Latvijai palielināja IKP pieauguma prognozi šim gadam

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no 5,2% uz 5%, bet 2023.gadā banka Latvijā prognozē ekonomikas pieaugumu par 4,2%.

Tāpat SEB sagaida, ka šogad Latvijā patēriņa cenas augs vidēji par 3,1% pretstatā augustā prognozētajiem 2,4%, kamēr nākamajā gadā - par 4,6% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,5%, bet 2023.gadā - par 2%.

Tajā pašā laikā SEB paaugstinājusi Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim no iepriekš lēstajiem 4,3% līdz 4,9%, bet nākamajam gadam to saglabājusi 3,6% apmērā. Lietuvas IKP pieaugums 2023.gadā prognozēts 3,3% apmērā.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 3,4% līdz 4,5%, bet nākamajam gadam tā paaugstināta no 3,5% līdz 5,4%. 2023.gadā banka Lietuvā prognozē gada vidējo inflāciju 2,3% apmērā.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 6,6% līdz 8,8%, bet nākamajam gadam tā samazināta no 4,5% līdz 3,8%. 2023.gadā banka Igaunijā sagaida ekonomikas pieaugumu 3% apmērā.

Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 3,2% līdz 4,1%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 2,7% līdz 3,7%. 2023.gadā banka Igaunijā prognozē gada vidējo inflāciju 2,5% apmērā.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, neskatoties uz pieaugošajiem vakcinācijas rādītājiem, Covid-19 izplatība atkal ir pieaugusi. Tas attiecas ne tikai uz mazāk attīstītajām ekonomikām, kuras dažādu iemeslu dēļ kavējas ar vakcināciju, bet arī starp turīgajām valstīm. Lai gan ierobežojumi un lokdauni vairs neapdraud vispārējo atveseļošanos, ar pandēmiju saistītie traucējumi turpināsies ilgāk, nekā prognozēts.

Gašpuitis prognozē, ka vīrusa izplatība dažādos veidos būs jūtama joprojām. Pastāv risks, ka atkal tiks noteikti starptautiski ceļošanas ierobežojumi. Infekcijas aktivizēšanās pasaulē nav sinhronizēta, veicinot problēmas globālajā tirdzniecībā un transporta sistēmās, jo īpaši Ķīnas krasās vīrusa apkarošanas politikas dēļ.

"SEB banka" ir samazinājusi globālā IKP pieauguma prognozi 2021.gadam līdz 5,7% no iepriekšējiem 5,9%, galvenokārt tāpēc, ka ASV, Ķīnas un Indijas izredzes ir pasliktinājušās. Nedaudz samazinātas arī ASV un Ķīnas 2022.gada prognozes, taču straujākas izaugsmes dēļ Japānā un citur joprojām tiek prognozēts pasaules IKP pieaugums par 4,4%. Bezdarbs diezgan ātri ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim, daļēji tāpēc, ka daudzi gada sākumā pameta darba tirgu, īpaši ASV un Apvienotajā Karalistē, kamēr eirozonā tas nebija tik izteikti. Eirozonas IKP šogad pieaugs par 5,1%, nākamgad - par 4,4%, prognozē "SEB banka".

Gašpuitis norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana. Tādejādi patēriņš būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju. Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme.

Savukārt joprojām spēkā esošie stimuli un Eiropas Savienības (ES) fondi stabilizēs risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies, prognozē Gašpuitis. Būvniecība nākamgad izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm.

"Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Arī Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kuru tālāko virzību noteiks globālās tendences," skaidro Gašpuitis.

Viņš piebilst, ka Lietuva uzrāda stabilu izaugsmes tempu, tomēr izaugsmi arvien vairāk ierobežo vājās vietas izejvielu piegādē un darba tirgū. Inflācija ievērojami pārsniedza "SEB bankas" prognozes, un banka sagaida, ka 2022.gada sākumā tā uzkāps virs 9%, ietekmējot privāto patēriņu. Kapitāla izdevumi atgūstas, jo uzņēmumi darbojas pie rekordaugstiem jaudas izmantošanas rādītājiem. Lietuvas IKP pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 4,9%. Privātais patēriņš un eksports uzrāda labu izaugsmi. Tāpēc šogad Lietuvas IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta līdz 4,9%, bet nākamgad izaugsme sagaidāma 3,6% apmērā.

Savukārt Igaunijā salīdzinoši zemā vakcinācijas līmeņa riski ir īstenojušies un slimnīcas ir pārslogotas ar Covid-19 pacientiem. Tomēr sekojošā negatīvā ierobežojumu ietekme nenodzēsīs iepriekšējo mēnešu izaugsmi un "SEB banka" sagaida, ka Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par iespaidīgiem 8,8%. Rādītāji liecina, ka 2022.gadā turpināsies strauja un līdzsvarota izaugsme 3,8% apmērā.