Nelegālo skaistumkopšanas pakalpojumu joma pieaugot ar katru stundu

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6.novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Tāpat viņa norādīja, ka konceptuāli ir panākta vienošanās par nepieciešamajām izmaiņām atbalsta nosacījumos, par kurām valdība varētu lemt nākamnedēļ. "Konceptuāli pie vienota viedokļa esam nonākuši un ir palikušas tikai nianses, kuras ir jāprecizē," uzsvēra Ulberte.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc 7.janvāra valdības sēdes atzina, ka, ņemot vērā skaistumkopšanas nozares mazo interesi par valsts atbalstu Covid-19 krīzē, tiks meklētas iespējas palīdzēt šajā nozarē strādājošajiem. Pēc ministra sniegtās informācijas, no apmēram 9000 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem atbalstam par novembri pieteicās vien 1500.

Tostarp plānots, ka skaistumkopšanas nozarē strādājošiem paši varēs pieteikties dīkstāves pabalstam, kamēr patlaban regulējums paredz, ka dīkstāves pabalstam darbinieku var pieteikt darba devējs. Taču ceturtdien, 14.janvārī, valdība vēl nelēma par izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos, jo tie vēl tiks precizēti.