• Agne,
  • Agnese,
  • Agnija
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES fonda

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:03, 20.04.2021

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.



Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pārtikas tirgotāju asociācija aicina samazināt PVN likmi pārtikai

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena, gaļas, graudaugu un citiem pārtikas produktiem, pauda asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Ekonomika Latvijā plāno izveidot kravas elektroauto uzlādes tīklu

Sākot plānot kravas elektroauto uzlādes tīklu, Latvijā uzreiz būtu jāpielāgojas prasībām, kas Eiropas Savienībā (ES) būs no 2035.gada, trešdien domnīcā par elektrouzlādes infrastruktūras izveidi Latvijā gar Eiropas transporta tīkla TEN-T autoceļiem teica Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Ekonomika Ašeradens: Koalīcija varētu vienoties par mērķētiem pabalstiem

Lai atbalstītu iedzīvotājus enerģijas cenu sadārdzinājuma dēļ, koalīcija varētu vienoties par mērķētiem pabalstiem, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu energoresursiem, izriet no Saeimas deputāta Arvila Ašeradena (JV) teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Ekonomika Jaunajos projektos dzīvokļus izpērk vēl pirms uzbūvēšanas

Jaunu mājokļu trūkuma dēļ nekustamo īpašumu tirgus atkal piedzīvo pirms pusotras desmitgades pieredzēto scenāriju, kad dzīvokļi tika izpirkti jau labu laiku pirms ēkas uzbūvēšanas. Augstais pieprasījums «dzen augšup» dzīvojamās platības cenu, turklāt potenciālie pircēji ir spiesti rīkoties ātri, lai iegādātos noskatīto īpašumu. Taču pat šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi rūpīgi salīdzināt banku hipotekārā kredīta piedāvājumu, lai sapņu dzīvokļa vai mājas pirkums nekļūtu par grūti panesamu slogu uz vairākām desmitgadēm.

Lasiet arī

Ekonomika WSJ: "Printful" kļuvis par Latvijas pirmo "vienradzi"

Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" ieguvis 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību, vēstī "Wall Street Journal".

Ekonomika PTAC piemērojis soda naudu nebanku kreditētājiem "VIA SMS" un "Extra Credit"

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nebanku kreditētājiem SIA "VIA SMS" un SIA "Extra Credit" piemērojis soda naudas par Reklāmas likuma pārkāpumiem, izplatot regulējumam neatbilstošas patērētāju kreditēšanas reklāmas, aģentūrai LETA pavēstīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Sabiedrība Konstatē milzīgu parādnieku aktivitāti, lai piešķirtie pabalsti netiktu atņemti

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāvis Jānis Basevičs.