Osinovskis tiesā teicis pēdējo vārdu Uģa Magones kukuļošanas krimināllietā

Osinovskis vakar Vidzemes rajona tiesā Limbažos teica pēdējo vārdu. Nākamā tiesas sēde paredzēta 21.janvārī plkst.15.30, kad tiks pasludināts saīsinātais spriedums.

Osinovska advokāte Jeļena Kvajtkovska aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēdējā vārdā Osinovskis kategoriski noraidījis izvirzīto apsūdzību un atkārtoti uzsvēris, ka viņš kā privātpersona samaksāja Magonim komisiju par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas Dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) un "Krievijas Dzelzceļu".

Osinovskim nebija vēlēšanās un motīva maksāt Magonim par DLRR uzvaru konkursā, kurā DLRR jau bija uzvarējis un kuru Magonis nevarēja pat teorētiski ietekmēt, kaut vai tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Lokomotīves tika pārdotas par zemāko cenu un uz nomaksu, bet kopējā līguma summa pret uzņēmuma apgrozījumu bija nebūtiska un galu galā viņš kā akcionārs uzņēmuma operatīvajā darbībā neiesaistās.

Vienlaikus Osinovskis uzsvēris, ka situācija ar Krievijas līgumu ir pilnīgi pretēja. No Krievijas līguma bija atkarīgs, vai rūpnīca varēs nodrošināt savu darbību no apgrozāmajiem līdzekļiem, vai viņam kā akcionāram būs jāinvestē savi personīgie līdzekļi.

Tādēļ viņš personīgi bija ieinteresēts piesaistīt visus resursus, lai palīdzētu atjaunot Krievijas līgumu, kas bija apturēts uz sankciju laiku. Remonta pakalpojumi ir ar augstu rentabilitāti, līguma summa pārsniedz gada apgrozījumu un šis līgums deva iespēju viņam kā akcionāram neinvestēt savus personīgos līdzekļus rūpnīcā.

Lai Magonis pārstāvētu viņa intereses "Krievijas Dzelzceļā", Osinovskis maksāja komisiju. Osinovskis tiesas sēdē pauda sašutumu, kāpēc visā nesamērīgi ilgā izmeklēšanas laikā izmeklētāji un prokurori atteicās uzklausīt un pārbaudīt darījuma būtību.

Uzņēmējs izvirzījis pretenzijas pret izmeklēšanas gaitu un metodēm - liecinieku liecību klaju ignorēšanu, lietas nodošanu tiesai bez jebkādas pierādījumu bāzes un izmeklētāju versijas nopludināšanu medijos bez faktu pārbaudes, tā caur sabiedrības viedokli izdarot spiedienu gan uz izmeklēšanas gaitu, gan tiesu.

"Vēl vairāk - skaļš paziņojums par it kā piedāvātu kukuli Jurašam (toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai) par lietas pārkvalificēšanu, kas beidzās ar neko, radīja apstākļus, kad nekāda objektīva situācijas izvērtēšana nebija iespējama," pēdējā vārdā norādījis Osinovskis.

Kā vēstīts, saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar uzņēmuma "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail".

Prokuratūra lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasa piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netiek prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdz atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.