• Irita,
  • Ita,
  • Lilita
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


FKTK pievienos Latvijas Bankai

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:42, 23.09.2021

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.


Avots: LETA

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas, teica Kazāks.

Centrālās bankas vadītājs stāstīja, ka jaunajā likumā ir mūsdienīgs centrālās bankas darbības apraksts pilnā spektrā, ietverts finanšu tirgus ilgtspējīgas attīstības mērķis. Tāpat likumprojektā ietverts moderns centrālās bankas mandāts skaidras naudas pieejamības jomā.

Kazāks arī uzsvēra, ka jaunajā likumā ir ietverts moderns centrālās bankas mandāts maksājumu sistēmas jomā, ārkārtas likviditātes palīdzības regulējums, pilnvērtīgs regulējums statistikas jomā, informācijas aizsardzības regulējums un mūsdienīgs Saeimas pārraudzības ietvars.

Jaunais Latvijas Bankas likums noteiks Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.

Tāpat jaunais likums noteiks Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.

Līdzšinējais likums "Par Latvijas Banku" ir spēkā kopš 1992.gada, un paredzēts, ka jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

LETA jau ziņoja, ka par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26.februārī tika saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums.

Likumprojektu pakete tika izstrādāta, pamatojoties uz 2020.gada pavasarī veiktu izvērtējumu.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprināja, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus," iepriekš norādīja Finanšu ministrija (FM).

Latvijas Bankas prezidents iepriekš norādīja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā integrācijas procesu būs iespējams īstenot laicīgi un precīzi, lai apvienotā institūcija varētu uzsākt darbu jau no 2023.gada 1.janvāra.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsvēra, ka, lai ar 2023.gada 1.janvāri Latvijas Banka pilnvērtīgi veiktu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas, ļoti svarīgs ir pietiekams laiks sagatavošanās darbiem, kas ar pilnu jaudu var notikt no Latvijas Bankas likuma galīgās pieņemšanas Saeimā.

"Process ir ļoti sarežģīts, un visas Latvijas sabiedrības interesēs ir nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus sektora uzraudzības nepārtrauktību un kvalitāti visā integrācijas procesa laikā un pēc tā," piebilda FKTK vadītāja.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Algu subsīdijām paredz 32 miljonus eiro mēnesī, bet - tikai vakcinētajiem

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Ekonomika Tirdzniecības centri prasa kompensāciju 11,25 miljonu eiro apmērā

Saistībā ar Covis-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem tirdzniecības centri aicina valdību nekavējoties piešķirt nomas atbalstu vismaz 11,25 miljonu eiro apmērā mēnesī, aģentūrai LETA pavēstīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Ekonomika Baltijā turpinās degvielas cenu kāpums

Pagājušajā darba nedēļā jau piekto nedēļu pēc kārtas Baltijas valstu galvaspilsētās turpinājās degvielas cenu kāpums.

Ekonomika Policija: tirgotāji apzinīgi ievēro jaunus noteikumus

Šodien notika Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkota tikšanās ar policijas pārstāvjiem par tirdzniecības uzraudzību lokdauna laikā, tas laikā tika pārrunāti jautājumi un konkrētas konfliktsituācijas.

Lasiet arī

Ekonomika Banku sektora peļņa pirmajā pusgadā saruka par 70%

Latvijā banku sektora peļņa šogad pirmajā pusgadā samazinājusies 3,3 reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 40,3 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Ekonomika Nākamnedēļ apspriedīs ideju par "trekno gadu" bezcerīgo parādu dzēšanu

Nākamnedēļ Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks plāno tikties ar iesaistītajām finanšu institūcijām, lai detalizēti apspriestu ideju par tā dēvēto "trekno gadu" bezcerīgo parādu dzēšanu, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Bankā.

Ekonomika Latvijas bankas gatavas diskutēt par ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, aģentūrai LETA norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.