• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Ilze Priževoite: Salds bizness un salda dzīve

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:08, 29.04.2021

Ilze Priževoite jau septiņus gadus rūpējas par savu īpašo biznesu – karameļu darbnīcu. Sākums visam bija pavisam mazā virtuvītē, bet tagad uzņēmums jau izaudzis tik liels, ka produktus var nopirkt pat lielveikalos. Tomēr viņa paliek uzticīga roku darba izmantošanai karameļu radīšanā, jo tam ir savs šarms un pievienotā vērtība.


Avots: LETA

Kā īstais jelgavniecei viņai nav vienaldzīgs arī tas, kas notiek pilsētā un kā pilsēta attīstās, tādēļ viņa nolēmusi šogad startēt pašvaldību vēlēšanās.

Kādi ir jūsu dzīves mērķi?

Ņemot vērā, ka viens liels un skaists sasniegums man ir karameļu darbnīcas dibināšana un virzība, tad, protams, šis dzīves mērķis arī saistās ar šo uzņēmumu un vēlmi būt noderīgai un izveidot kaut ko tādu, kas ir paliekošs un kas ir vērtību nesošs.

Cik ilgi jau jums ir karameļu bizness?

Septiņi gadi. Sākām pilnīgi no nulles, un tas ir vienmēr bijis iemesls, kāpēc ļoti, ļoti lepojos, jo tiešām šis bizness tika izveidots no vienas cukura pakas un mazā dzīvoklītī, un tad soli pa solim. Es pat neteiktu, ka soli pa solim. Pirmie gadi bija ļoti strauji. Ja man prasa, vai viegli bija uzsākt uzņēmējdarbību, es noteikti teikšu - jā. Jo tajā brīdī ir tādas rozā brīdis, tāda iemīlēšanā sajūta un robežu nejušana, ka liekas – viss ir iespējams. Uzņēmums līdz ar to arī auga.

Kā jums radās ideja tieši par karamelēm?

Ideja nebija mana. Tajā brīdī es strādāju juridiskajā birojā par juristu, bet iekšēji jutu, ka tas nav tas īstais un, protams, bija tāda meklējuma sajūta visu laiku. Un tad vienā brīdī manā māsa kaut ko visu laiku sāka runāt par karamelēm. Es tajā brīdī arī īsti nenoticēju viņai līdz galam. Likās – vai tad tiešām ar čupa-čupiem var nopelnīt? Bet tad es ieraudzīju šo te procesu. Viņa savā mazajā dzīvoklītī sāka taisīt pirmās karameles. Tad es aizgāju pie viņas un redzēju, kā tas top un viņai tas lakatiņš galvā, un viņa stiepj to karameli. Un es skatos to rezultātu. Man likās, ka viņa rada brīnumu un tajā brīdī šis puzlis saslēdzās. Viņa ir tas cilvēks, kas vēl joprojām veido šos produktus, savukārt es esmu tas cilvēks, kurš tik ļoti mīl to, ko viņa dara, ka man patīk virzīt. Mēs - latvieši - sevi lielīt īsti neprotam. Mums tas nepatīk, un citi arī neuztver, ka mēs te tā par sevi labi izsakāmies. Bet, ja es runāju par māsu, cik viņa labi to izdarīja, kā viņai tas izdevās, nu tad ir savādāk. Cilvēki tad arī jūt un dzird. Sākās viss mazā dzīvoklīti.

Jūs varētu paraksturot sākumu, kā tas viss īsti bija?

Izveidojās pirmās karameles, bet mājās ir kaķis un suns, tāpēc bija jāmeklē vietiņa, kur var gatavot. Tāpēc noīrējam vienistabas mazu dzīvoklīti, kur tad tajā mazajā virtuvīte sakām taisīt šis karameles. Protams, šī receptūra ir izveidota mūsu pašu, tajā brīdī par karameļu receptūrām un tādu izveidošanas nebija īsti, kur smelties informāciju, piemēram, arī par tādiem siltiem galdiem, kas ir nepieciešami. Mēs mēģinājām radoši iziet no situācijas un, piemēram, pirmās karameles veidojām uz atsildāmā gludināma dēļa. Mums šajā dzīvoklī bija pirmā tā kā reklāma, negribēta, jo kaimiņi, jūtot šo saldo smaržu un to, ka cukuru visu laiku maisījām, stiepām iekšā, protams, padomāja par kaut ko citu. Ne jau tur karameles taisa. Pie mums atbrauca, gan policija, bet arī raidījums “Degpunktā”. Līdz ar to mūsu vārds izskanēja diezgan plašā auditorijā. Video vēl joprojām internetā atrodams, ka kaimiņi neļauj taisīt karameles. Savukārt pie mums tirdziņā nākamajā sestdienā stāvēja gara rinda un mēs dzirdējām – re, kur tās karameles, kur tā policija brauca. Tāda bija mūsu pirmā reklāma. Ilgi gan šajā dzīvoklī, protams, nepalikām, arī kaimiņus respektējām. Tad arī pārgājām uz lielākām telpām, kur turpinājām darbu. Es sapratu, ka vēlos izveidot uzņēmumu, kas ir godīgs ar labu reputāciju, gribēju pierādīt, ka tas ir iespējams.

Tagad varu teikt, ka Latvija ir labs pamats, lai izveidotu uzņēmējdarbību un uzsāktu, notestētu savu produktu, lai tad turpinātu iet tālāk pasaule. Kā īsti top karameles? Tas ir ļoti grūts jautājums. Šis jautājums mums ir ļoti, ļoti bieži arī sākotnēji tika uzdots. Tad mēs arī mēģinājām izstāstīt –no sakuma sīrups, pēc tam uztaisa tādu lielu rulli, pēc tam stiepj… Pamatojoties uz šo, ka ir ļoti grūti cilvēkam saprast, par ko es runāja, mēs arī 2016. gads izveidojām atvērto darbnīcu, kur cilvēki brauc un skatās, un ir klātesošie šim procesam. Mums paveicies ar šo procesu – tas ir ļoti skaists, ļoti krāsains, ļoti pārsteidzošs, tāpēc arī tajā pirmajā nepilnajā gadā pie mums jau atbrauca 60 tūkstoši apmeklētāju. Jā, tiešām tas bija liels pārsteigums. Sākumā likās – vai tad tiešām būs tik liela interese? Vai kādam interesēs? Nu, labi paris cilvēki. Nu, bet nē, tur bija, jo mēs arī atrodamies nomalē no Jelgavas centra, tā kā tūristi šeit nestaigā mums garām. Un iedzīvotāji arī, jo tas ceļš nekur īsti neaizved. Bet tomēr viņi atbrauca. Par to mēs ļoti priecājamies.

Bet šobrīd nav iespējams apskatīties, ka jūs karameles darināt?

Šobrīd, protams, nē. Šobrīd jau no pagājuša gada ir ierobežotas šīs iespējas. Tas ir diezgan žēl, bet ir labā lieta, ka ļoti aktīvi tagad strādājam un domājam, kā šo procesu, nevis procesu, bet pašu ekskursiju piedāvājumu padarīt interesantāku un interaktīvāku, aktīvāku. Tagad ir īstais laiks, lai tās savas idejas atkal iedzīvinātu dzīvē. Godīgi teikšu, ka tajā uzņēmējdarbībā ir tādi brīži, kad aiziet tāda rutīnā, ka ir tik daudz darbu un tu jau esi tik ļoti noskrējies, ka vajag uztaisīt kādu īpašu pasākumu. Bet tad vienkārši nav vairs spēku un iedvesmu, tagad esam mazliet atpūtušies un ar lielu iedvesmu izveidot atkal kaut ko skaistu un iespaidīgu.

Cik dažāda veida karameles jūs ražojat?

Stabili tie ir 20 veidi, bet mēs atļaujam radoši meistariem izpausties. Tad arī rodas dažādas un interesantas karameles, tās pašas ķiploku karameles, priežu čiekuru sīrupu karameles, kaut ar burkāniem uztaisīt. Idejas ir daudz un dažādas, bet stabili ir 20 veidi. Kur jūsu karameles var nopirkt? Mums ir līgumi gan ar lielajiem tirgotājiem, piemēram, Rimi, Maxima, Sky, Stockman, gan, protams, arī mazākos veikaliņos, kam arī ir šī ideja par dabīgiem produktiem, Latvijā ražotiem produktiem. Tajos veikalos, kur koncepts ir Latvijā ražots un dabīgs, tajos veikaliņos var. Pateikšu godīgi, es gan neesmu tāda īpaša karameļu medniece, bet nekad neesmu pamanījusi, lai gan es Rimi un Maxima mēdzu iegriezties. Mēs neesam tik lieli, lai pārstāvētu tādu vienu, lielu tirgus plašu daļu. Mūsu mērķis ir būt pieejamiem cilvēkiem, bet vienlaikus tas ir roku darbs, līdz ar to nav iespēju iegūt lielu tirgus daļu saistībā ar saldumiem, karamelēm. Rimi lielākais sortiments ir tajās nodaļās, kas darbojas ar nosaukumu Klēts, kur latviešu ražojumi.

Kura jums pašai ir mīļākā karamele?

Visdrīzāk tā ir dzērveņu, ķiršu, bet godīgi teikšu, ir tā - ja mēs katru dienu cepam kartupeļus, mums tie kartupeļi nav nekāds kārums. Man tā ir ar karamelēm. Man tās visu laiku ir priekšā. Un tad ik pa laikam atceros – laikam jāattaisa tā burciņa un jāapgaršo. Vai viss ir tā, kā vajag būt? Nu, tad es attaisu, ēdu un jā, ir garšīgi. Bet nav tā, ka es it kā tiektos pēc karamelēm. Es vairāk tā nevaru pēc septiņiem gadiem pateikt. Vai karameles pieejamas tikai Latvijā? Nē, mēs eksportējam, tā ir Zviedrija, Dānija, Itālija. Šeit ir tas, ka tas ir roku darbs. Iespējams, arī, protams, mēs arvien vairāk domājam, kā mehanizēt produktu ražošanu, bet tajā roku darbā ir savs šarms un sava būtība. Mērķis, protams, ir nostabilizēt Latvijas tirgu, vēl ir daudz darāmā, it īpaši ar mazajiem klientiem. Palielināt Zviedrijas tirgu. Tāpat arī Dānijas.

Es saprotu, jums tāds ļoti salds bizness, bet vai tas arī savā būtība, no savas biznesa puses, ir salds?

Sākums bija salds, bet pēc tam, kad mēs apaugām ar darbiniekiem, ar lielākiem pasūtījumiem un klientu loku, tad, protams, tajā brīdī jau paliek lielāka atbildība. Kamēr esi tāds maziņš, viens pats un atbildi par sevi, tad ir vieglāk, bet tagad mēs jau atbildam arī par visu kolektīvu, jo mums ir loti, ļoti svarīgi, lai mūsu darbinieki justos labi un aprūpēti, tāpat arī klienti. Tad, protams, ir arī jāmēģina izvairīties no rutīnas, jāmēģina atrast iedvesmu. Tas ir svarīgi, bet godīgi teikšu, ka mums pozīcija ir būt ļoti, ļoti atvērtiem, godīgiem, uz komunikāciju vērstiem, līdz ar to tās lielās problēmas uzņēmējdarbībā, vismaz savā pieredzē, nav. Visas tās problēmiņas, kas mums ir bijušas, ir atrisinātas vienmēr, izdarām secinājumus un dodamies tālāk.

Vai jūsu privātā dzīve un brīvais laiks ir tikpat salds kā bizness?

Manā dzīvē liela daļa ir šis uzņēmums, tas ir dzīvesveids un arī hobijs. Otra puse, protams, ir ģimene, un, vēl jo vairāk, ar šo uzņēmumu ir sasaistīta, jo tas ir ģimenes uzņēmums, jo piedalās šajā uzņēmuma veidošanas procesā un auras radīšanā pat bērni. Visu dzīvi 100% aizņem ģimene un bizness, vai arī atliek laiki kādiem vaļaspriekiem? Vaļasprieki man ir, tas ir tāds man personiskais, kas ģimenei īsti neinteresē, ar ezoteriku saistīts. Arī grāmatu lasīšana. Ja es pieķeros pie kādas grāmatas, ja es atrodu kādu laiku, tad manai ģimenei nāksies uzklausīt visas interesantās lietas, ko esmu tur izlasījusi, jo man patīk dalīties. Ir pat brīži, kad viņi mūk, ja esmu pie tās grāmatas pieķērusies, jo man ir svarīgi padalīties ar visām savām emocijām. Es arī kūrēju tos savus vaļaspriekus, lai varu iesaistīt visu savu ģimeni ar pastaigām, ar riteņbraukšanu, ar kādu ceļojumu šeit Latvijā vai ārpus. Tad iesaistāmies visi kopa.

Kā jūsu bizness noder tās zināšanas, ko jūs ieguvāt kā juriste?

Tas ir ļoti labs jautājums Protams, 100% noder, pirmais, jurisprudence mainās un viss plūst un iet un, ja neseko līdzi aktualitātēm, tad es sevi vairs nedrīkstu saukt par juristu. Pamati, kas ir ielikti praksē, praktiskā ziņā, ko strādāju, un arī teorētiskā, ko ieguvu augstskolā, tie ir ļoti būtiski. Vienkārši jau automātiski saproti, kas notiek lietās, kādas var būt sekas, ka katrai darbībai ir kaut kādas sekas un ir jāņem vērā visas intereses un bieži vien ir divas puses un abām ir sava taisnība. Tas ļoti noder, pieņemot lēmumus un virzoties uz priekšu.

Jūs arī esat nolēmusi šogad startēt vēlēšanās?

ā, esmu nolēmusi un to arī daru. Tikt domē vai vinnēt šajās vēlēšanās nav mans pašmērķis. Bet, ja es esmu šajā brīdī tur, kur es esmu, tad es pilnīgi godīgi varu apgalvot, ka izdarīšu visu pēc labākās sirdsapziņas un aizstāvēšu iedzīvotāju intereses. Tas ir skaidrs, jo man ir svarīgi visu izpildīt uz 100%, domāju, ka mans darbs un radošā puse ir tas, kas varētu noderēt.

Ko jūs kā politiķe gribētu sasniegt?

Ja mēs runājam par Jelgavas pilsētu, tad mani mērķi vairāk ir saistīti gan ar tūrismu, gan ar ražošanu. Mērķis ir veidot, attīstīt, lai mēs kļūtu par tūrismam un uzņēmējdarbībai vēl pievilcīgāku pilsētu.

Pēc jūsu domām, kas būdu darāms Jelgavai, lai tā kļūtu tūristiem un uzņēmējdarbībai pievilcīgāka?

Tā ir pirmām kārtām infrastruktūra, kopējā vide, tāpat arī sadarbība starp domi un uzņēmējiem. Apzināt uzņēmēju vajadzības un attiecīgi izdarīt to, kas ir pašvaldības kompetencē. Tūrisma jomā, protams, ir jāveido vairāk objektu, ar kuriem pievilināt tūristus. Lietuvieši ir ļoti iecienījusi ledus svētkus un smilšu skulptūras. Un es to arī tieši izjutu kā uzņēmējs, ka ir pienesumus, tāpēc ir vairāk jāveido līdzīgi objekti un pasākumi, kas varētu piesaistīt mums cilvēkus, tūristus. Smilšu un ledus skulptūru festivāli, - tās ir divas nedēļas gadā, viena ziemā, otra vasarā.

Bet pārējā laikā, kāpēc man būtu jābrauc uz Jelgavu?

Nu, lūk, tas ir jautājums. Ir jāpadara šī vide arī tieši ģimenēm draudzīga. Lai arī pašiem latviešiem, kas ceļo, būtu vērts braukt uz Jelgavu. Mums ir svarīgi, lai bērnam ir interesanti, tāpat arī, kad brauc uz karameļu darbnīcu, būtu jauki, ja cilvēkiem būtu iespēja apmeklēt kādu dabas taku, kādu tarzānu taku. Tāpat spēļu jautājumi, tie lielāki, mums tulītām arī taps uzaras parkā.

Par kafejnīcu piedāvājumu, tas jau ir uzņēmēju, tā kā lieta un mums ir, es priecājos, ka ir šis te iespējas, ļoti priecājos par promenādi, cik viņa ir attīstīta, bet vēl ir daudz darāmā, lai vēl vairāk piesaistiet tiešam ģimenes, kas vēlas atbraukt šeit un pabūt kādu laiku šeit un apmeklēt gan uzņēmējus, kas piedāvā tūristu pakalpojumus, gan vispār vidi un Jelgavas vidi kopumā.

Es sākumā jums jautāju par jūsu dzīves mērķiem. Kurā mirklī jūs uzskatītu, ka jūs esat sasniegusi savus biznesa un politiskos mērķus?

Tā biznesā. Jāsaka, ka ir tas labais teiciens par Rīgu, ka tā nebūs nekad pabeigta, tāpat arī par biznesu, tie, man konkrēti, mērķi ir ļoti konkrēti, tuvi, saprotami un jāsaka tā, tātad, ja pēc apgrozījuma mēs varam skatīties un likt šos te mērķus. Mēs varam… jāsaka tā, ka, vai būs korekti saukt šos te ciparus, grūti man tā pateikt, par šiem te mērķiem. Bizness, biznesa mērķis, kad viņš būs sasniegts?

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgā dzīvokļu pārdošanas piedāvājums aprīlī samazinājās par 14%

Rīgā dzīvokļu pārdošanas piedāvājums šogad aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kopumā samazinājās par 14%, bet piedāvājumu skaits Rīgas lielākajos mikrorajonos saruka par 2%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.

Ekonomika Tirgotāji aicina ļaut darboties tirdzniecības centriem ar platību līdz 35 000

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetru, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijas pārstāvji.

Ekonomika "Tallink" kuģu satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma šogad nenodrošinās

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad kuģu satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma šogad nenodrošinās, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvji.

Ekonomika Akciju pircēji no valdības saņēma patiešām karalisku dāvanu

Bijusī Privatizācijas aģentūra vēlreiz mēģina caur tiesu piedzīt naudu, kas pazaudēta valdības nesaimnieciskas un nolaidīgas rīcības dēļ.

Lasiet arī

Sports Nodarbības svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā

Turpmāk nodarbības, tostarp sporta nodarbības, svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, līdzšinējo 10 personu vietā, otrdien lēma Ministru kabinets.

Sabiedrība Raidījumu vadītāji un dalībnieki varēs nelietot maskas

Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījuma laikā varēs nelietot mutes un degunu aizsegus, šodien lēma valdība.

Sabiedrība Mediķi bažīgi par pašnāvību mēģinājumu skaita pieaugumu jaunieši vidū

Ir jādomā par jauniešu psihisko veselību, jo pieaug pašnāvību mēģinājumu skaits viņu vidū, otrdien valdības sēdē atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.