• Jadviga,
  • Laura
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Latvijā pērn par 10,8% samazinājies bezskaidrās naudas maksājumu apmērs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:16, 25.02.2021

Bezskaidrās naudas maksājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 10,8% un veidoja 181,1 miljardu eiro, kamēr bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 5%, sasniedzot 557,6 miljonus, pavēstīja Latvijas Bankā.


Avots: LETA

Centrālajā bankā informēja, ka Latvijā 2020.gadā veikts 557,6 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu 181,1 miljarda eiro apmērā, proti, vidēji dienā veikti 1,5 miljoni maksājumu 494,8 miljonu eiro apmērā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, lielākie maksājumu kopapjoma samazinājumi pagājušajā gadā bija ārvalstu valūtā, tostarp karšu maksājumiem par 39% un kredīta pārvedumiem par 43,8%.

"Pēc maksājumu skaita 2020.gads salīdzinājumā ar 2019.gadu tika noslēgts ar 5% pieaugumu. 2020.gada otrajā pusgadā, pielāgojoties dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotāju maksājumos bija vērojams vairāk nekā 10% pieaugums, kas ar uzviju kompensēja kritumu, kurš tika piedzīvots 2020.gada pirmajā pusgadā," atzīmēja Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

Latvijas Bankā norādīja, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi, veidojot 65,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita, un klientu kredīta pārvedumi, veidojot 33,3% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita.

Lai nodrošinātu karšu maksājumus, 2020.gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2,2 miljonus maksājumu karšu. No tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41,7 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu (POS) un 912 bankomātu.

2020.gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3,2 miljonus klientu norēķinu kontu jeb vidēji 1,7 norēķinu kontus uz vienu iedzīvotāju.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro, ceturtdien vienojās vadības grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam.

Ekonomika «GSP+» Uzbekistānai: ekonomiskie ieguvumi un nozīmīgu pārmaiņu atzīšana valstī

Šī gada 9. aprīlī Eiropas komisija nolēma iekļaut Uzbekistānu to valstu sarakstā, kuras var izmantot GSP+ preferenču sistēmu tirdzniecībā ar Eiropas savienību.

Ekonomika Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Ekonomika Pērn Latvijas mazumtirdzniecībā ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu

Pērn Latvijas mazumtirdzniecības nozarē tika ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu, liecina tirgus pētījumu kompānijas "NielsenIQ" veiktais pētījums.

Lasiet arī

Sabiedrība Arvien biežāk vecāki šķiroties nespēj vienoties par bērna aizgādību

Ievērojami ir pieaugusi nepieciešamība sagatavot bāriņtiesu atzinumus lietās, kad vecāki šķiršanās gadījumā nespēj vienoties par bērna saskarsmes un aizgādības tiesībām, apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju par darbu aizvadītajā gadā, secinājusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).

COVID-19 Latvijā turpina augt Covid-19 saslimstības rādītājs

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Sabiedrība Eksperts: videonovērošanas tīkls var izrādīties nevajadzīga naudas izsviešana

Ideja par vienotu visas valsts videonovērošanas tīklu nav slikta, tomēr ir vairākas nianses, kuras šo projektu var padarīt par milzīgas naudas nevajadzīgu izsviešanu, aģentūrai LETA atzina apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.