• Felicita,
  • Fēlikss
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Vilks: Ir lielas bažas par pārāk mazu atbalstu Covid-19 krīzes laikā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:40, 08.01.2021 1

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.


Avots: LETA

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

"Manuprāt, tieši šis jautājums arī rada spriedzi patlaban. Cilvēki redz, ka nauda ir, bet līdz konkrētiem adresātiem šī nauda īsti nenonāk. Tas ir ļoti būtisks jautājums, it īpaši, ja atceramies, ka jau šogad sāksies Saeimas priekšvēlēšanu maratons. Savukārt, ja parunā ar cilvēkiem rietumvalstīs, tad tur nauda kontos ir nonākusi daudz ātrāk un cilvēkiem ticība valstij ir daudz lielāka," teica Vilks.

Viņš atzina, ka pandēmijas sākuma posmā bija liela vēlme ēnu ekonomikas dēļ izšķirties, kuriem dot atbalstu un kuriem nē. Taču tādēļ, ka pandēmija bija ļoti liels šoks sabiedrībai, lēmumus vajadzēja pieņemt ātrāk.

"Tagad rudenī bija izmaiņas, bet sākotnēji atbalsta piešķiršanas kritēriju latiņas bija ļoti augstas un aizdomu plīvurs bija liels. Būtu jau ļoti labi, ja varētu pateikt: kurš nav maksājis nodokļus, neko nesaņems. Taču pandēmijas radītais šoks un apjukums ir pārāk liels un tas var radīt bumbas sprādzienu. Tātad to visu vajag risināt pārdomātāk. Igauņiem un lietuviešiem šis jautājums nav bijis tik ass, tādēļ arī sabiedrības reakcija uz dažādiem valdības lēmumiem, iespējams, ir sabalansētāka," atzina Latvijas Bankas padomes loceklis.

Tāpat Vilks uzsvēra, ka Latvijai jābūt daudz skaidrākam fokusam, kādiem mērķiem tiks izlietoti gaidāmie ES atbalsta līdzekļi.

"Ja runājam par nākamo posmu, tad tur ir citi jautājumi. Uz Eiropas ekonomikas atkopšanās plānu pašlaik tiek liktas lielas cerības, un visi grib redzēt, ka Eiropa "ielec" citā kvalitātē, izmantojot šo naudu. Tādēļ ir arī ļoti spēcīgs fokuss uz konkrētām lietām - vidi un digitalizāciju, kas ļauj veidot modernāku ekonomiku. Latvijā diskusijas par to ekspertu un ministriju līmenī notiek, bet stāsts par to, kā mēs turpmāk ejam tālāk, sabiedrībā īsti nav iznests. Te ir tāda pati pieeja kā ar iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu. It kā ir iezīmēti virzieni, bet bažas rada fokuss jeb jautājums, ko tas mums dos," sacīja Vilks.

Viņš pauda, ka pašlaik rodas sajūta, ka mēs raugāmies uz visu, bet nauda nav iezīmēta konkrētām lietām. Tādēļ ir lielas bažas, ka pēc atbalsta izmantošanas Latvija izskatīsies daudz sliktāk nekā mūsu kaimiņi.

"Latvija galvenokārt "buksē" fokusa trūkuma dēļ un nespēj atrast pietiekamu "kritisko masu" sabiedrībā un uzņēmējos, lai to iedzīvinātu. Turklāt šoreiz problēma nav naudā, bet gan tās apguves tempos un efektivitātē. Uzskatu, ja Latvija nefokusēsies uz pāris lietām, kuras ir skaidras un saprotamas, tad tas viss izplēnēs un aizies tādās pašās sliedēs kā līdz šim. Uz to man ļoti bieži ir norādījuši arī ārzemēs, sakot: Latvijā ir gudri cilvēki ar labām idejām, bet kādēļ jūs nefokusējaties uz pāris lietām, kuras varat pārdot gan savai sabiedrībai, gan starptautiski? Tā vietā jūs cenšaties noklāt visu laukumu un rezultātā tas izplēn gan politiskā līmenī, gan neatspoguļojas ekonomikas rādītājos," sacīja Vilks.

Viņš piebilda, ka tādēļ vēlētos diskusiju par to, kā turēt fokusu uz lietām, kuras ļautu valstij strauji augt.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • VidCovid 09.01.2021 18:54
    Valdībnieki virspirms domā pa sevi un pilda savas kabatas, tautai jāsavelk jostas un jāgaida pavasari.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Vēl nelemj par izmaiņām atbalstā skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem

Ceturtdien valdība vēl nelems par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomika Rīgas ostā pērn pārkrauts par 27,6% mazāk kravu

Pērn Rīgas ostā pārkrauts 23,7 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1 miljonu tonnu jeb 27,6% mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ekonomika Latvijā gada vidējā inflācija pērn - 0,2%

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Ekonomika Tirgotāji: pieaug slēgto uzņēmumu skaits, jāglābj nozare!

"Uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma). Turpinoties ierobežojumiem preču tirdzniecības sortimentā un pagarinoties ēdināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegumam, krītas uzņēmēju ilgstspējas iespējas," tā raksta Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

Lasiet arī

Sabiedrība Autovadītājus brīdina, no kā pašlaik īpaši jāuzmanās uz šosejas

Iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, pēc intensīvas snigšanas un valsts autoceļu apstrādes ar sāls maisījumu, uz autoceļiem biežāk sastopami meža dzīvnieki, pauda SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Veselība Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem sola 3500 līdz 4900 eiro lielu algu

Topošā valsts Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem tiek solīta 3500 līdz 4900 eiro alga pirms nodokļu nomaksāšanas, liecina Veselības ministrijas (VM) izplatītie sludinājumi.

Sabiedrība Traģēdija Talsos: Pusaudze iet bojā, vizinoties uz mašīnai piestiprināta maisa

Talsu novadā, vizinoties uz mašīnai piestiprināta maisa, gājusi bojā pusaudze, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.