Papildus budžeta pildīšanas funkcijai nodokļiem jāpilda sadales-sociālā funkcija un ekonomikas regulēšanas funkcija - jārisina ekonomikas politikas uzdevumi. Bet, protams, ne tur, kur jau 30 gadus nav bijusi sakarīga ekonomikas politika un ilgtermiņa valsts ekonomikas attīstības plāns. Ne jau tur, kur krīzes vidū neaizsargāto iedzīvotāju glābšana tiek novelta uz viņu pašu pleciem - sākumā palīdzība tiek atņemta tiem, kas par to nav samaksājuši, pēc tam nelaikā un nepārdomāti tiek palielināts nodokļu slogs sociālās apdrošināšanas sistēmā. Mūsu neveiksmīgās ekonomikas politikas un līdz ar to vājās ekonomikas problēmas jau 30 gadus ir aizsegtas ar etnisko šķelšanos un citādi domājošo atstumšanu.
Vai mums bija grūti pierast pie varas neprofesionalitātes un nekrietnības un vienlaikus arī nemainīguma?! Vai esam kļuvuši tādas valdības cienīgi, kāda mums ir? Tikai atmaksājam ar klusu naidu un slepenu sabotāžu. Vai ne no tā rodas un nekādi nesamazinās ēnu ekonomika (pēc statistikas datiem) ceturtdaļas IKP apmērā? Vai ne no tā rodas arī zināmā sabiedrības daļas attieksme pret valdības veicināto vakcināciju - pretēji veselajam saprātam?
Tikmēr mums, pacietīgajiem, ir jauns pārbaudījums. 2018. gadā tika izsludināta cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu sektora kapitālais remonts. Lai Latvija netiktu iekļauta FATF pelēkajā sarakstā. To valstu saraksts, kuras nav pietiekami efektīvas cīņā pret legalizāciju un terorisma finansēšanu, kurā šā gada jūnijā iekļuva Malta. Ziniet, tajā dienā Maltā zeme neatvērās, valsts amatpersonas pat oficiāli paziņoja, ka nav prognozēta negatīva ietekme uz ekonomiku. Starptautiskie eksperti gan sasaista iekļaušanu FATF sarakstā ar kaitīgam sekām ekonomikai, finanšu sektoram, uzņēmējdarbībai un valsts reputācijai. Paradokss ir tāds, ka pelēkajā sarakstā ir Malta, taču visas minētās kaitīgās sekas – Latvijā.
Trīs gadu cīņā pret legalizāciju Latvijā ne tikai ir sagrauts finanšu pakalpojumu eksports (kā tas noticis agrāk ar rūpniecību un tranzītu). Ne tikai uzņēmējdarbības vide ir pasliktinājusies nepieredzēti un Latvijas finanšu sistēmas izmantošana ir kļuvusi pārāk sarežģīta gan biznesam, gan privātpersonām. Un kļuva par normu katru dienu visos līmeņos pierādīt katra sava nodoma likumīgumu un paša godīgumu. Un kļuva par normu, katram gadījumam, bankas kontus turēt ārzemēs.
Ne tikai gandrīz trīsdesmit tūkstošiem grāmatvežiem, juristiem, starpniekiem un citiem legalizācijas likuma subjektiem ir uzlikts neadekvāts administratīvais slogs – uzturēt legalizācijas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu - sistēmas labā. Miljons papīru un darba stundu. Tajā pašā laikā – 2% kopējā ziņojumu plūsmā par aizdomīgiem darījumiem un, galvenais, rezultātā ne viena noziedznieka. Un pat VID pārbaudes, virs tūkstotis gadā, acīmredzami pārbauda kontroles sistēmu pašas sistēmas dēļ un neizskatās īpaši kompetentas atklāt reālu noziegumu, bet ir pietiekami kompetentas, lai no 2018. gada uzliktu naudas sodus par vienu miljonu.
Bēdīgākais ir tas, ka pēc 3 gadu cīņas ar legalizāciju investīciju klimats Latvijā ir pašā dibenā, taču noziedzība nav cietusi.
Legalizācijas novēršanas likums un Krimināllikums aizgājuši kalpot budžetam. Pēdējais jau tika papildināts par 107 miljoniem, kas konfiscēti uz šī gada sākumu - vēl pirms jaunās Ekonomisko lietu tiesas darbības sākuma. Bordāna vismīļākā turbotiesa, kā to dēvē “Neatkarīgā”, bija radīta speciāli ātrai legalizācijas lietu izskatīšanai un konfiskācijai, un darbu sāka šī gada 31. martā. Tiesa tiešām ir ātra, pirmā tiesas sēde 10 dienu laikā, tiesas lēmums arī 10 dienu laikā.
Lai legalizācijas lietas nodotu tiesai, policijai pirms tam tās nav jāizmeklē. Policijai lietas nodod Finanšu izlūkošanas dienests (FID), pamatojoties uz to ka "rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums". Lai rastos aizdomas, pietiek ar to, ka darījumi ir līdzīgi tiem darījumiem, kurus bieži izmanto ekonomiskos noziegumos (tā ir legalizācijas tipoloģiju metode un, ziniet, tā ir zinātniska). Tālāk tiesa faktiski vienkārši nekritiski pieņem FID nostāju un pieņem lēmumus par konfiskāciju ar formulējumu "tiesa ieguva pārliecību, ka naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Starp vārdiem aizdomas un noziegums tiek likta vienādības zīme. Lēmumi joprojām nav pārsūdzami Augstākajā tiesā. Pēc apgabaltiesas - tikai prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Tādējādi konfiskācijai tiek gatavots vairāk nekā miljards līdzekļu, ko FID iesaldēja no 2017. līdz 2020. gadam, pamatojoties uz 1241 rīkojumu. Miljards “iespējami” noziedzīgu līdzekļu un 1241 “iespējams” noziedznieks. Tas ir bez šī gada datiem, kas parādīsies vēlāk.
Kā tas kļuva iespējams? Viss ir likuma ietvaros – pateicoties vairākiem pakāpeniski ieviestiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un Kriminālprocesa likumā. Te ir nozīmīgākie. Pirmkārt, tagad, lai pierādītu legalizāciju, ne tikai nav jāpierāda, no kura konkrēta noziedzīga nodarījuma līdzekļi iegūti, bet arī nav jāpierāda, ka līdzekļi vispār ir noziedzīgi iegūti un noziegums bijis. Citiem vārdiem sakot, legalizācija tiek konstatēta, nenoskaidrojot predikatīvu nodarījumu. Otrkārt, manta prezumējama par noziedzīgi iegūtu, ja persona pati nepierāda pretējo, tātad atcelts krimināltiesībās obligātā nevainīguma prezumpcija attiecībā uz naudas līdzekļu izcelsmi. Un visbeidzot, kad "iespējams” noziedzīgi iegūtā manta ir konfiscēta, personas vaina vēl nav pierādīta, bet procesa turpināšana valstij izmaksā pārāk dārgi, kriminālprocess tiek izbeigts. Šīs normas pieņēma mūsu ievēlētā saeima, taču ne bez FID vadītājas spiediena.
Pērn šie grozījumi vēl izraisīja šoku un asi negatīvu rezonansi, kā apdraudoši Latvijas valsts pamatvērtībām un pilsoņu cieņai pret valsti. Aizejošais gads ir nesis pārliecību, ka tā ir mūsu jaunā realitāte, mēs atkal esam pieraduši. Valdībai lojālie avoti to sauc par stabilizāciju.
Latvija ir nonākusi pie tā, ka ievēlētās varas nekompetences dēļ, valsti, tās finanšu sektora darbu, investīciju klimatu un līdz ar to arī ilgtermiņa attīstību vada pat ne ierēdniecība, bet gan represīvais dienests, precīzāk sakot, vienpersoniski Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja. Un ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības izaugsmes vietā par mūsu valsts mērķi kļuvusi tāda cīņa pret legalizāciju, kur veiksmes kritēriji ir ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem, rīkojumi par aktīvu iesaldēšanu, un pozitīvs vērtējums no ārvalstu struktūrām (kas taču risina savus ģeopolitiskos un citus uzdevumus). Kā arī budžetā konfiscēto līdzekļu apmērs! Tas laikam arī pārliecināja valdību par visu šo pasākumu pareizību. Bet tikai, kas notiks ar budžetu nākotnē .. un ar nākotni ..
Noslēgumā. Iesaldētajā FID miljardā - tikai astotā daļa pieder Latvijas personām. Vai nu pēc FID aprēķiniem, noziedznieku mums ir krietni vairāk, vai arī iepriekšējie nebija noziedznieki, bet dienesta plānos 2022. gadam ir pievērsties Latvijas rezidentiem. Novembrī FID vadītāja tikās ar Baltijas kolēģiem, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, kurā uzsvars tiek likts uz jauno Anti-Money Laundering Inovation Hub, kas bāzēsies Latvijā un izmantos digitālās izmeklēšanas metodes Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līmenī. Un kas mums ir Lietuvā? Eiropas jaunā fintech galvaspilsēta un gandrīz puse no Eiropā izdotajām maksājumu iestāžu licencēm. Kas mums ir Igaunijā? Vairāki tūkstoši virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licenču. Domājams, ka sagraut savu finanšu sektoru ne lietuvieši, ne igauņi neļaus, taču savus tautiešus FID pamedīs…
Tatjana Ļutinska, starptautiskā nodokļu konsultante, TX Solutions