• Egita,
  • Emīls,
  • Monvīds
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Norvēģu investori neapmierināti ar Latvijas valdības lēmumiem

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:35, 08.04.2021 3

Latvijas valdības lēmumi, kas skar tirdzniecības centru darbu, atstās iespaidu uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai ilgtermiņā un radīs jūtamas sekas visos komercīpašumu sektoros un Latvijas konkurētspējai reģionā, vēstulē Ministru kabinetam norāda Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā.


Avots: LETA

Vēstulē, kuru parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek pausts atbalsts Latvijā darbojošos tirdzniecības centru aicinājumam Latvijas valdībai, saglabājot uz tirdzniecības centriem attiecinātos Covid-19 pandēmijas ierobežojošos pasākumus, izstrādāt un ieviest atbalsta mehānismu, kas kompensētu šo ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsver, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā ar ieguldījumiem, kas uz patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro. "Norvēģu investoru vidū ir proporcionāli liels skaits ieguldītāju, kuri ieguldījuši nekustamo īpašumu sektorā, tajā skaitā Latvijā darbojošos tirdzniecības centru attīstībā. Tie ir vairāk nekā 100 miljonu vērti ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā un Rīgas pilsētvides attīstībā, kā arī daudzos miljonos mērāmas godprātīgi veiktas iemaksas Latvijas nodokļu sistēmā," teikts vēstulē.

Vienlaikus vēstulē minēts, ka Latvijas valdības Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtie tirdzniecības centru darbību ierobežojošie noteikumi ir atstājuši ievērojamu, negatīvu iespaidu uz centru darbību, liedzot tiem iespējas darboties savā jomā un gūt ienākumus, kas nodrošinātu iespējas segt to uzturēšanas izmaksas.

Vēstules autori uzsver, ka pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums ļaut atvērt tirdzniecības vietas ārpus tirdzniecības centriem vēl vairāk pasliktina situāciju un negodīgas konkurences apstākļus.

"Esošajā situācijā Latvijas valdības piemērotie ierobežojumi liedz ārvalstu investoriem īstenot Latvijas Satversmē noteiktās tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm un spēlētājiem," sacīts Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā Ministru kabinetam nosūtītajā vēstulē.

Tajā arī tiek izcelts, ka atšķirībā no citiem sektoriem, kur Latvijas valdība ir lēmusi par kompensējošu atbalsta mehānismu izstrādi, tirdzniecības centru attīstītājus un pārvaldītājus esošie mehānismi nesasniedz. "Šis, savukārt, esošo un potenciālo ārvalstu investoru pusē ir nolasāms kā signāls, ka uz tiem tiek attiecināti citi, nelabvēlīgāki noteikumi kā uz vietējiem tirgus spēlētājiem," uzskata vēstules autori.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka lielie tirdzniecības centri nav vien ēkas un būves, tā ir nozīmīga infrastruktūra Latvijas mazumtirdzniecības ekosistēmā, kuru bankrota rezultātā cietēji būs ne tikai ārvalstu investori, bet arī Latvijas iedzīvotāji - mazie uzņēmumi un nomnieki, mazumtirdzniecībā un saistītajās piegādes ķēdēs strādājošie.

Minētie investori ir ne tikai tirdzniecības centru attīstītāji, bet ir investējuši un attīsta arī citus komercīpašumus un līdz ar to ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks, pārliecināti Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā biedri.

"Latvijas valdības pret ārvalstu investoriem diskriminējošie lēmumi grauj Latvijas tēlu ārvalstu investoru acīs. Tas atstās iespaidu uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai ilgtermiņā, radot jūtamas sekas visos komercīpašumu sektoros un Latvijas konkurētspējai reģionā," sacīts vēstulē.

Kā liecina Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā mājaslapā pieejamā informācija starp kameras biedriem ir arī uzņēmums "Linstow Baltic", kas apsaimnieko tirdzniecības centru "Origo". Uzņēmums pieder Norvēģijas "Linstow". Iepriekš "Linstow Baltic" apsaimniekoja arī tirdzniecības centrus "Alfa" un "Mols". Šo tirdzniecības centru īpašniece ir Norvēģijas kompānija "AMD Holding".

LETA jau ziņoja, ka no trešdienas var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. To paredz valdības 1.aprīlī pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa.

Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām, grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.

Lasīt visus komentārus (3)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
  • Lifeisgood 10.04.2021 14:55
    Nu kam tagad ir viegli?
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • Lai 10.04.2021 14:27
    Lai tie norvēği ieskrienas!!! Diktēs te savus noteikumus :( Lai savāc savus lielveikalus un lasās!
    Ziņot redaktoram Atbildēt
    • oooo 14.04.2021 08:12
      Latviešiem vispār nav lielveikalu. Visi lielveikali ir ārzemju. Latviešiem ir mazi veikaliņi pašu izdzīvošanai, kuriem neļauj strādāt. Latviešiem drīzi vispār nekas nepiederēs. Ekonomiskie slepkavas visu sagraus.
      Ziņot redaktoram
    • Pievienojieties diskusijai
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kariņš: Atceļot ierobežojumus, ir loģiski pakāpeniski samazināt sniegto atbalstu

Ja valdība atceļ ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, tad ir loģiski arī pakāpeniski samazināt ierobežojumu dēļ sniegto atbalstu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ekonomika Latvijā sievietes vidēji pelna par 22,3% mazāk nekā vīrieši (+INFOGRAFIKA)

Latvijā sievietēm stundas vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija par 22,3% mazāka nekā vīriešiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz provizoriskiem aprēķiniem.

Ekonomika BigBank Latvijas filiāle sākusi piedāvāt hipotekāro kredītu ar atlikto maksājumu

"BigBank" Latvijas filiāle jaunajām ģimenēm sākusi piedāvāt hipotekāro kredītu ar atlikto maksājuma grafiku, pavēstīja bankā.

Ekonomika Latvijā elektrība kļūst ievērojama dārgāka. Ko varam gaidīt?

Šogad pieaugusi ne tikai dabasgāzes, bet arī elektrības cena. Salīdzinot ar pagājušā gada vidu, šogad jūnija sākumā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena biržā bijusi par 58% augstāka. Elektrības cena rēķinos veido aptuveni trešdaļu, un tirgotāji atzina, ka vismaz daļai patērētāju tarifs pieaugs, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Lasiet arī

Ekonomika Pērn Latvijas mazumtirdzniecībā ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu

Pērn Latvijas mazumtirdzniecības nozarē tika ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu, liecina tirgus pētījumu kompānijas "NielsenIQ" veiktais pētījums.

Ekonomika Rīgā ļaus izsniegt preces ārpus tirdzniecības centru telpām

Rīgas pilsētas būvvalde atļaus veikt iepriekš iegādātu preču izsniegšanu speciāli šim mērķim paredzētos punktos ārpus lielo tirdzniecības centru telpām, neprasot komersantiem saskaņojumu šādu darbību veikšanai, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Sabiedrība Pie atkal strādāt sākušiem veikaliem veidojas garas rindas

Pirmajā dienā, kad ārpus lielajiem tirdzniecības centriem klātienē atkal var strādāt citi veikali, daudzviet pie tiem iedzīvotāji izveidoja garas rindas, novēroja aģentūra LETA.