• Konrāds,
  • Sebastians,
  • Sebastijans
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:19, 11.11.2020

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.


Avots: LETA

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa informēja par vairākiem asociācijas izstrādātajiem priekšlikumiem, lai uzlabotu un atvieglotu kredītiestāžu darbu, vērtējot riskus, kas saistīti ar klientu iespējamu iesaisti finanšu noziegumos.

Asociācijas izstrādātais plāns saprātīgai noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzībai un prasību piemērošanai, paredz ieviest vienotu, konsekventu un mazāk emocionālu komunikāciju, kā arī veicināt izpratni par kopīgo atbildību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Rosināts bankām veikt vienkāršotu klienta izpēti zem noteikta sliekšņa atbilstoši riska līmenim, vairāk koncentrējoties uz pastāvīgu un samērīgu uzraudzību nekā uz nesamērīgu prasību izpildi.

Tāpat rosināts ieviest vairāk kvalitatīvu mācību par finanšu noziegumiem bankām, uzņēmējiem, tiesībaizsardzības iestādēm un citiem. Rosināts arī atcelt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktās nesamērīgās prasības un sliekšņi, kas liek veikt padziļināto klienta izpēti vairākām klientu grupām.

Finanšu nozares asociācija arī aicina noteikt termiņu, cik tālu pagātnē ir jāveic klienta līdzekļu izcelsmes izpēte, ja vien nepastāv kādi izņēmumi, piemēram, aizdomas par korupciju vai organizēto noziedzību.

Rosināts arī atcelt vispārējo prasību, kas paredz iegūt klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, jo asociācijas ieskatā, tas ir nevajadzīgs birokrātisms attiecībā uz atpazīstamiem, labi zināmiem uzņēmumiem un starptautiskajām korporācijām. Tāpat rosināts noteikt izņēmumu, ka valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām nav jāatklāj un jānoskaidro patiesais labuma guvējs, jo valdes locekļu, kuri ir politiski nozīmīgas personas, norādīšana par patieso labuma guvēju kapitālsabiedrību pakļauj padziļinātajai izpētei.

Asociācija rosina veicināt labāku sadarbība starp FKTK un Datu valsts inspekciju, lai nepadarītu bankas par situācijas ķīlniekiem un neliktu izvēlēties vieglāko sodu. Asociācija vēlas, lai piekļuve valsts reģistriem būtu vienkāršāka, bezmaksas un visi dati būtu pieejami vienuviet, izmantojot vienu kanālu. Rosināts arī izveidot speciālu "koridoru" investoriem, kas uzskatāmi par augstāka riska klientiem.

Tāpat rosināts izveidot izsmeļošs nacionālais politiski nozīmīgo personu reģistrs, lai valsts zinātu savas politiski nozīmīgās personas un viņu ģimenes locekļus. Tāpat rosināts pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas ļautu ieviest vienotos klientu izpētes rīkus.

Finanšu nozares asociācija arī vēlas paredzēt bankām tiesības atklāt informāciju, piemēram, nodrošinot bankām tiesības aizstāvēties publiskajā telpā, kad tās klients pats izpauž informāciju, kas saistīta ar finanšu noziegumiem vai apdraud finanšu sistēmas stabilitāti. Nozare arī rosina ieviest caurredzamu un klientiem pieejamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procesu FKTK, it īpaši gadījumos, kad banka ir izbeigusi darījuma attiecības.

Nozare arī rosina ieviest saprotamu, iepriekš noteiktu un publicētu kārtību, kādā FKTK veic pārbaudes.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dina Buse uzsvēra, ka ministrijai asociācijas izstrādātie priekšlikumi šķiet akceptējami, bet par tiem vēl detalizēti plānots diskutēt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajā finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

Pēc FM pārstāves teiktā, aktīvāks darbs pie konkrēta rīcības plāna izstrādes varētu sākties decembrī, savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāve aģentūrai LETA pieļāva, ka uzlabojumi pakāpeniski varētu stāties spēkā līdz 2021.gada vidum.

Buse kā svarīgākos risināmos jautājumus iezīmēja politiski nozīmīgas personas regulējuma uzlabošanu, Ekonomikas ministrijas lomu attiecībā ārvalstu investīciju "zaļā koridora" ieviešanu un valsts reģistru informācijas pieejamību. "Plānotajiem pasākumiem vajadzētu atstāt pozitīvu ietekmi uz privāto sektoru. Cerams, nonāksim situācijā, kad kredītiestādes un privātais sektors sadarbojas," atzina FM pārstāve.

FKTK pārstāvis FKTK Kristaps Markovskis arī pauda atzinīgu vārdus par Finanšu nozares asociācijas izstrādātajiem priekšlikumiem un piebilda, ka šis un nākamais gads paies riskos balstītas pieejas ieviešanā, lai prasības kredītiestādēm būtu samērīgas. Markovskis pauda cerību, ka ar izmaiņām regulējumā kredītiestādēm vairs nebūs pret visiem klientiem jāpiemēro tādas prasības, kādas tiek piemērotas, izvērtējot augsta riska klientus.

Arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa pauda, ka viņas vadītā iestāde atbalsta virkni Finanšu nozares asociācijas ieteikumu, vienlaikus viņa regulējumā vēlētos vēl papildus lietas, lai atvieglotu patlaban spēkā esošās nesamērīgās prasības, kas ietvertas gan likumos, gan FKTK iekšējā regulējumā. Kā piemēru Znotiņa minēja faktu, ka turpmāk informācija par aizdomīgiem darījumu būtu sniedzama tikai FID, nevis kā patlaban - FID un Valsts ieņēmumu dienestam.

Premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) informēja, ka Ministru prezidenta birojs saņēmis vairākas vēstules, kurās uzņēmēji kritizē finanšu noziegumu uzraudzību. Siliņas ieskatā, Finanšu nozares asociācijas priekšlikumi ir labi, jo tajos tiek piedāvāti praktiski uzlabojumi.

Viņa informēja, ka tuvākajā laikā notiks premjera vadītā finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tiks spriests par to, kas tieši finanšu uzraudzībā būtu uzlabojams. "Skaidrs, ka gada laikā atklātās nepilnības ir iespējams uzlabot," uzsvēra Siliņa.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Bankas: Atbalsta pasākumi uzņēmumiem - nepamatoti novēloti un dīvaini

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Ekonomika No Sanktpēterburgas koferītī atved 52 500 eiro. VID rosina sākt kriminālvajāšanu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, nedeklarēšanu 52 500 eiro apmērā, informēja VID.

Ekonomika ES Atveseļošanas fonda miljardus piedāvā ieguldīt 5G tīklā un īres dzīvokļos

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Ekonomika Precizēta bezdarbnieku pabalsta apmēra noteikšanas kārtība daļai cilvēku

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tehniski precizējot daļas bezdarbnieku pabalsta apmēra noteikšanas kārtībā.

Lasiet arī

Ekonomika Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro, bet maksimālais - 1000 eiro

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Ekonomika Valsts piemaksās līdz 500 eiro nepilnu darba laiku strādājošajiem

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sniegt valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušā uzņēmumā nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba algu subsīdijai ne vairāk kā 500 eiro mēnesī.

Ekonomika Ekonomikas ministrija Covid-19 pandēmijas laikā ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro

Ekonomikas ministrija (EM) Covid-19 pandēmijas laikā ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.