Vai lidojumi joprojām ir tikpat droši? Covid-19 pandēmija to varot ietekmēt

Vienlaikus viņš pauda, ka tad, kad nozarē atkal sāksies augšupeja, šādi apstākļi varētu tikt izskausti, jo konkurence spiedīs lidsabiedrībām pēc iespējas ātrāk atjaunot darbību.

Gorodcovs uzsvēra, ka, sākoties krīzei, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra izstrādāja ļoti precīzas vadlīnijas, balstoties uz riska novērtējumu, uz cik ilgu laiku CAA drīkst pagarināt, piemēram, pilotu licenču termiņu, veselības apliecību termiņu, dažādu sertifikātu termiņus, kuri beidzas tieši pandēmijas laikā.

"Visas šīs iespējas jau ir izsmeltas. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, un ir beigusies arī lielākā daļa no termiņu pagarinājumiem. Tas nozīmē, ja pandēmija turpinās, tad Eiropas valstis, tikai balstoties uz riska novērtējumiem, dažādu licenču un sertifikātu termiņus vairs nevarēs pagarināt. Attiecīgi ir gaidāms ļoti liels spiediens uz uzraudzības iestādēm. Vienlaikus arī mēs nozarē nestrādājam pirmo dienu, krīzes jau ir bijušas, un mēs ļoti labi zinām, uz kā nozarē mēdz ekonomēt un kam mums pievērst uzmanību. Taču riski, protams, pastāv," sacīja CAA direktors.

Jautāts vai krīze tiek izmantota, lai risinātu pirms pandēmijas Eiropā novēroto gaisa telpas pārslodzes problēmu, Gorodcovs norādīja, ka tas tiek darīts.

"No vecajām kļūdām ir jāmācās un pēc krīzes tās vairs nedrīkst atkārtot. Visi ļoti labi saprot, ka brīvās debesis ir līdz tam brīdim, kad atsāksies lidojumi, un problēma nekur nepazudīs, tā atgriezīsies. Tādēļ Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un "Eurocontrol" ir izstrādājusi jaunu koncepciju un jaunu regulas projektu, kas ir vērsts uz Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas efektivitātes palielināšanu. Tostarp domāts, lai debesīs vairs neatgrieztos sastrēgumi. Ir paredzēts izveidot jaunu iestādi, kas būs centralizēts aeronavigācijas datu piegādātājs. Iecere ir, ka, ja kādā Eiropas vietā gaisa satiksmes vadības kontrolieri nav pilnībā noslogoti un vadāmo lidmašīnu skaits ir mazāks, nekā viņi spēj apkalpot, savukārt citur lidmašīnu ir pārāk daudz, tad, izmantojot šos centralizētos datus, viņi var pieslēgties un atslogot kontrolierus, kuriem papildu resursu vairs nav," klāstīja Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka tas ir ļoti ambiciozs projekts, bet tieši vērsts uz to, lai sastrēgumi Eiropas gaisa telpā vairs neatkārtotos, jo pirms pandēmijas lietotie risinājumi vairs nestrādāja.

"Jaunās regulas projekts jau ir ticis diezgan tālu, un dalībvalstis jau sniedz savus komentārus, priekšlikumus, iebildumus," piebilda CAA vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka jaunā sistēma paredz, ka, piemēram, "Latvijas gaisa satiksmes" dispečeri varēs pieslēgties un vadīt lidojumus virs Vācijas vai Francijas, un, kad pārslodzes problēma pazudīs, viņi to pārtrauks, proti, tas notiks dinamiskā veidā. Tāpat regulā ir iecerēti citi pasākumi, lai, piemēram, palielinātu izmaksu efektivitāti.

Gorodcovs sacīja, ka Latvijā iecerētais projekts lidostu "Rīga", "Latvijas gaisa satiksmi" un aviokompānijas saslēgt vienotā informācijas sistēmā, kas ļaus paātrināt lidmašīnu apkalpošanu, pandēmijas dēļ par pusgadu ir aizkavējies, bet darbs pie tā turpinās un šā gada vidū plānots tā noslēgums.

"Lidosta "Rīga" nav pārslogoto lidostu sarakstā, kurām vienota kopīgu lēmumu pieņemšanas koncepcija būtu jāievieš obligāti, bet pie šāda lēmuma mēs nonācām straujās izaugsmes dēļ, jo nebija citu iespēju, kā palielināt efektivitāti, kā vien ieviešot šo koncepciju. Tā paredz, ka visi apkalpojošie dienesti un gaisa satiksmes institūcijas ir saslēgtas vienotā sistēmā, un informācija par katru ielidojošo un izlidojošo reisu visu laiku tiek atjaunināta. Tādēļ, ja, piemēram, izlidošana kaut kādu iemeslu dēļ kavējas, pasažieri atrodas lidostas terminālī, nevis nīkst lidmašīnā, kura savukārt stāv rindā pie skrejceļa ar strādājošiem dzinējiem," pauda CAA direktors.

Viņš atzīmēja, ka šāds risinājums būtu ērtāks gan pasažieriem, gan aviosabiedrībām, bet galvenais nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi, nekā tas ir lidmašīnai stāvot skrejceļa malā un dedzinot fosilo degvielu.

"Savlaicīga koordinācija notiek arī ielidojot, lai, kad lidmašīna nolaižas, tai jau ir vieta pie termināļa vai stāvvietā un nav jāgaida. Tas viss ir vērsts uz to, lai cilvēkiem būtu ērtāk, lai samazinātu izmaksas un galvenais mazāk kaitētu apkārtējai videi," skaidroja Gorodcovs.