Norvēģu investori neapmierināti ar Latvijas valdības lēmumiem

Vēstulē, kuru parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek pausts atbalsts Latvijā darbojošos tirdzniecības centru aicinājumam Latvijas valdībai, saglabājot uz tirdzniecības centriem attiecinātos Covid-19 pandēmijas ierobežojošos pasākumus, izstrādāt un ieviest atbalsta mehānismu, kas kompensētu šo ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsver, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā ar ieguldījumiem, kas uz patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro. "Norvēģu investoru vidū ir proporcionāli liels skaits ieguldītāju, kuri ieguldījuši nekustamo īpašumu sektorā, tajā skaitā Latvijā darbojošos tirdzniecības centru attīstībā. Tie ir vairāk nekā 100 miljonu vērti ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā un Rīgas pilsētvides attīstībā, kā arī daudzos miljonos mērāmas godprātīgi veiktas iemaksas Latvijas nodokļu sistēmā," teikts vēstulē.

Vienlaikus vēstulē minēts, ka Latvijas valdības Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtie tirdzniecības centru darbību ierobežojošie noteikumi ir atstājuši ievērojamu, negatīvu iespaidu uz centru darbību, liedzot tiem iespējas darboties savā jomā un gūt ienākumus, kas nodrošinātu iespējas segt to uzturēšanas izmaksas.

Vēstules autori uzsver, ka pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums ļaut atvērt tirdzniecības vietas ārpus tirdzniecības centriem vēl vairāk pasliktina situāciju un negodīgas konkurences apstākļus.

"Esošajā situācijā Latvijas valdības piemērotie ierobežojumi liedz ārvalstu investoriem īstenot Latvijas Satversmē noteiktās tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm un spēlētājiem," sacīts Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā Ministru kabinetam nosūtītajā vēstulē.

Tajā arī tiek izcelts, ka atšķirībā no citiem sektoriem, kur Latvijas valdība ir lēmusi par kompensējošu atbalsta mehānismu izstrādi, tirdzniecības centru attīstītājus un pārvaldītājus esošie mehānismi nesasniedz. "Šis, savukārt, esošo un potenciālo ārvalstu investoru pusē ir nolasāms kā signāls, ka uz tiem tiek attiecināti citi, nelabvēlīgāki noteikumi kā uz vietējiem tirgus spēlētājiem," uzskata vēstules autori.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka lielie tirdzniecības centri nav vien ēkas un būves, tā ir nozīmīga infrastruktūra Latvijas mazumtirdzniecības ekosistēmā, kuru bankrota rezultātā cietēji būs ne tikai ārvalstu investori, bet arī Latvijas iedzīvotāji - mazie uzņēmumi un nomnieki, mazumtirdzniecībā un saistītajās piegādes ķēdēs strādājošie.

Minētie investori ir ne tikai tirdzniecības centru attīstītāji, bet ir investējuši un attīsta arī citus komercīpašumus un līdz ar to ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks, pārliecināti Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā biedri.

"Latvijas valdības pret ārvalstu investoriem diskriminējošie lēmumi grauj Latvijas tēlu ārvalstu investoru acīs. Tas atstās iespaidu uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai ilgtermiņā, radot jūtamas sekas visos komercīpašumu sektoros un Latvijas konkurētspējai reģionā," sacīts vēstulē.

Kā liecina Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā mājaslapā pieejamā informācija starp kameras biedriem ir arī uzņēmums "Linstow Baltic", kas apsaimnieko tirdzniecības centru "Origo". Uzņēmums pieder Norvēģijas "Linstow". Iepriekš "Linstow Baltic" apsaimniekoja arī tirdzniecības centrus "Alfa" un "Mols". Šo tirdzniecības centru īpašniece ir Norvēģijas kompānija "AMD Holding".

LETA jau ziņoja, ka no trešdienas var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. To paredz valdības 1.aprīlī pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa.

Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām, grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.