• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«GSP+» Uzbekistānai: ekonomiskie ieguvumi un nozīmīgu pārmaiņu atzīšana valstī

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 10:13, 15.04.2021 1


Šī gada 9. aprīlī Eiropas komisija nolēma iekļaut Uzbekistānu to valstu sarakstā, kuras var izmantot GSP+ preferenču sistēmu tirdzniecībā ar Eiropas savienību.



2020. gada novembrī lielākā pēc iedzīvotaju skaita Centrālāzijas valsts tika atzīta par atbilstošu šī statusa saņemšanai. Saskaņā ar juridiskām procedūrām, Eiropas Savienības Padomes un Eiroparlamenta rīcībā bija 4 mēneši, kuru laikā tie varēja iebilst Eiropas komisijas lēmumam. Ņemot vērā, ka pret Uzbekistānas ilgi gaidītā statusa saņemšanu iebildumu nebija, sākot ar 10. aprīli, nomenklatūras saraksts ar šajā valstī saražotām precem, kurām ES tagad piemēros bezmuitas importa nosacījumus, ir ievērojami paplašinājies, proti, no 3 tūkst. līdz pat 6,2 tūkst.

Eiropas komisijas preses relīzē minets, ka GSP+ labumgūvēja statusa piešķiršana šai valstij atspoguļo prezidenta Šavkata Mirzijojeva vadītās Uzbekistānas valdības īstenoto reformu atzīšanu no ES puses. Īpaši tiek uzsverts uz Uzbekistānas valdības piepūlēm uzlabot lietišķo vidi, tiesu sistēmas un tiesībsargājošo iestāžu darbību, administratīvās uzskaites un efektivitātes mehānismus, kā arī vispārējo darba apstākļus valstī. Balstoties uz 2018. un 2020. gadu ietvaros veikto monitoringa misiju rezultātiem, Eiropas komisija atzinusi, ka tika panākta pilnīga piespiedu darba un nepilngadīgo darbaspēka sistemātiskas izmantošanas izspiešana kokvilnas ražošanas ekonomikas sektorā.

Paziņojumā arī tika minētas pastāvīgās bažas par Uzbekistānas saistību noteikumu efektīvu īstenošanu saskaņā ar 27 starptautiskām konvencijām par cilvēktiesībām, vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un labu pārvaldību. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstis neuzskatīja to par šķērsli un vienojas ar Uzbekistānu uz abpusēji izdevīgiem tirdzniecības un investīciju sadarbības jauniem horizontiem. Maijā plānots detalizētak saprast, kādas priekšrocības iespējams gūt, lai atbalstītu republikas attīstību, un kopā ar valdību uzraudzīt iepriekš minēto konvenciju ievērošanu. No šī aspekta GSP+ ir svarīgs stimuls stipru attiecību veidošanai starp ES un Uzbekistānu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas datiem, Šavkata Mirzijojeva prezidentūras laikā tirdzniecības apjoms starp ES un Uzbekistānu pieauga no 1,75 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 2,68 miljardiem eiro 2019. gadā. GSP+ saņēmēja statuss ļaus ne tikai palielināt eksportu, bet arī ievērojami palielināt Eiropas ieguldījumu un progresīvo tehnoloģiju pieplūdumu Uzbekistānā un radīt jaunas darbavietas. Tas arī atvieglos republikas savienojumu ar globālajām piegādes un pievienotās vērtības ķēdēm un paplašinās eksporta diapazonu. Joprojām notiekošās pandēmijas kontekstā GSP+ ļaus Uzbekistānai koncentrēties uz izeju no koronavīrusa krīzes, lielā mērā paļaujoties uz tirdzniecību ar ES.



Izskatās, ka galvenais beneficiārs GPS+ Uzbekistānā sākumā posma kļūs tekstilrupniecībās nozare. Prezidents Šavkats Mirzijojevs 2020. gada decembrī savas uzstāšanas runā valsts Parlamentam aplicienāja, ka GSP+ status ļaus Republikai paaugstināt tekstīlrupniecības produkcijas eksportu līdz 300 mil dollāru. Šīs kritērijs nav robeža. Ir prognozēts, ka uz 2025.gadu šie apjomi var sasniegt līdz 1,2 miljrd dollāru. Atbilstoši vietējo nozares specialistu aplēsumam uz doto brīdi Uzbekistānas tekstila imports Europas Savienībā ir vērsts uz Poliju, Itāliju un Vāciju (82,3%). Uzbekistānas tekstila izstrādātāji cer ievest starptautiski atzītus standartus ražošanā un palielināt eksporta apjomus, nodībinot savstarpēji izdevīgas partnerattiecības ar Eiropas un transnacionālājiem brendiem.

Vēl vienam labuma guvējam jākļūst augu un dārzeņu sektoram. Pēc dažiem datiem vairāk nekā puse visa Uzbekistānas eksporta uz Eiropas Savienību ir augļi un dārzeņi. Šajā sakarā , priekš Uzbekistānas aktualizējās jautājums par Eiropas un starptautisko standartu un prasību ieviesšanu attiecībā uz šo produkcijas segmentu priekš iegādes apjomu palielināšanu uz Eiropas Savienību.
Rīgā atbalstīja Taškentas vēlmi saņemt tādu statusu un aktīvi aicināja Briseli paātrināt lēmuma pieņiemšanu ar mērķi uzlabot Pandēmijas seku pārvarēšanu. Uzbekistānā kopā ar GSP+, kā arī ar Latvijas jauno interesi attīstīt tradicionālos transporta - kommunikatīvos un loģistikas saiknes starp valstīm, turpmāk var uzlabot savstarpējo tīrzdniecības apjoma pieagumu. Šie sakari var uzlaboties ne tikai ar Latviju, bet ar visu Baltijas reģionu. Tāpēc pēc dažiem datiem, kopējais Uzbekistānas preču apgrozījums ar Baltijas valstīm sasniedz aptuveni 1 mljrd dollāru. Speciālisti uzskata, ka perpektīva ir iespējams, kā minimums, dīvkartējais preču apjoma apgrozījums, tajā skaitā pateicoties GSP+. Bez tā Uzbekistāna un Centrālas Āzijas reģioni ir ES stratēģijas uzmanības centrā savstarpējā saistībā (EU Connectivity Strategy), kas vērsta Eiropas un Āzijas savienošanai.

Tādā veidā, piestādot Uzbekistānai beneficiāra sistēmas statusu tirzdniecībā ar Eiropas Savienību GSP+, tiek nosprausts jauns etaps, konstruktīvai un produktīvai savstarpējai sadarbībai, kas sola nopietnu ekonomisko ieguvumu šai Centrālas Āzijas republikai. Šī, savukārt, kļuva par apliecinājumu plašai starptautiskai atziņai apjomīgām izmaiņam, kas ir kā rezultāts Šavkata Mirzijojeva prezidentūras darbam pa šiem gadiem.

Autore: Elizabete Janovska


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika SM piedāvā piecus virzienus Latvijas ostu pārorientēšanai no Krievijas

Satiksmes ministrija (SM) ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, ceturtdien pēc sēdes aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ekonomika Lietuvas uzņēmums prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ekonomika Valsts rīko izsoli namīpašumam Vecrīgā. Cik tas maksā?

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā 2.

Ekonomika KEM atbalstīja elektromobiļu dienas Latvijā (+VIDEO)

Pieaug modeļu daudzveidība cenu kategorijā ap 20 000 – 25 000 eiro.

Lasiet arī

Pasaule Krievija atkal veikusi Ukrainai plašu gaisa triecienu

Krievija naktī uz piektdienu atkal veikusi Ukrainai plašu gaisa triecienu un Ukrainas spēkiem izdevies notriekt 84 no 99 droniem un raķetēm, paziņoja Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība.

Ekonomika Nākotnes zaļajām ostām: ūdeņradi izmanto Baltijas jūras infrastruktūrā (+VIDEO)

Kuģi piesārņo vidi ne tikai tad, kad tie pārvadā preces vai pasažierus, bet arī stāvot ostās, jo uz kuģa uzstādītajām elektriskajām un citām sistēmām ir jādarbojas nepārtraukti.

Kriminālziņas Policija Lieldienu brīvdienās pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību

Valsts policija Lieldienu brīvdienās, no piektdienas līdz pirmdienai, 1.aprīlim, pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību un arī drošību uz autoceļiem, aģentūra LETA uzzināja policijā.

Ekonomika Nedariet to! «Swedbank» brīdina savus klientus

"Swedbank" brīdina nedot maksājumu kartes un to PIN kodus svešiem cilvēkiem.