• Jadviga,
  • Laura
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Skaistumkopšanas nozare lūdz valdību atļaut strādāt

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:28, 10.02.2021 2

Skaistumkopšanas nozarē jāļauj strādāt visiem pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.


Avots: LETA

Viņa informēja, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji, jo VM ieskatā tie ir higiēnas pakalpojumi.

Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.

"Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju - pakalpojumu sniegšanu pagrīdē," atzina Reinsone.

Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt savu darbību. Asociācija uzskat, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.

Reinsone atzina, ka asociācija patlaban nav saņēmusi uzaicinājumu piedalīties diskusijās ar Ekonomikas ministriju (EM), kurai uzticēts risināt jautājumu par iespējām skaistumkopšanas nozarei atsākt darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

"Mēs kā nozares pārstāvji esam darījuši maksimāli visu. Esam sagatavojuši priekšlikumus un ieteikumus drošu pakalpojumu sniegšanai, ko iesniedzām Veselības inspekcijai un VM. Esam argumentējuši VM izstrādātajiem riskiem saistībā ar pakalpojuma sniedzēja izglītību un atbildības līmeni. Netiek ņemta vērā ārstniecības personu profesionālā kvalifikācija un izglītība. Esam sazinājušies ar Latvijas Tiesībsarga biroju. Nepārtraukti pašas sazināmies un meklējam ceļus, lai uzturētu kontaktus ar šim iestādēm, kuras lemj par nozares darba atjaunošanu," klāstīja Reinsone.

Viņa uzsvēra, ka asociācija gaida EM uzaicinājumu piedalīties izstrādāto epidemioloģiski drošas darbības kritēriju apspriešanā, pirms tie tiek iesniegti Ministru kabinetā.

LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Plānots, ka valdība nākamnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

VM iesniedza informāciju, un, balstoties uz VM redzējumu, priekšlikumus izskatīšanai valdībā gatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VM piedāvājums paredz, ka skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbu gadījumā, ja būtiski stabilizētos epidemioloģiskā situācija, proti, saslimstība ar Covid-19 būtu mazāka par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Patlaban Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvadīto septiņu dienu laikā pieaudzis par 2% un ir 569,1.

Vienlaikus VM pieļauj, ka varētu tikt paredzēti izņēmumi atsevišķu skaistumkopšanas pakalpojumu pieejamības atjaunošanā, nesasniedzot Covid-19 saslimstības rādītāju kritumu zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Ja epidemioloģiskās situācijas stabilizācija to pieļauj, VM atzīst, ka būtu iespējams apsvērt tādu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu kā frizieris, manikīrs un pedikīrs tikai higiēnas nolūkā.

VM norāda, ka minēto pakalpojumu darbības aizlieguma atcelšana ir iespējama pie virknes nosacījumu, piemēram, atļauts darboties tikai tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri par savu darbību ir paziņojuši Veselības inspekcijā, pakalpojuma sniegšanas vietā ir izvietoti informatīvi materiāli, tiek nodrošināta ne mazāk kā 25 kvadrātmetru platība uz vienu apmeklētāju, tiek nodrošināts, ka pakalpojuma sniegšanas laikā vienā telpā atrodas tikai viens pakalpojuma sniedzējs un viens pakalpojuma saņēmējs.

Vienlaikus VM pauž, ka ar esošajiem resursiem nebūs iespējams nodrošināt pietiekami efektīvu sniegto skaistumkopšanas pakalpojumu drošības uzraudzību, tādēļ VM aicina Ekonomikas ministriju (EM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari un citām iesaistītajām nozarēm izstrādāt papildus mehānismus nozares efektīvai paškontrolei un kontrolei, tai skaitā paredzot nozares pārstāvju un sabiedrības iesaisti.

Tā kā VM piedāvājums paredz aicinājumu EM izstrādāt priekšlikumus nozares uzraudzībai, patlaban vēl nav zināms, kad EM šādus priekšlikumus varētu izstrādāt un kad jautājums par skaistumkopšanas nozares iespējām atsākt darbību varētu nonākt valdības sēdes dienaskārtībā.

Lasīt visus komentārus (2)

Lasiet arī

  • Džonis 10.02.2021 19:51
    A kur tad bija tas slimības perēklis pie frizieriem. Cik procentuāli inficēto reģistrēti pēc skaistumkopšanas pakalpojumu saņemšanas?
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • Juta 10.02.2021 14:39
    Katrs rauj segu uz savu pusi:))).Un kāpēc gan neizmantot valdības tupumu skaistumkopšanas un dermatoloģijas jomā?Pilnīgi nejēdz kas higiēna,kas labsajūta,kas izskata uzlabošana.Dermatologs var durt,skaistumkopējs nē,jo lien par tuvu?Masēt var,bet labāk izlikties par slimu.Tāpat ar nagiem(pedikīrs-podologs)Ar frizieriem vismaz viss daudzmaz skaidrs.Klauni visās nozarēs.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro, ceturtdien vienojās vadības grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam.

Ekonomika «GSP+» Uzbekistānai: ekonomiskie ieguvumi un nozīmīgu pārmaiņu atzīšana valstī

Šī gada 9. aprīlī Eiropas komisija nolēma iekļaut Uzbekistānu to valstu sarakstā, kuras var izmantot GSP+ preferenču sistēmu tirdzniecībā ar Eiropas savienību.

Ekonomika Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Ekonomika Pērn Latvijas mazumtirdzniecībā ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu

Pērn Latvijas mazumtirdzniecības nozarē tika ieviesti gandrīz 13 600 jaunu patēriņa produktu, liecina tirgus pētījumu kompānijas "NielsenIQ" veiktais pētījums.

Lasiet arī

Ekonomika Valdība var atļaut sniegt nepieciešamākos skaistumkopšanas pakalpojumus

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Sabiedrība Pavļuts atbalsta matu griešanu mežā

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sabiedrība Policija pārbaudīs RD deputātes Ievas Brantes frizūras taisīšanu mežā

Valsts policija (VP) pievērsusi uzmanību diviem gadījumiem, kad sabiedrībā zināmi cilvēki varētu būt pārkāpuši Covid-19 ierobežojumus, noskaidroja aģentūra LETA.