Attālināti pēdējā gada laikā strādājuši aptuveni puse darba ņēmēju

Viņa prezentēja LDDK veiktā pētījuma rezultātus, kuri liecina, ka 44% darba ņēmēji izmantojuši elastīgu darba grafiku, bet vēl 40% izmantojuši summētā darba laika iespēju.

LDDK veiktā izpēte liecina, ka aptuveni trešajai daļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība, tostarp visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, kā arī nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Savukārt profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār.

Stepiņa sacīja, ka uzņēmumi pārsvarā sniedz papildus atbalsta pasākumus darbiniekiem, kuriem ir kāda aprūpes atbildība, vienlaikus daļa uzņēmumu nepārzina situāciju ar šādiem darbiniekiem.

Pētījums atklājis, ka 86% uzņēmumu darbiniekiem, kuriem ir kāda aprūpes atbildība, piedāvā elastīgas darba formas, bet 12% uzņēmumu elastīgas darba formas netiek piedāvātas. 1% uzņēmumu šādiem darbiniekiem piedāvā strādāt attālināti, bet vēl 1% - daļēji attālināti.

Līdztekus, kā norādīja Stepiņa, pētījumā secināts, ka vidējiem un īpaši lielajiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas nodrošināt finansiāli ietilpīgus risinājumus darbinieku atbalstīšanai, piemēram, bērnudārzu vasaras mēnešos uzņēmuma darbinieku bērniem vai aukles pakalpojumus. Tāpat arī materiāli stimulējošus atbalsta pasākumus - papildu atvaļinājuma pabalstus, pabalstus svētkos un jubilejās, kā arī pabalstus, kas tiek piešķirti, bērnam piedzimstot vai uzsākot skolas gaitas.

Kā izplatītākos atbalsta pasākumus Latvijā, ko saviem darbiniekiem nodrošina darba devējs, Stepiņa minēja veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu nelaimes gadījumiem un transporta kompensācijas.

"Būtisks atbalsts darbiniekiem ir darbalaika elastīgums, piemēram, elastīgs darba grafiks un attālināta darba iespējas, kas palīdz līdzsvarot darba un privāto dzīvi," sacīja Stepiņa. Kā galvenos ieguvumus elastīgai darbalaika organizācijai, Stepiņa uzskaitīja zemāku stresa līmeni, resursu ietaupījumu, darbinieku lojalitāti, kā arī iespēju piesaistīt jaunos talantus un paaugstināt darba rezultātus vai produktivitāti.

Stepiņa pauda, ka novēršot iemeslus, kas kavē personas aktīvi iesaistīties darba tirgū, ir iespējams mazināt bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju nepietiekamo iesaisti darba tirgū, paaugstināt šo personu ienākumu līmeni un sociālo drošību gan nodarbinātības periodā, gan arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Konference "Līdzsvars visiem" tiek rīkota Eiropas Savienības programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" (2014-2020) līdzfinansētā projekta "Līdzsvars visiem (B4A)" ietvaros.

LDDK dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK apvieno un pārstāv 114 nozaru līderus - uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 68 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.