Viņš noradīja - lai arī plānotās ieceres mērķis šķietami ir cēls, tas rada arī jautājumu, vai šis ir pareizais veids un vai šādi viens bizness sevi nenostāda augstāk par citiem.
"Komponists, fotogrāfs vai rakstnieks - tas ir bizness, nodarbe, ar ko cilvēks labprātīgi pelna naudu. Tāpat kā jebkurā biznesā, šiem cilvēkiem ir jādomā, kā pārdot savu produktu. Ja esi kurpnieks un slikti labo apavus vai arī kurpnieku ir pārāk daudz, jāmeklē cita nodarbošanās. Ļoti līdzīga situācija izveidojusies mūzikas industrijā. Jau gadiem ir skaidrs, ka mūziķi un citi radošie ar radīšanu kā pamatdarbu pilnībā sevi nodrošināt nevar, jo tirgus ir pārāk pieblīvēts un spēlētāju - pārāk daudz," sacīja Bergs. Viņš arī uzsvēra, ka tā nav tikai Latvijas problēma, bet ir aktuāli visā pasaulē.
Bergs pauda, ka publika pilnībā nespēj nosegt visas izmaksas, tādēļ ir lobēta starptautiska sistēma, kā gūt papildu ienākumus, - dažādu veidu licences un atļaujas par publisko izpildījumu, piemēram, maksa par to, ka tev veikalā skan radio.
Tomēr datu nodeva piemērošanu mobilajiem tālruņiem un cietajiem diskiem viņš neuzskata par godīgu. "Pēc šīs loģikas būtu godīgāk visai nācijai uzlikt ausu nodokli, jo mūziku patērējam ar ausīm un nejauši varam noklausīties kādu mūzikas fragmentu. Patlaban tiek piedāvāts tādu ausu nodokli maksāt arī kurlajiem. Ka tik tev kabatā telefons, vai uz galda dators," sacīja Bergs.
Viņš atzīmēja, ka mūsdienās fiziskajos datu nesējos mūzikas faktiski vairs nav, tomēr atzina, ka cits jautājums ir par to, ka lietotājs var likumīgi saglabāt savā telefonā, piemēram, mūzikas straumēšanas vietnes "Spotify" atzīmētos mūzikas materiālus. "Par to cilvēks katru mēnesi maksā sistēmai, un tā uzskaita, kas tiek saglabāts telefonā," uzsvēra Bergs.
"SAF Tehnikas" vadītājs izteica minējumu, ka nodeva faktiski daļu spēlētāju izslēgs no tirgus. "Šādi tiek būtiski kropļots IT un elektronikas tirgus. Tukšs jau tas nepaliek - ņemot vērā, ka tirgus ir vienots visā Eiropā, sistēma pārkārtosies, un zaudētāji būs Latvijas uzņēmēji, bet ieguvēji - tie, kuri strādā ārzemēs," uzsvēra Bergs.
Viņš arī pauda pārliecību - ja Kultūras ministrija tādu pašu enerģiju kā šādu nejēdzīgu likumu un noteikumu cauri sišanā ieguldītu, piemēram, darbā ar straumēšanas platformām, kā "Spotify" un citām, atdeve autoriem noteikti būtu daudz lielāka.
Pret datu nodevas piemērošanu viedtālruņiem un cietajiem diskiem iebildušas arī vairākas nozares asociācijas, kuras janvāra beigās ar vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un vairākiem valdības ministriem.
Asociācijas vēstulē vērsa valdības vadītāja uzmanību uz to, ka nav pieņemams veids, kādā norisinās grozījumu izstrādes process, tā pamatojums un līdz ar to arī rezultāts. Vēstulē uzsvērts, ka līdzšinējā grozījumu izstrādē un virzībā Kultūras ministrija nav iesaistījusi partnerus tādā līmenī, lai nodrošinātu labas likumdošanas principa ievērošanu.
Vēstuli parakstījušas astoņas organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Datortehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO, Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Jau vēstīts, ka datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, kā arī visa veida cietos diskus.
Kultūras ministrija piedāvā noteikt datu nesēju nodevu viedtālruņiem 1,50 eiro, bet par visa veida cieto disku iegādi likme būs 2,85 eiro.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri