EM paziņo par ekonomikas kritumu 2020.gadā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, 2020.gada pēdējā ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada, tādējādi kopumā 2020.gadā Covid-19 ietekmē ekonomikas kritums sasniedza 3,5%.

"Lai arī Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latviju ir skāris daudz smagāk nekā pavasarī un kopš novembra sākuma ir izsludināta ārkārtējā situācija un ir spēkā dažādi vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi, ekonomikas kritums pērnā gada beigās bija ievērojami lēnāks nekā gada otrajā un arī trešajā ceturksnī", norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Salmiņš piebilda, ka to ir ietekmējuši dažādi faktori. 2020.gada pēdējos mēnešos labus izaugsmes rādītājus sasniedza nozares, kuras Covid-19 ierobežojumi ir skāruši vismazāk.

"Augstie ražības rādītāji ir nodrošinājuši izaugsmi lauksaimniecības nozarē, apjomi ir auguši arī mežsaimniecībā. Salīdzinot ar 2019.gada pēdējo ceturksni, būtiski izaugsmes rādītāji ir sasniegti ieguves rūpniecībā - galvenokārt kūdras ieguvē. Tāpat pēdējā ceturksnī izaugsme bija vērojama apstrādes rūpniecībā par ko liecina straujais preču eksporta kāpums oktobrī un novembrī," skaidroja Salmiņš.

Viņa vērtējumā, salīdzinoši labi 2020.gadā ir veicies arī būvniecības nozarei, tāpat gada nogalē pieaugums bija vērojams arī atsevišķās komercpakalpojumu nozarēs, kas spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. 2020.gada pēdējā ceturksnī gada griezumā par 1,5% ir palielinājušies arī kopējie mazumtirdzniecības apjomi, tāpat pieaugums bija publisko pakalpojumu nozarēs, tostarp veselības aprūpē.

EM eksperts norādīja, ka vienlaikus virknē nozaru situācija saglabājas sarežģīta. Covid-19 ierobežojumu dēļ vissmagāk cietušajās nozarēs - transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, ceļojumu biroju pakalpojumos, kultūras, atpūtas, mākslas un sporta nozarēs - arī 2020.gada pēdējā ceturksnī bija vērojams būtisks apjomu kritums gada griezumā.

Vitenbergs piebilda, ka līdz ar vakcinēšanās pret Covid-19 uzsākšanu ir uzlabojušās izredzes pārvarēt Covid-19 pandēmiju, taču tuvākā laika perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras.

"Īstermiņā svarīgi ir nodrošināt vakcināciju un Covid-19 saslimušo ārstēšanu, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanu - tam visam ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību. Otra prioritāte ir Covid-19 pandēmijas dēļ cietušā biznesa saglabāšana, lai tas, beidzoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem, spētu ātri atsākt savu darbu," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Savukārt Salmiņš prognozēja, ka, saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, sagaidāms, ka arī 2021.gada pirmajā ceturksnī ekonomikā būs vērojama lejupslīde.

"Tomēr līdz ar pavasari, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielināsies. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka 2021.gadā ekonomikas izaugsme var pārsniegt trīs procentus," atzina EM analītiķis.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēru pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%, kamēr samazinājumu par 3,2% uzrādīja pakalpojumu nozares.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,7%.

Vienlaikus 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 1,1%.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,812 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā kopumā Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,5%.