PTAC piemērojis soda naudu nebanku kreditētājiem "VIA SMS" un "Extra Credit"

Viņa informēja, ka par Reklāmas likuma pārkāpumu "VIA SMS" piemērots sods 7000 eiro apmērā, bet "Extra Credit" - 2500 eiro apmērā.

Pēc Gertmanes skaidrotā, "VIA SMS" dažādās vidēs izplatīja Patērētāju tiesību aizsardzības likumam neatbilstošas zīmolvārda reklāmas "Vai zini par visām labajām īpašībām, kas piemīt kāpostam? Runā, ka tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu, stimulē vielmaiņu un izvada toksīnus. Taču visasms.lv tic, ka kāposts rada prieku un ļauj ikdienu pārvērst svētkos. Viasms.lv zina par kāpostu visu, un mēs esam gatavi dalīties zināšanās! Uzzini vairāk - viasms.lv. Viasms.lv - elastīgs aizdevums.".

PTAC pārstāve norādīja, ka minētā reklāma atzīta par normatīviem neatbilstošu.

Lietas izskatīšanas ietvaros lūgts Latviešu valodas aģentūrai sniegt lingvistisku atzinumu par "kāposts" lietojumu patērētāju kreditēšanas reklāmās, secinot, ka "(..) vārda kāposts izmantojums reklāmā, kurā tiek runāts par aizdevumu - naudas summu, ko izsniedz kredītiestāde, ir uzskatāms par mērķtiecīgi izmantotu reklāmas paņēmienu: izmantota saistāmība starp vārdu nozīmēm, pat ja tās raksturīgas dažādiem valodas stiliem un žargonvārds uzskatāms par literārajai valodas neatbilstošas leksēmas izvēli."

Savukārt "Extra Credit", pēc PTAC vēstītā, televīzijā izplatījusi Patērētāju tiesību aizsardzības likumam neatbilstošu zīmolvārda reklāmu "(..) Pirmais bez maksas, jo Bino ir kreizi! Ienāc Bino.lv un apskati tieši savu piedāvājumu!", kas atbilstoši PTAC secinātajam rada asociāciju ar uzņēmuma piedāvāto kreditēšanas pakalpojumu, nevis zīmolvārdu.

Vienlaikus Gertmane informēja, ka Administratīvā rajona tiesa šogad marta sākumā atstāja spēkā 2020.gada 31.jūlijā PTAC pieņemto lēmumu attiecībā uz SIA "Ondo", piemērojot 5000 eiro soda naudu par Reklāmas likumam neatbilstošas patērētāju kreditēšanas reklāmas izplatīšanu.

Viņa norādīja, ka starp tiesas atziņām minēts, ka jēdziens "zīmolvārds" norāda uz tā saistību ar zīmolā ietverto vārdu jeb zīmola nosaukumu, kas kopā ar pārējiem zīmola elementiem tiek izmantots noteiktas preces, pakalpojuma vai komersanta identificēšanai.

Tāpat, tiesas ieskatā, ar zīmolvārda reklāmu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ņemot vērā normas kopējo mērķi, ir saprotama reklāma, kurā popularizēts kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju identificējošs nosaukums, bet kurā vienlaikus nav ietverts aicinājums izmantot šī pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Turklāt vērtējums par to, vai reklāmā šāds aicinājums ir ietverts, nevar būt formāls.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums aizliedz reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Ja reklāma ir vērtējama kā kreditēšanas pakalpojumu reklāma un uz to nav attiecināms kāds no likumā minētajiem izņēmumiem, kopš 2019.gada 1.jūlija to izplatīt nedrīkst.

Tiesas ieskatā, nav arī pamata uzskatīt, ka kreditēšanas pakalpojumi tiek reklamēti tikai tajā brīdī, kad konkrētā reklāma tiek ievietota sociālā tīkla profilā. Reklāmas funkciju tā pilda tik ilgi, cik ilgi tā sabiedrībai ir pieejama.

Kompānija "VIA SMS" reģistrēta 2009.gada nogalē, un tās pamatkapitāls ir 426 861 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir AS "VIA SMS group", bet patiesais labuma guvējs ir Georgijs Krasovickis. 2019.gadā "VIA SMS" strādāja ar 6,311 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 4,2 reizes un bija 361 426 eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Savukārt "Extra Credit" reģistrēta 2012.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,293 miljoni eiro. "Extra Credit" kapitālā 98% pieder AS "Sun Finance Europe", bet 2% - SIA "Tobago Capital". "Extra Credit" patiesais labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds. 2019.gadā uzņēmums strādāja ar 8,345 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī guva 3,028 miljonu eiro peļņu pretēji zaudējumiem 2018.gadā. Pagājušā gada "Extra Credit" finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

PTAC ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums.