm par nacionālo plānu izstrādi.

Pēc EK Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas publicēšanas 2020.gada decembrī šī ir otrā priekšlikumu pakete nolūkā atbalstīt pāreju uz tīrāku, videi nekaitīgāku transportu. Minētā stratēģija ir ceļvedis, kas nozari virza uz Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem mērķiem.