Frizētavās jau garas rindas; aizdomas, ka daudzi turpinās darbu nelegāli

Uzrunātie atzinuši, ka, no vienas puses, jāpriecājas, jo, lai arī ar ļoti nopietniem ierobežojumiem, tomēr varēs strādāt, no otras puses, peļņa ies mazumā, bet klienti būs spiesti stāvēt garās rindās, un, ļoti iespējams, par pakalpojumiem vajadzēs maksāt vairāk nekā iepriekš.

Friziere Benita Kozlovska īrē telpas un arī iepriekš nelielajā zālē strādāja viena pati. Klienti pēdējā laikā zvanot katru dienu, un retu reizi zvanu esot mazāk par 20 dienā. Šobrīd tiek veidota frizēties gribētāju rinda, un pēdējiem varot nākties gaidīt pat līdz trīs nedēļām, kamēr tiks pie meistares.

Respektējot jauno kārtību, vienam klientam būs jāatvēl vairāk laika nekā iepriekš un vēl pēc katra jāievēro pauze. Ja agrāk, kamēr vienai klientei bija nokrāsoti mati un viņa gaidīja, kamēr krāsa iedarbosies, meistare varēja nogriezt matus vīrietim vai bērnam, tad tagad tas nebūs iespējams, jo apkalpot var tikai vienu klientu. Piemēram, ja agrāk maiņā varēja apkalpot 10 klientus, tad tagad to būs uz pusi mazāk un gaidītāju rinda, protams, stiepsies garumā.

“Klienti katru dienu piesakās ļoti aktīvi,” stāstīja frizieris Ingus Maršals. “Jūtams, ka cilvēki tiešām noilgojušies pēc mūsu pakalpojumiem. Zvana ne tikai pastāvīgie klienti, bet arī sveši. Rindā var nākties gaidīt kā minimums vismaz divas nedēļas.”

Paši frizieri pēc vairāk nekā divus mēnešus garās pauzes jūtoties traki, jo nebija iespējas strādāt un pelnīt. Maršals: “Ja agrāk “Skaistuma asamblejas” pirmajā stāvā vienlaikus varēja strādāt seši meistari, tad tagad noteikumu dēļ tikai divi.”

Sociālajos tīklos frizieri izveidojuši savas grupas, kurās dalās ar pieredzi. Ne viens vien 1.martā tomēr strādāt nesāks, jo nevarēs izpildīt noteiktos ierobežojumus.

Ir meistari, kuri ar saloniem pārtraukuši līgumus un tik drīz neplāno atgriezties. Daļa turpinās pakalpojumus sniegt mājās, kā saka, pelēkajā zonā. Klientu viņiem pietiek, un tad kādēļ atgriezties salonā, īrēt darba vietu un daļu nopelnītā atdot frizētavas īpašniekam?

Maršalam esot zināmas vairākas frizētavas Rīgā, kas jau izpārdod savu inventāru, jo netiks vairs atvērtas. Ir iekrājušies nodokļu un citi parādi, nereti jāmaksā arī soda procenti par laikā nenomaksātu īri utt. Tāpat ir tādi saloni, kuri joprojām neplāno vērt durvis klientiem, jo paredzamais apgrozījums neļaus nopelnīt tik, lai samaksātu parādus, regulāros rēķinus un vēl kaut ko nopelnītu.

Frizieris prognozē, ka gan minēto, gan citu iemeslu dēļ (matu kopšanas veidošanas u.c. produktu sadārdzināšanās) daudzās frizētavās paaugstināsies cenas.

Divu frizētavu saimnieks Elgars Roga neslēpa, ka no 1.marta pirmajās dienās pieraksts jau ir pilns – klienti laikus pieteikušies. Rinda veidojas ātri. Priecējot, ka telpas ir tik lielas, ka nebūšot problēmu tās pielāgot jaunajiem noteikumiem.

Roga: “Saviem pakalpojumiem pagaidām cenas necelsim. Teorētiski to varētu darīt, bet šobrīd grūti ir visiem, tajā skaitā mūsu klientiem. Skatīsimies, kas notiks tālāk.”

Uzņēmējs pieļauj, ka, situācijai normalizējoties, klienti tomēr nedos priekšroku dzīvokļa vienas istabas stūrī iekārtotai frizētavai, bet izvēlēsies salonus. Tur tomēr ir cita vide un iespēja “kaut nedaudz iziet sabiedrībā un pabūt ārpus apnikušās mājas atmosfēras”.

Friziere un frizētavas “Balbieris” saimniece Elita Balode šobrīd apsverot, kā turpmāk strādāt. Ierobežojumu dēļ salonā vienlaikus nevarēs strādāt tik frizieru, cik agrāk, būs jānodrošina noteikti kvadrātmetri, laika intervāls utt.

“Noteikumi izskatās drastiski, un ļoti daudzi frizieri jūtas kā ķīlnieki… Dažu brīdi apsveru, vai vispār vērts frizētavu atvērt. Klienti zvana un ļoti, ļoti gaida, kad beidzot varēs tikt pie saviem meistariem,” šā brīža sajūtas ieskicē Balode.

Sazinoties ar savām kursa biedrenēm, kas strādā Rīgā, uzzinājusi, ka daudzviet frizētavas tomēr neatvērs, jo visām meistarēm darbu un vietu nav iespējams nodrošināt. Līdz ar to peļņas iespējas būs minimālas, lai segtu obligātos maksājumus. Esot sajūta, ka strikto aizliegumu un ierobežojumu dēļ frizieri burtiski tiek bīdīti uz to, lai puslegāli strādātu dzīvokļos.

Jauno kārtību savas kompetences ietvaros uzraudzīs Veselības inspekcija, pārbaudot, kā tiek ievērota epidemioloģiskā drošība un informācija, kas norādīta friziera paškontroles lapā. Kontrolē būs tiesīgs iesaistīties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tāpat frizētavas pieskatīs policija, un par būtiskiem epidemioloģisko prasību pārkāpumiem, kā arī par atkārtotiem mazākiem pārkāpumiem tai būs tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro.