Skaistumkopšanas speciālisti pieprasa atļaut viņiem atsākt strādāt

Ņemot vērā ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi un krasu situācijas pasliktināšanos skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadome aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) steidzami runāt ar nozari.

Pēc nozares pārstāvju minētā, lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumus ārkārtējās situācijas laikā ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, kā arī šis lēmums sekmē ēnu ekonomiku nozarē, pret ko asociācijas pēdējos gados bija iestājušās.

"Mēs sagaidījām no valdības un atbildīgās par nozari Veselības ministrijas iepriekšēju konsultēšanos ar nozari un cieņpilnu attieksmi, bet tas netika veikts ne sagatavošanās posmā vasarā, ne aktīvajā vīrusa fāzē tagad rudenī. Rodas sajūta, ka šis priekšlikums no epidemiologiem un Veselības ministrijas tapis vienas nakts laikā, bez racionālas izvērtēšanas un seku apzināšanās," pauda LKKA prezidente un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadomes vadītāja Renāte Reinsone.

Savukārt LSSA prezidente Sabīne Ulberte atzīmēja, ka profesija skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona, kas ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, bet kosmētiķi un podologi ir ārstniecības personas, kuras pilnībā pakļaujas gan Ārstniecības likumam, gan Epidemioloģiskās drošības likumam un citiem veselības aprūpei saistošajiem normatīviem, kas nozīmē, ka šiem speciālistiem bezierunu kārtā ir pienākums ikdienas darbā ievērot visas stingrākās higiēnas prasības, lai ierobežotu jebkādu infekciju izplatīšanās riskus.

Asociāciju pārstāvji norādīja, ka profesija paredz klienta apkalpošanu "1 pret 1" atsevišķā telpā pēc iepriekšēja pieraksta, kas attiecīgi nosaka arī klientu plūsmas pilnīgu kontroli un nepārklāšanos, ievērojot augstākā līmeņa higiēnas prasības - sejas aizsargmaskas, vienreizējās lietošanas cimdus, vienreizējās lietošanas piederumus, sejas aizsargvairogus un citus. Šobrīd skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā profesionāļu higiēnas pasākumu ievērošana paredz tādas pašas normas kā jebkuram veselības aprūpes speciālistam.

Ņemot vērā, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai arī ir pašnodarbinātie, nav iespēja izmantot apmaksātus atvaļinājumus, slimības lapas un iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējās situācijas laikā, pauda asociāciju pārstāvji.

Tāpat asociācijas pārstāvji norādīja, ka nozarē pastāv risks vēl vairāk attīstīties nelegālajiem un nereģistrētajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd reģistrētie speciālisti, nespēs segt izdevumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzturēšanu. Savukārt, sniedzot pakalpojumus nekontrolēti, nereģistrētās praksēs un nepiemērotos apstākļos, ne tikai tiks veicināta Covid-19 izplatība, bet tiks veicināti arī citu infekciju, piemēram, C hepatīta un HIV uzliesmojumi.

Vienlaikus asociāciju pārstāvji norādīja, ka nozare ir gatava sniegt priekšlikumus vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanai skaistumkopšanas speciālistu darbā, lai ļautu skaistumkopšanas speciālistiem turpināt sniegt legālus pakalpojumus.

Jau vēstīts, ka manikīra un pedikīra meistari pirmdien no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīs atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā. Skaistumkopšanas nozares pārstāvji vēloties pierādīt, ka var nodrošināt drošu vidi klientam un meistaram manikīra un pedikīra procedūras laikā.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies apmēram 50 cilvēku.

Tāpat ziņots, ka valdība nolēma ārkārtējās situācijas laikā aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.