Asociācija: Plānotā nodeva mobilajiem tālruņiem un cietajiem diskiem ir absurda

Viņš norādīja, ka dialogs ar nozari ir iztrūcis, tāpēc pašreiz ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1,5 eiro un 2,85 eiro gabalā.

"Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības," uzsvēra Āriņš.

Viņš norādīja, ka mobilo ierīču loma iedzīvotāju ikdienā ir mainījusies, lielai daļai ierīču kalpojot ne tikai par saziņas rīkiem, bet arī veidu, kā klausīties mūziku vai lasīt grāmatas.

Pēc asociācijā paustā, ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, KM nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks esot cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

"Tas, kādi bija iedzīvotāju paradumi, lietojot vēsturiskos datu nesējus, nav salīdzināms ar šā brīža iespējām, jo mūzika tiek straumēta no legālām vietnēm un grāmatas tiek likumīgi iegādātas e-grāmatnīcās. Tātad mobilo ierīču lietotājs jau ir samaksājis par autora darba izmantošanu, līdz ar to faktiski sanāk, ka ministrija vēlas, lai iedzīvotāji nākotnē par to maksā vairākkārtīgi," teica Āriņš.

Viņš piebilda, ka tik pat neskaidrs ir jautājums par tām ierīcēm, kurās šādu datu uzglabāšanas un kopēšanas funkcijas pēc būtības nav.

"Kāpēc ir vēlme ieviest "mobilo ierīču nodokli", kas ir netaisnīgs un uzliek papildus slogu gan ierīču izplatītājiem, gan tirgotājiem?" retoriski jautāja Āriņš.

Asociācijā arī uzsvēra, ka KM nav bijusi korekta attiecībā pret saviem sociālajiem partneriem, un šī attieksme izpaužas arī lēmuma pieņemšanas steigā, kas Covid-19 ēnā ir "nekoleģiāls signāls ikvienam uzņēmējam Latvijā un rada bažas, ka jaunā nodeva tiek virzīta ar visiem iespējamiem līdzekļiem".

"Gan tādi lielie uzņēmumi kā, piemēram, "Latvijas mobilais telefons", "Bite Latvija", "Tet", "Telia Latvija" un citi, gan arī mazāki savus finanšu gadus plāno savlaicīgi. Jauna nodeva laikā, kad jādara viss, lai ekonomika atveseļotos, šķiet kā paralēlā pasaule tam, ko valdība dara trauslās ekonomiskās situācijas stabilizēšanai," sacīja Āriņš.

LIA ir nepieņemama arī KM rīcība, pērn, pēc asociācijā paustā, nekorekti īstenojot atkārtotu pētījumu, kas atbalstītu ministrijas pašreiz izvirzīto retoriku un ieceri viedtālruņiem un datoriem piedēvēt tādu pašu nozīmi kā vēsturiskajiem datu nesējiem.

"Šāda prakse neliecina par procesa caurspīdību un ir klajā pretrunā ar labas pārvaldības prakses principiem," pārliecināts Āriņš.

Asociācijā atgādināja, ka KM vēl 2019.gadā bija īstenojusi pētījumu "Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi". Tajā, analizējot viedtālruņu izmantošanas paradumus, tika noskaidrots, ka respondentu skaits, kas izmanto viedtālruni legāli iegūto autoru darbu kopēšanai un kopiju glabāšanai, ir neliels, tāpēc jautājums par jauna nodokļa ieviešanu tālāk netika virzīts.

"Acīmredzot ar mērķi uzturēt jaunā nodokļa nepieciešamību dienaskārtībā, KM īstenoja vēl vienu pētījumu 2020.gadā - "Privātkopēšanas aktivitāte Latvijas iedzīvotāju vidū", tam piemērojot astoņus gadus vecu metodoloģiju un nerēķinoties, ka mobilo ierīču izmantošanas paradumi un iespējas šo gadu laiku ir būtiski mainījušās," pauda asociācijā.

Tajā arī norādīja, ka pētījuma dati nodevas pamatošanai tiek izmantoti tendenciozi un tiek interpretēti aplami. Piemēram, pētījumā tika secināts, ka likumīgi iegūtus, ar autortiesībām aizsargātus darbus savai personiskai lietošanai gada laikā reproducējuši (kopējuši) 14% respondentu. Tiek minēts, ka 32% šim mērķim izmantojuši viedtālruņus, taču, pēc asociācijā paustā, netiek pateikts, ka šie 32% ir aprēķināti no 14% respondentu, kuri atklājuši, ka veic privātkopēšanu. "Tas nozīmē, ka realitātē viedtālruni privātkopēšanai izmanto vien aptuveni 5% respondentu," uzsvēra LIA.

Asociācijā arī atzīmēja, ka jaunākie Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes dati liecina, ka pērn mobilo sakaru pakalpojumus vien Latvijā lietoja vairāk nekā divi miljoni klientu, kas ievērojami pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu. "Līdz ar to ir skaidrs, ka, jaunā nodeva skartu visus, kas iegādājas viedtālruni, neatkarīgi no ierīces funkcijām un to lietošanas paradumiem," piebilda Āriņš.

Kā aģentūru LETA informēja KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, datu nesēju atlīdzība (DNA) nav ne nodoklis, ne nodeva, bet ir tieši autoriem pārskaitāmi līdzekļi par viņu autordarbu vai izpildījuma - filmas, mūzikas, grāmatas, rakstu, fotogrāfiju, teātra izrāžu un citu izmantošanu, kopēšanu personiskām vajadzībām kādā ierīcē vai datu nesējā. Zommere atzīmēja, ka patlaban KM atbilstoši sabiedrības viedierīču lietošanas paradumu izmaiņām aktualizē DNA ierīču / iekārtu sarakstu.

KM vēlreiz uzsver, ka valstij un autortiesību organizācijām nav fiziskas iespējas pārbaudīt, vai katrs konkrētais cilvēks neizmanto ierakstīšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas autordarbu kopēšanai, tāpēc pēc garām diskusijām vairumā Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijā jau no 2005.gada ieviesta un darbojas DNA, respektīvi, neliela naudas summa tiek maksāta autoriem par katru iegādāto datu nesēju, kuram ir kopēšanas funkcija. Arī Latvija ir sekojusi vairuma Eiropas valstu piemēram, izvēloties tieši šādu atlīdzības iekasēšanas veidu - ievedot valstī datu nesējus, ražotāji un tirgotāji samaksā DNA.

Zommere skaidroja, ka 22 ES dalībvalstīs ir spēkā šāda DNA iekasēšanas kārtība, bet tikai Latvijā un Bulgārijā mobilie telefoni vēl līdz šim nav iekļauti DNA sarakstā.

Viņa skaidroja, ka teorētiska iespēja maksāt autoriem vai izpildītājiem DNA no valsts budžeta, ko Eiropas tiesu prakse atzinusi par neakceptējamu. Šādā gadījumā DNA maksātu visi valsts nodokļu maksātāji, pat tie, kuriem nav neviena viedtālruņa, datora vai datu nesēja vai arī otra alternatīva - kopēšana privātām vajadzībām tiktu aizliegta un būtu sodāma darbība - vienīgā valsts ES, kurā ir šāda prakse, ir Īrijā.

Zommere vērsa uzmanību, ka Latvijā pēc jaunajiem grozījumiem sarakstā būs piecas ierīces, kamēr, piemēram, Igaunijā tās ir 12, bet Lietuvā pat vairāk nekā 30. Latvijā plānotais DNA maksas apmērs viedtālruņiem - fiksēta maksa 1,5 eiro- ir viens no mazākajiem, piemēram, Francijā, Portugālē, Zviedrijā tas var sasniegt vairāk par desmit eiro, bet Igaunijā - no 3 līdz 8 eiro, bet Lietuvā - 4,30 eiro.

KM pārstāve norādīja, ka Latvijā datoru vai datoru cieto disku DNA apmērs ir fiksēta 2,85 eiro maksa, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā tās apmērs ir 3,50 eiro, bet Lietuvā - 4,30 eiro. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija patlaban ir viena no valstīm, kur DNA ir viszemākā, turklāt arī ar DNA apliekamo iekārtu skaits un apjoms ir viens no zemākajiem ES.

"Pat salīdzinot ar mūsu kaimiņiem. Latvijā datu nesēja atlīdzības apjoms uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā bija 17 eirocenti, kamēr, piemēram, Lietuvā - 1,07 eiro, bet, piemēram, Francijā - pat gandrīz trīs ar pusi eiro," pauda KM pārstāve.

Zommere skaidroja, ka KM izveidotā darba grupā pie šī jautājuma strādā gan tiesību īpašniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji, gan nesēju un iekārtu izgatavotāju, un komersantu, kas ieved Latvijā nesējus vai iekārtas, interešu pārstāvji.

Viņa atzīmēja, ka ir saprotama lielo tirgotāju pozīcija, jo DNA par katru ierīci palielina lielo uzņēmumu izmaksas, taču jāņem vērā, ka diskusijas par šo jautājumu ilgst gadiem. Zommere uzsvēra, ka nekad nebūs "īstais laiks", vienalga, vai atsauces notiek uz Covid-19, citu krīzi vai "nelabvēlīgu ekonomisko situāciju". Tāpat vienmēr varēs atrast kādu punktu aptaujas metodoloģijā, kas būtu diskutējams, bet būtība no tā nemainās - DNA ir taisnīgs mehānisms, kas nodrošina autoru darbu aizsardzību, pieļāva KM pārstāve.

Zommere norādīja, ka mūzikas un citu ar autortiesībām aizsargātu darbu straumēšana neizslēdz to, ka datu nesējos un iekārtās citi darbi tiek kopēti un uzglabāti. Ja cilvēks, piemēram, seriālu skatās straumēšanas platformā, bet dziesmas video vai kādu fotogrāfiju no draugiem saņem un pārsūta kādam tālāk, viedtālrunis jau ir izveidojis tā kopiju personīgai lietošanai.

Pievēršoties pētījumiem, Zommere uzsvēra, ka pētījumus veikusi, ne tikai KM, bet arī mobilo ierīču un datortehnikas tirgotāji. Pēc viņas paustā, visi līdz šim veiktie pētījumi apliecina to, ka ar autortiesībām aizsargājamu darbu kopēšana privātām vajadzībām Latvijā notiek.

Jau vēstīts, ka datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, kā arī visa veida cietos diskus. Noteikumi, kas paredz šīs izmaiņas, varētu stāsties spēkā 1.aprīlī.

Kultūras ministrija piedāvā noteikt datu nesēju nodevu viedtālruņiem 1,50 eiro, bet par visa veida cieto disku iegādi likme būs 2,85 eiro.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale pagājušā gada decembra beigās pavēstīja, ka noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, kas reglamentē datu nesēju atlīdzību noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ierakstu un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas datu nesēju atlīdzību, iekļaujot tajā arī mobilos tālruņus un datoru cietos diskus.