• Austris
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


airBaltic izdevumi pašlaik katru nedēļu par 4 miljoniem eiro pārsniedz ienākumus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:15, 26.11.2020 2

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.


Avots: LETA

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

"airBaltic" vadītājs arī atzīmēja, ka līdz pavasarim nebūs jaunas darbinieku atlaišanas un aviokompānija turpinās strādāt ar aptuveni 1000 darbiniekiem. Taču, ja situācija neuzlabosies, būs jādomā par turpmāku izdevumu samazināšanu.

Gauss stāstīja, ka pašlaik "airBaltic" nedēļā ir vairāk nekā 300 lidojumu un tiek pārvadāti apmēram 10-15 tūkstoši pasažieru. Savukārt aviokompānijas ieņēmumi nedēļā ir starp 1,1 un 1,5 miljoniem eiro.

"Tas ir būtiski mazāk nekā vasarā. Vienlaikus pašlaik mūsu ienākumi spēj nosegt lidojumu izmaksas, bet mēs nepelnām un nesedzam arī visus savus izdevumus. Taču neraugoties uz zemajiem lidmašīnu piepildījuma rādītājiem, lidojuma izmaksas mēs pašlaik varam nosegt," atzina Gauss.

Viņš informēja, ka izdevumi, kurus nesedz ienākumi no lidojumiem, pašlaik veido 3,5-4 miljonus eiro nedēļā.

"Mums, tāpat kā citām aviokompānijām, ir arī lielas fiksētās izmaksas. Tā ir situācija visā aviācijā, jo fiksētās izmaksas par lidmašīnu uzturēšanu, par darbinieku atalgojumu, par līzinga un citiem nomas maksājumiem ir augstākas nekā ieņēmumi. Taču pašlaik mēs vismaz nepalielinām savus zaudējumus, kad veicam lidojumus. Tad, kad varēsim lidot vairāk, mēs arī samazināsim šo "naudas dedzināšanas" īpatsvaru. Turklāt "airBaltic" šis īpatsvars tāpat ir mazāks, ja mēs salīdzinām ar industriju kopumā, jo mums ir salīdzinoši maza izdevumu bāze," skaidroja "airBaltic" vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" šo gadu plāno pabeigt atbilstoši biznesa plānam, kurā zaudējumi ir paredzēti 250-280 miljonu eiro apmērā.

"Ja nenotiks nekas neparedzēts un decembris nebūs sliktāks par novembri, tad tas ir iespējams. Tomēr prognozes izteikt joprojām ir ļoti grūti, jo priekšā ir decembris un ir iespējamas novirzes no plāniem," viņš sacīja.

Vienlaikus Gauss pauda cerību, ka pavasarī jau būs jūtama Covid-19 vakcinācijas ietekme un gaisa pārvadājumi sāks atjaunoties.

"Visdrīzāk, janvārī un februārī mēs vēl lielas izmaiņas neredzēsim, bet martā un aprīlī jau vajadzētu būt tā, ka arvien vairāk valstis sāk atcelt ierobežojumus, un tas nozīmēs, ka automātiski sāks atgriezties arī lidojumi," prognozēja "airBaltic" vadītājs.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 4.augustā finansējums tika ieguldīts un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Lasīt visus komentārus (2)

Lasiet arī

  • Buls 26.11.2020 10:35
    Redziet ,viņi nepelna , lai padzīvu uz 800 euro .
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • azad 26.11.2020 09:38
    Un kāda mums gar to daļa, ir pietiekami daudz uzņēmumu, kam klajas vēl sliktāk un tiem nav pat cerību, ka viņiem kāds palīdzēs. Air Baltic no valsts kases izslauks cik vajadzēs un turpinās darbību. Kā būs ar citiem uzņēmumiem? Lai Gauss samazina un pārējā valde sev algas, iespējams ietaupīs kaut ko. Un kad viss beigsies, tad uzņēmums gaudīsies, ka nav darbinieku, jo tos visus uzmeta krīzes sākumā.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Swedbank nāk klajā ar svarīgu informāciju visiem internetbankas lietotājiem

"Swedbank" klienti turpmāk papildu lietotāju internetbankai varēs pieslēgt attālināti, pavēstīja bankas pārstāvji.

Ekonomika Muitas atradums jūras konteinerā: Cauruļu vietā - 9 miljoni cigarešu (+FOTO)

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, jūras konteinerā konstatējušas deviņus miljonus nedeklarētu cigarešu, aģentūru LETA informēja VID.

Ekonomika Rīgā atvērts nu jau otrais Burger King restorāns. Kur tas atrodas?

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp", kas ir "Burger King" franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs, ceturtdien atvēris otro franšīzes restorānu Latvijā, aģentūru LETA informēja "Tallink Grupp" pārstāvji.

Ekonomika SM izskaidro, kā pašlaik atļauta automašīnu un rezerves daļu tirdzniecība

Valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas laikā transportlīdzekļu tirdzniecība ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tiek ievēroti vairāki svarīgi epidemioloģiskās drošības nosacījumi, tostarp tirdzniecība notiek tikai attālināti, aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Lasiet arī

Sabiedrība Karnīte: Novadu reformas likuma virzība neatbilst demokrātijas prasībām

Izstrādājot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, varētu būt notikusi atkāpe no demokrātiska procesa - kaut arī formāli tas tika ievērots, tā virzība neatbilst demokrātijas prasībām, šodien Satversmes tiesā (ST) pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Raita Karnīte.

Pasaule Ungārija vienojusies par Krievijas vakcīnas Sputnik V iegādi lielā daudzumā

Ungārijas valdība piektdien pavēstīja, ka tā panākusi vienošanos par Krievijā izstrādātās vakcīnas "Sputnik V" iegādi lielā daudzumā, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) medikamentu regulators to vēl nav apstiprinājis.

Sabiedrība KNAB noliedz, ka būtu pamats diskutēt par nekvalitatīvu darbu Magoņa lietā

Nav ne mazākā pamata diskutēt par iespējamu nekvalitatīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa krimināllietā, ar biroja starpniecību atzina KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.