Banku analītiķi brīdina, ka turpmākajos mēnešos augs cenas (+INFOGRAFIKA)

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka 2021.gada martā pirmo reizi kopš pagājušā gada vidus Latvijā ir atkal vērojama neliela gada inflācija.

"Inflācijas atgriešanās noteikti nav pārsteigums un jau bija gaidāma, jo no marta visi ekonomikas rādītāji tiek salīdzināti ar pandēmijas sākumu pērnā gada pavasarī, kad ekonomiskā aktivitāte bija būtiski zemāka nekā pašlaik. Tādēļ turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās palielināties un līdz vasarai tā varētu sasniegt jau 2%," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka stabilās pārtikas cenas Latvijā šobrīd ir neliels pārsteigums, jo neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par aptuveni 30% un februārī sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada. "Pārtikas cenu stabilitāte Latvijā, visticamāk, gan neturpināsies un domāju, ka turpmākajos mēnešos tās varētu sākt palielināties arī Latvijā," piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka naftas cenas pasaules tirgos ir būtiski kāpušas kopš pērnā gada vidus un šobrīd stabilizējušās ap 60 ASV dolāriem par barelu. "Šobrīd to jau redzam degvielas cenās Latvijā, taču gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, nozīmēs arī siltumenerģijas tarifu kāpumu," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš arī atzīmēja, ka dažādu resursu cenu kāpumus pasaules tirgos arvien vairāk rada spiedienu uz ražotāju cenām rūpniecībā, kur, pēc ražošanas pārrāvumiem pērnā gada vidū, atsevišķās nozarēs ir izveidojies preču deficīts. Strauja pieprasījuma atkopšanās daudzos preču segmentos ir veicinājusi arī transporta izmaksu pieaugumu, un pēdējo mēnešu laikā ir vērojams inflāciju gaidu kāpums gan patērētājiem, gan ražotājiem un tirgotājiem.

"Tas nozīmē, ka inflācijas pieaugums tuvākajos mēnešos Latvijā varētu nebūt pārejošs," teica Āboliņš, prognozējot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā varētu augt par gandrīz 2%, savukārt gada vidējā inflācija nākamgad pārsniegs 2%.

"Vienlaikus ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un straujāku inflācijas pieaugumu šobrīd bremzē Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz ekonomisko aktivitāti pakalpojumu nozarēs. Tā rezultātā ir pieaudzis bezdarbs un mazinājies algu radītais spiediens uz iekšējam pakalpojumu cenām, kas martā augušas vien par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr, ja veiksmīgi izdosies kāpināt vakcinācijas tempus un mazināt ierobežojumus pakalpojumu nozaru darbībai, šī situācija varētu mainīties gada otrajā pusē," minēja Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka pandēmijas ēras deflācija ir beigusies agrāk par pašu pandēmiju, cenu līmenim martā par 0,3% pārsniedzot pirms gada izmērīto līmeni.

"Runājot par nākotni, nav šaubu, ka inflācija augs. Lai gan Eiropas Centrālai bankai nekādi neizdodas sasniegt savu 2% inflācijas mērķi, konverģences procesu dēļ Latvijā vidējā inflācija ilgākā laikā drīzāk būs virs, nevis zem šī līmeņa," teica Strautiņš.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājās par 0,3%.