Likumu izstrādājuši partijas "Republika" biedri, deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Ēriks Pucens un frakcijas "Neatkarīgie" pārstāvis Ralfs Nemiro.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā mērķis ir ieviest digitālo pakalpojumu nodokli, lai nodrošinātu finansējumu Latvijas plašsaziņas līdzekļu digitālajai pārstrukturēšanai, pozīciju nostiprināšanai tirgū un Veselības ministrijas apakšprogrammas "Reto slimību ārstēšana" finansējuma nodrošināšanai.
Ar digitālo pakalpojumu nodokli paredzēts aplikt ieņēmumus, kuri gūti no reklāmas izvietošanas digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem un daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem. Tāpat nodokli plānots iekasēt no iegūto lietotāju datu pārdošanas.
Nodokli maksātu digitālā pakalpojuma uzņēmums, kura kopējie digitālo pakalpojumu pārdošanas ieņēmumi iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 750 miljonus eiro un kopējā ar nodokli apliekamā summa no digitālajiem pakalpojumiem Latvijā iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 500 000 eiro.
Opozicionāri iecerējuši noteikt, ka nodokļa likme ir 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem Latvijā.
Likuma virzītāji vēlas, lai normatīvais akts stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Jau ziņots, ka 2020.gada sākumā opozīcijas deputāti iesniedza līdzīgu likumprojektu, vēloties iekasētos līdzekļus novirzīt Latvijas mediju stiprināšanai un kvalitatīva satura veidošanai, tomēr Saeimas vairākums šādu ieceri toreiz noraidīja.
Likumprojektu bija iesnieguši Dombrovskis, Boriss Cilevičs (S), Viktors Valainis (ZZS), Jūlija Stepaņenko, Māris Kučinskis (ZZS) un mandātu nu jau nolikusī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri