"airBaltic" pērn cietis zaudējumus 264,6 miljonu eiro apmērā

Grupas normalizētā EBITDA jeb zaudējumi no uzņēmuma pamatdarbības pirms procentiem un nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasniedza 152,3 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā uzņēmums apkalpojis 1,34 miljonus pasažieru, kas ir par 73% mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājies par 64% - līdz 22 000.

Tāpat par 30% pērn sarucis uzņēmuma grupas darbinieku skaits, kas 2020.gada beigās sasniedza apmēram 1200.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju pagājušajā gadā piedzīvotas dramatiskas izmaiņas, bet "airBaltic" pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga - būt lielākajam pārvadātājam Baltijā, sniedzot labāko savienojamību uz un no reģiona.

"Krīzes dēļ mēs būtiski samazinājām savus izdevumus un pielāgojām biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN". Mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt "Q400" un "B737" lidmašīnu izmantošanu un divus gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots kļūt par pārvadātāju, kas veic lidojumus tikai ar viena tipa lidmašīnām - "Airbus A220-300"," teica Gauss.

Pagājušajā gada laikā lidsabiedrība savienoja Rīgu, Tallinu un Viļņu kopumā 76 maršrutos, nodrošinot reģionam savienojamību un kravu pārvadājumus.

"airBaltic" apgrozījums 2019.gadā gadā bija 509 miljoni eiro, taču kompānija cieta zaudējumus 9,1 miljonu eiro apmērā.

"airBaltic" pagājušajā gadā saņēma valsts atbalstu pamatkapitāla palielināšanai 250 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%