Viņš pauda, ka jaunie autobusi pa sliktākiem ceļiem ātrāk nolietosies, turklāt arī pieredze mērot ceļu nebūs tik patīkama par spīti tam, ar kādu transporta līdzekli persona pārvietojas.
"Mums ir diezgan liels parāds iekrājies attiecībā pret ceļu sakārtošanu pēdējos 30 gados. Tas, kā mēs pēdējos gados strādājam, ir tieši secīga galveno reģionālo ceļu sakārtošana," atzīmēja ministrs, kurš skaidroja, ka par galvenajiem autoceļiem ir arī ilgtermiņa redzējums, kas apstiprināts arī Autoceļu padomē un ir skaidrs gan par ātrgaitas ceļiem - par to secību, kādā tie tiks veidoti.
Linkaits sacīja, ka nākamais plāna punkts ir reģionālie ceļi, kur pagājušajā un šajā gadā investēti lieli līdzekļi ceļu sakārtošanai. Tādējādi tiek īstenots ilgtermiņa plāns, kas paredz grants posmu asfaltēšanu.
"Šo plānu domājam tuvākajā laikā laist klajā un iepazīstināt ar to sabiedrību un pašvaldību pārstāvjus, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un to secību," atklāja satiksmes ministrs.
Tāpat satiksmes ministrs diskusijā atbildēja uz pašvaldību pārstāvju uzdoto jautājumu par to, kādēļ no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma transporta nozares piešķirtā finansējuma transporta jomai lielāko daļu naudas līdzekļu paredzēts ieguldīt Rīgas un Pierīgas reģionu multimodālo risinājumi attīstībā. Viņš skaidroja, ka, salīdzinot ar citām Latvijas lielajām pilsētām, piemēram, Liepāju un Daugavpili, Rīga transporta attīstības ziņā iepaliek, jo pēdējo desmit gados tieši transporta attīstības jomā nav veikusi pietiekami lielas investīcijas, kā to darījušas Daugavpils un Liepāja.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri