• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kariņš: Pandēmijas izraisītā krīze ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:35, 07.03.2021


Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze jāizmanto tautsaimniecības gudrai reindustrializācijai, šonedēļ Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).


Foto: LETA

Pēc viņa paustā, gan Eiropas sniegtais tautsaimniecības atbalsts, gan citi instrumenti ir jāizmanto valsts gudrai reindustrializācijai. Piemēri no vēstures liecinot, ka valstīs, kur aug rūpniecība un ražošana, aug arī labklājība, kur tā samazinās - iestājas stagnācija, pieaug nabadzība.

Valdības vadītājs uzskata, ka visiem spēkiem ir jātiecas uz Latvijas ražošanas un eksporta sektora gudru attīstību. Diskutējot par Latvijas plānu Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānismā pieejamā finansējuma ieguldīšanu, viņš uzsvēra, ka, tāpat kā kopējai ekonomiskās attīstības vīzijai, tam ir jābūt vērstam uz tautsaimniecības gudru reindustrializāciju. Pēc viņa domām, tas stiprinātu valsts ekonomiku ilgtermiņā, ļautu veicināt algu līmeņa kāpumu un iedzīvotāju labklājību.

"Pandēmijas izraisītā krīze ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku. Lai arī mūsu visu uzmanība šobrīd ir vērsta uz pandēmijas radīto grūtību pārvēšanu, mums ir jāstrādā pie mūsu tautsaimniecības pārveidošanas, lai ilgtermiņā mūsu ekonomika kļūtu daudz spēcīgāka, mēs ražotu preces ar aizvien augstāku pievienoto vērtību un mūsu iedzīvotāju labklājība augtu," pauda Kariņš.

Viņš arī aicināja stratēģiskās vadības grupu iesaistīties šī mērķa sasniegšanā un Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna pilnveidošanā.

Visām ES dalībvalstīm Atjaunošanas un noturības mehānismā ir pieejams finansējums ekonomikas atveseļošanai. Valdība ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) savu plānu, taču darbs pie tā pilnveidošanas kopā ar sociāliem un sadarbības partneriem turpinās.

Jau ziņots, ka pēc EK komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna gala versija tiks iesniegta EK un ES Padomē līdz 30.aprīlim.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «ByteDance» noraida ASV prasību pārdot «TikTok»

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

Ekonomika Latvijā ieguldījumi attīstībā vairākkārt atpaliek no ES valstu vidējā līmeņa

Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vairākkārt atpaliek no pasaules attīstīto valstu un Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa.

Ekonomika Latvijas Bankas «Maksājumu radars» novērojis mobilo darījumu pieaugumu (+VIDEO)

Pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem.

Ekonomika Nākamnedēļ atklās aviokompānijas «Norwegian» bāzi Rīgā

Nākamnedēļ, 30.aprīlī, plkst.10.30 atklās aviokompānijas "Norwegian" pastāvīgo bāzi Rīgā.

Lasiet arī

Sabiedrība Daugavpils domes priekšsēdētāja Elksniņa ienākumi palielinājušies 2,5 reizes

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ienākumi pērn palielinājušies 2,5 reizes, sasniedzot 67 531 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Ekonomika Šogad Rīgas ostā plānoti 67 kruīza kuģu ienācieni

Šī gada kruīza sezonā Rīgas ostā patlaban pieteikti 67 kruīza kuģu ienācieni, kas ir par piecām vizītēm vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kriminālziņas VID aptur PVN izkrāpēju grupējuma darbību - uzlikti aresti 58 automobiļiem

Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Sabiedrība Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.