Šteinbuka: Nepieļaujami, ka atbalsta pasākumi aizvien vairāk izskatās politiski

FDP publiskojusi Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumu par Latvijas stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam.

Tajā norādīts, ka valsts atbalsta pasākumu fiskālā ietekme uz 2020.gada vispārējo valsts budžeta bilanci ir 1,1 miljards eiro jeb 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus eksperti atzīst, ka prognozētā atbalsta pasākumu ietekme uz 2021.gada budžeta bilanci patlaban ir aplēsta 1,8 miljardu eiro apmērā jeb 6,2% no IKP.

Padome uzskata, ka atbalsts jau patlaban ir sasniedzis nepieciešamo apjomu un jaunu atbalsta pasākumu izveide nav nepieciešama. FDP norāda, ka vienlaikus ar lielo budžeta deficītu 2021.gadam prognozēta relatīvi zema IKP izaugsme tikai 3% apmērā. Fiskālā stimula efekts, kas sekmēs straujāku izaugsmi, paredzams no 2022.gada.

Padome atkārtoti atgādina, ka valdības fiskālā atbilde uz Covid-19 krīzi ir bijusi adekvāta pirmā viļņa laikā, bet nedaudz nokavēta, pārmērīga un ne tik labi mērķēta - otrā viļņa laikā. Prognozēts, ka 2021.gadā valsts parāds sasniegs 49% no IKP, 2022.gadā - 50% no IKP, savukārt 2023.gadā ir prognozēta parāda samazināšanās līdz 49% no IKP, kas simbolizē pakāpenisku atgriešanos pie ilgtspējīgas fiskālās politikas.

Kā atzīmē FDP, krīzei ir plaša spektra ietekme uz dažādiem ekonomikas sektoriem, piemēram, būvniecības nozare 2020.gadā pat ir piedzīvojusi izaugsmi. Līdz ar to FDP uzskata, ka valdības akceptētais vairāk nekā 200 miljonu eiro apjomīgais papildus valsts pasūtījums būvniecības nozarei neizskatās ekonomiski pamatots.

"Nedrīkst pieļaut, ka atbalsta pasākumi aizvien vairāk izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatoti. Ja iztērēsim pieļaujamo rezervi jau tagad, cik lielā mērā pieaugs valsts parāds gadījumā, ja Covid-19 trešais vilnis būs nozīmīgs un valsts atbalsts būs tiešām vitāli nepieciešams," pauda Šteinbuka.

Tāpat FDP uzsver, ka pozitīvs un nozīmīgs ir fakts, ka 2020.gadā un 2021.gadā izveidotajiem atbalsta pasākumiem nevajadzētu būt ievērojamai ietekmei uz nākamo gadu budžeta bilancēm, jo atbalsta pasākumi ir īstermiņa un tie neietekmē budžeta bāzi.

Padome atzinīgi vērtē arī nodokļu ieņēmumu veiksmīgo iekasēšanas tendenci. 2020.gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi samazinājās tikai par 0,76%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 11,3 miljardus eiro, bet nodokļu iekasēšanas plāns tika izpildīts 93,9% apmērā. "Ņemot vērā Covid-19 krīzes dziļumu, konsolidētā budžeta ieņēmumu gada rezultātus var uzskatīt par labiem," uzsvēra padomē.

FDP norādīja, ka ieņēmumu un īpaši nodokļu ieņēmumu plānu izpildei svarīgs priekšnosacījums ir ēnu ekonomikas ierobežošana. "Ņemot vērā mācības, kas gūtas Covid-19 krīzes vadīšanas laikā, valdībai ir īpaši jāpievēršas ēnu ekonomikas mazināšanai. Tā kā Covid-19 ierobežojumu periodā daļa uzņēmēju, it īpaši pakalpojumu sektorā, izvēlējās realizēt savu darbību neoficiāli, ir nepieciešami speciāli pasākumi, kas gan reintegrēs ēnu ekonomikā pārgājušos uzņēmējus, gan stimulēs jau iepriekš ēnu ekonomikas riskam pakļautās nozares darboties legāli," atzina padomē.

Kā akcentē FDP, valdībai jāturpina fiskālo risku monitorings un vieda risku vadība, īpaši saistībā ar valsts atbalsta, inflācijas un finanšu sektora riskiem. FDP ieskatā, pastāv riski, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ieviešana, kas ir viens no Latvijas ekonomikas atlabšanas nosacījumiem, var aizkavēties, un tās ekonomiskā un fiskālā ietekme var nesasniegt plānotos mērķus.

"Tāpat jāreķinās ar riskiem, kas izriet no politiski motivētas vēlmes palielināt izdevumus atbalsta pasākumiem, kam ir vāja saistība ar Covid-19, īpaši ņemot vērā 2022.gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas," norāda padome.